Sadārdzinoties elektrībai un gāzei, pārtika kļūs dārgāka.

No 1. augusta elektroenerģijas fiksētā cena iedzīvotājiem pieaugusi par 42,9%, savukārt no jūlija gāzes cenas kāpušas par 25–43%.

Tas nenoliedzami atstās sekas gan uz pārtikas, gan pakalpojumu cenām.

Eksperti jau brīdina par gaidāmu cenu kāpumu. Taču elektrība un gāze nav vienīgās pozīcijas, kuru dēļ mainīsies cenas. Pasaulē augušas loģistikas izmaksas, korekcijas ieviesa Covid-19 pandēmija un breksits. Tikmēr ekonomisti prognozē, ka vidējais algu pieaugums 2021. gadā būs straujāks nekā vidējā cenu līmeņa kāpums. Līdz ar to varot secināt, ka iedzīvotāju pirktspēja turpinās augt par spīti straujākai inflācijai.

Sadārdzinoties elektrībai un gāzei, pārtika kļūs dārgāka. Ienākumi to kompensēs

No 1. augusta elektroenerģijas fiksētā cena iedzīvotājiem pieaugusi par 42,9%, savukārt no jūlija gāzes cenas kāpušas par 25% līdz 43%. Tas nenoliedzami atstās sekas uz pārtikas un pakalpojumu cenām.

Eksperti jau brīdina par gaidāmu cenu kāpumu.

Taču elektrība un gāze nav vienīgās pozīcijas, kuru dēļ mainīsies cenas. Pasaulē augušas loģistikas izmaksas, korekcijas ieviesa Covid-19 pandēmija un breksits.

Prognozē cenu pieaugumu

Izvērtējot pārtikas cenas Baltijā, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs (LTVC) secinājis, ka dārgākā pārtika ir Igaunijā un, neskatoties uz to, igauņi vismazāk no ģimenes ienākumiem Baltijas valstīs tērē pārtikai – 19%, toties Latvijā – 24%. Turklāt šā gada sliktie laikapstākļi un Covid-19 pandēmija atstājuši ietekmi arī uz šā gada ražu.

"Dobeles dzirnavnieka" vadītājs Kristaps Amsils jau izteicās, ka šogad graudaugu raža gaidāma par 30–50% mazāka, nekā cerēts. "Būtiski ir pieaugušas resursu cenas, loģistikas izmaksas. Tas nozīmē, ka sekos arī pārtikas cenu kāpums," prognozē LTVC vadītāja Ingūna Gulbe.

Arī Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas ( LADTA) valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems norāda, ka pircējiem jārēķinās ar augļu un dārzeņu sadārdzinājumu.

Zemnieki jau paziņojuši, ka šogad novāktās ražas apjomi būs mazāki nekā pērn. Tas saistīts ar sauso un karsto laiku, un šā iemesla dēļ tiek prognozēts arī cenu kāpums visai lauksaimniecības produkcijai.

Sausuma dēļ dillēm un lokiem jau tagad cena kāpusi pat trīs reizes. Cena augusi arī ķiplokiem, sīpoliem, kartupeļiem un kāpostiem.

Tomēr sausums un karstums nav vienīgais iemesls sadārzinājumam.

LADTA dalībnieki skaidro, ka cenu veikalu plauktos ietekmēs arī vietējo tirdzniecības tīklu iepirkumu politika, tāpat degvielas un gāzes cenu pieaugums, darbaspēka trūkums un pat ģeopolitiskie aspekti. Arī pārvadājumu un loģistikas tarifi ir auguši.

Degvielas cenu kāpums pēdējā laikā bijis nevis par dažiem procentiem, bet par dažiem desmitiem procentu, kas ir iemesls pārvadājumu izmaksu kāpumam.

Sakarā ar milzīgo pieprasījumu, konteineru īres cenas ir cēlušās un arī ostu tarifi aug un, kaut arī nenozīmīgi, tomēr tas ietekmē produkta gala cenu, pauž Jaunzems.

Saistībā ar notikumiem Baltkrievijā pieaugusi minerālmēslu cena. Augušas būvmateriālu, it īpaši kokmateriālu cenas, kas ietekmēs tos ražotājus, kuri izmanto paletes vai aprīko noliktavas ar starpsienām, piemēram, kartupeļu glabāšanai.

Arī izmaiņas nodokļu sistēmā daudziem radīs papildu izmaksas. Līdzīgi kā bankas pakalpojumi, ja uzņēmums strādā ar trešo valstu partneriem, dažu desmitu eiro mēnesī vietā tagad izmaksās pat vairākus simtus eiro.

Tajā pašā laikā ir preču grupas, kurām cenas dažādu iemeslu dēļ sarūk. Šobrīd, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, pateicoties konkurencei, cenu kaujām, pārprodukcijai atsevišķu valstu tirgos un citiem apstākļiem, par aptuveni 20% cena samazinājusies banāniem un citroniem.

"Kaut arī augļi un dārzeņi veikala plauktā arī maksās vairāk, jāsaprot, ka cenu kāpums nav mākslīgi izveidots. Bez iemesla celt preces cenu neļaus spēcīga konkurence un liela tirgotāju izvēle. Par laimi, vietējiem augļu un dārzeņu ražotājiem konkurences cīņā ar citu valstu produkciju šobrīd ievērojami palīdz samazinātā PVN likme," pauda Jaunzems.

Algu kāpums apsteigs inflāciju

Tikmēr ekonomisti ir piesardzīgi prognozēs.

"Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne vērtē, ka elektroenerģijas un gāzes cenu kāpums ietekmē iedzīvotājus gan tiešā, gan pastarpinātā veidā. Tas, cik lielu daļu no ienākumiem vidējā mājsaimniecība tērēs pārtikai, atkarīgs gan no pārtikas cenu, gan arī no iedzīvotāju ienākumu nākotnes attīstības.

Šā brīža prognozes liecina, ka vidējais algu pieaugums 2021. gadā būs straujāks nekā vidējā cenu līmeņa kāpums, tai skaitā nekā pārtikas cenu pieaugums.

Līdz ar to varam secināt, ka iedzīvotāju pirktspēja turpinās augt par spīti straujākai inflācijai.

"Eurostat" dati rāda, ka pārtikai proporcionāli tērējam mazliet mazāk nekā igauņi vai lietuvieši, zina teikt L. Orleāne. 2019. gadā pārtikas preces no kopējiem izdevumiem Latvijā vidēji veidoja 18%, kamēr Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 19% un 20%.

Katra iedzīvotāja pārtikas produktu patēriņš atšķiras, tādēļ pārtikas cenu pieauguma ietekme uz katru iedzīvotāju būs citāda.

Pārtikas cenu pieaugums būs jūtamāks iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, kam pārtika veido lielāku daļu no ikmēneša izdevumiem. Tomēr šeit jāatzīmē, ka zemāku algu saņēmēju ienākumi aug šobrīd straujāk par augstāku algu saņēmēju ienākumiem – lielā mērā arī minimālās algas kāpuma dēļ. Tādēļ pat mājsaimniecībās ar zemāku ienākumu līmeni, pateicoties tam, ka maciņš kopumā kļūst biezāks, ienākumu daļa, kas jātērē pārtikai, nepalielināsies, paredz "Swedbank" ekonomiste.

"Saprotams, ka pēc zemas inflācijas posma notiekošais rada pieaugošu rezonansi, jo ietekmē pirktspēju, kas nenoteiktības apstākļos pastiprina stresu.

Izmaiņu krasumu veido arī tas, ka pērn daudzos segmentos cenas burtiski sabruka, īpaši energoresursiem.

Šobrīd tās pārlec iepriekšējo līmeni un tā veidojas milzīgais pieaugums.

Ja pagājušajā gadā cenas nebūtu mazinājušās, bet pie normāla scenārija turpinātu pieaugt, pašreizējais kāpums būtu mazāk šokējošs. Sliktā ziņa, ka kāpums ir straujš un joprojām veidojas apstākļi tam, lai energoresursu cenas turpinātu augt. Tomēr nevar izslēgt arī to, ka kādā mirklī tās atkal saruks," skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Visnejaukākais tuvākajā laikā varētu būt attiecībā uz pārtikas cenām, kur veidojas daudzu faktoru kopums, lai tā sadārdzinātos. Latvijā pārtikas inflācija ir bijusi starp straujākajām ES un kopējā tendence vērsta augšup, kaut vairumā valstu jūlijā valdīja pārtikas cenu deflācija. Pagaidām gan nekas neliecina, ka gaidāms nekontrolēts cenu kāpums. Pieaugums būs, bet temps vēl veidojas. Šobrīd pie vainas var būt noteikti vietējie un sezonālie iemesli, kā dēļ Latvijā kāpums ir bijis starp straujākajiem ES. Tomēr tas nav ārkārtējs.

Apstākļi pārtikas sadārdzinājumam veidojās jau pirms Covid-19 krīzes, piemēram, Āfrikas cūku mēra plosīšanās Ķīnā, ASV un Ķīnas tirdzniecības strīdi. Šobrīd klāt nāk faktori, kas skar iepriekšējo ierobežojumu ietekmi uz ražošanu un darbinieku pieejamību, kā arī piegādes ķēžu traucējumi un augošās produktu transportēšanas izmaksas. Sausums un spekulācijas ir cēlušas izejvielu cenas, bet energoresursu kāpums ir licis strauji augt ražotāju cenām. Tomēr ne vienmēr uzskaitītie faktori uzreiz nozīmē gala cenas kāpumu, jo sadārdzinājums var tikt jau iecenots iepriekš vai visā ķēdē līdz patērētājam var izlīdzināties.

Tādēļ noteiktu produktu vai izejvielu sadārdzinājumu nevajag vispārināt uz visu pārtiku.

Signāli no kaimiņiem šajā kontekstā ir, bet ne tik sakāpināti kā šeit, kas liek arī pagaidām situāciju nedramatizēt.

Ekonomika atdzīvojas, un viena no lielākajām problēmām varētu būt tieši darbinieku pieejamības grūtības pārtikas nozarē pasaulē, kas liek celties algām, kā dēļ daļa ietekmes līdz veikalu plauktiem tomēr nonāks. Uz cenu līmeni būtu jāatsaucas arī jauno spēlētāju ienākšanai tirgū.

Paredzams, ka augstākais inflācijas punkts Latvijā varētu būt uz gada beigām, izkāpjot nedaudz virs 4% robežas, prognozē Dainis Gašpuitis. Turpmāk temps varētu normalizēties, bet tāpat nozīmēs inflācijas turpināšanos. Lai arī netīkams, valdības spēja ietekmēt vērojamo cenu kāpumu ir minimāla, tādēļ pretpasākumi un cenu kontrole produktiem ieviesti netiks un to nāksies izdzīvot.

"Algu kāpums turpinās apsteigt inflāciju, un tas nozīmē, ka pirktspēja turpinās uzlaboties, turklāt atžirgs arī darba tirgus. Taču tas neattiecas uz visām sabiedrības grupām, jo atgūšanās nebūs vienlīdz strauja visās nozarēs; pensionāri, studenti un citas grupas to sajutīs vairāk. Tādēļ, saglabājoties paaugstinātai inflācijai, būtu jāizsver atbalsta pasākumi noteiktām sabiedrības grupām.

To nāktos darīt jau šobrīd, lai, iestājoties apstākļiem, varētu sniegt atbalstu. Ja tas būs novēlots, samazināsies arī atbalsta efektivitāte," piebilst SEB bankas ekonomists.

Šobrīd jau redzams, ka pārtikas cenu kāpums būs, bet jautājums – vai Latvijas ekonomika augs pietiekami, lai lielai iedzīvotāju daļai par pārtiku nebūtu jātērē vēl lielāka daļa no ģimenes ienākumiem, paliek atklāts.

Pašlaik notiekošais ekonomikā priecē, jo vairākas rūpniecības apakšnozares jūnijā uzrādījušas iespaidīgus produkcijas izlaides pieauguma tempus.

Turklāt IKP otrajā ceturksnī audzis par 10,3%, tādējādi Latvijas ekonomika pārsniegusi pirmskrīzes līmeni agrāk, nekā gaidīts, un tas vieš cerību.

Algu kāpums turpinās apsteigt pārtikas cenu pieaugumu, un tas nozīmē, ka pirktspēja turpinās uzlaboties, taču tas neattiecas uz pensionāriem, studentiem un dažām citām iedzīvotāju grupām.

Latvijā pārtikas cenu inflācija ir bijusi starp straujākajām Eiropas Savienībā.