Saimnieks LV / 2020.gads (Maijs.)

Pavasara sākumā SIA Väderstad rīkoja konferenci, kur speciālisti no dažādām lauksaimniecības nozarēm dalījās ar savām zināšanām un pieredzi augsnes apstrādē, lai palīdzētu graudkopjiem tikt galā ar lielākajiem izaicinājumiem, ko izraisa gan likumdošanas maiņa, gan mainīgie laikapstākļi. Ar savām atziņām par lauksaimniecību dalījās Zviedrijas pārstāvji: Kristers Starks (Crister Stark), Väderstad Group AB valdes priekšsēdētājs, Ulriks Lovangs (Ulrik Lovang), uzņēmuma Lovang Lantbrukskonsult vecākais konsultants, Magnus Samelsons (Magnus Samuelsson), Väderstad AB Mārketinga un koncepciju attīstības nodaļa, Jens Blumkvists (Jens Blomquist), Agraria Ord&Jord agronoms – konsultants.

– Kas ir jūsu pienākumi Zviedrijā un par ko informēsiet Latvijas lauksaimniekus?

Kristers Starks: – Esmu Väderstad Group AB valdes priekšsēdētājs un Väderstad ir manas ģimenes bizness kopš pagājušā gadsimta otrās puses. Mani vecāki sāka veidot šo kompāniju tad, kad man bija 11 gadi. Kopš tā laika es vienmēr esmu tajā strādājis, ieņemot dažādus amatus. Ļoti daudz esmu pievērsies tieši tehnikas attīstībai, arī vēl šobrīd man ir būtiski iedziļināties tehnoloģiju attīstībā un runāt par šīm iespējām ar lauksaimniekiem.

Ulriks Lovangs: – Es strādāju savā kompānijā Lovang Lantbrukskonsult, mēs konsultējam zemniekus par graudkopību, ekonomiku, vides jautājumiem.

Magnus Samelsons: – Mans uzdevums ir rūpēties, lai tehnika, ko ražojam Väderstad, ir piemērota tai augsnei u.c. apstākļiem, kur tiek lietota un sasniedz saimnieka iecerētos mērķus. Analizējām, kādiem laikapstākļiem – sausiem vai mitriem − tehnikas būs atbilstoša, kā arī, kā lietot tehniku, lai jau preventīvi novērstu problēmas.

Jens Blumkvists: – Es pirms ilga laika strādāju Väderstad kompānijā saistībā ar komunikācijas jautājumiem, bet tagad man ir savs uzņēmums agronomijas jomā. Mans uzdevums ir runāt par augsnes bioloģiju un to, kā var palielināt augsnes auglību, arī slieku daudzumu.

– Vai esat iepriekš bijuši Latvijā un kāds ir jūsu iespaids par Latvijas lauksaimniekiem?

Kristers Starks: – Esmu bijis šeit jau vairākas reizes un man te patīk! Tā kā Latvija ir līdzīgos ģeogrāfiskos platuma grādos kā Zviedrija, laikapstākļi un vispār darbs ar augsni ir līdzīgs tam, kāds ir manā dzimtenē.

Magnus Samelsons: – Arī es esmu šeit viesojies vairākas reizes, gan apmeklējot lauksaimniekus, gan izstādes. Esmu novērojis, ka Latvijā ir divu veidu augsnes – vienā daļā ļoti viegla, otrā – smaga, pie tam pat salīdzinošo nelielā teritorijā var novērot šīs atšķirības. Tās atšķirīgi reaģē uz mitru vai sausu laiku un raisa savus izaicinājumus īstās tehnikas izvēlei un piemērošanai.

Jens Blumkvists: – Tas, ko es pamanīju, braucot vēl šorīt garām laukiem – noteikti ir drenāžas jeb meliorācijas problēmas, ko vēl varētu risināt, lai veicinātu ražas pieaugumu.

– Kā jums šķiet, ar ko Väderstad tehnika izceļas un kāpēc lauksaimnieki to izvēlas?

Kristers Starks: – Domāju, ka mūs ļoti labi atpazīst regulāru inovāciju un kvalitātes dēļ, ko redzam arī stabilā tehnikas noieta pieaugumā. Piedāvājam daudzas jaunas tehnoloģijas, kas varbūt vēl nav tik pieprasītas Baltijas valstīs. Arī mūsu seklās augsnes apstrādes un sagatavošanas tehnoloģijas, kas ļauj apstrādāt augsni 2–3 cm dziļumā, ir ievērojams sasniegums gan mums, gan lauksaimniekiem. Tāpat lauksaimniekiem atzinīgi novērtē Väderstad mašīnu ilgo kalpošanas laiku.

Pašlaik Väderstad grupas lielākie tirgi ir Kanāda, Zviedrija un Vācija, Lielbritānija un Krievija. Pašlaik aktīvi mēģinām ieiet vairāk arī spāniski runājošās zemēs – arī Dienvidamerikā. Lepojamies ar savām tehnikas vienībām, kas ir pieprasītas jau daudzus gadus, un ar tāpat esam gandarīti par jaunumiem, kurus regulāri varam klientiem piedāvāt!

– Ko jūs redzat kā nākotnes lauksaimniecības izaicinājumus un iespējamās priekšrocības?

Kristers Starks: – Viena no priekšrocībām, kas lauksaimniekiem varētu palīdzēt attīstīties, ir jaunās paaudzes internets, kas ir ātrāks un lētāks, pieejams mobilajās ierīcēs un lietojams it visur. Mums kā tehnikas ražotājiem tas ļauj kontrolēt mašīnu darbu un savienot tās savā starpā. Iepriekš tas dažādu mobilo operatoru un tehnoloģijas dēļ nav bijis iespējams tādā mērā. Pašlaik satelīti ir daudz tuvāk zemei un ievērojami paātrina komunikāciju, kur tiek izmantoti interneta dati.

Otra lieta ir elektrifikācija. Elektromobiļus var uzskatīt tikai par šīs tendences aizsākumu. Arī tehnoloģijas, kur tiek izmantotas baterijas, ļoti ātri attīstās. Bateriju kapacitāte un lietošanas ilgums tikai pieaug, savukārt izmaksas tām samazinās. Domāju, ka nākotnē būs daudz vairāk iekārtu, kur varēs izmantot šādas baterijas.

Vēl viens jaunums – pašgājējmašīnas un mašīnas, kas var darboties autopilota režīmā, domāju, ka tās arī ievērojami attīstīsies, un šīs tehnoloģijas lauksaimniecībā varēs izmantot arvien vairāk, atvieglojot lauksaimnieku darbu.

– Viena no aktualitātēm, kas lauksaimniekus satrauc, – iespējamā glifosāta aizliegšana.

Ulriks Lovangs: – Glifosāts ir tāds līdzeklis, kas strādā neatkarīgi no laikapstākļiem, kuri šobrīd ir ļoti mainīgi – te plūdi, te sausums. Ja tā vietā mēs cīnīsimies ar nezālēm mehāniski, tajā brīdī ir nepieciešama sausa augsne. Tas nozīmē, ka panākt tādu pašu rezultātu kā ar glifosātu, būs ļoti grūti. Tāpat tas palielina dīzeļdegvielas lietojumu, kas no vides aizsardzības aspekta nebūt nav ieteicami, jo palielina emisiju apjomu.

Ir pat lauksaimnieki, kas apsver iespēju vispār pamest lauksaimniecību, jo, ja nebūs glifosāta, nāksies mainīt visu saimniekošanas struktūru un tehnoloģijas, bet ne visi tam ir gatavi.

Kristers Starks: – Ir ļoti liela iespēja, ka glifosāts tiks aizliegts vai arī tam tiks uzlikts papildu nodoklis, kas arī samazinātu tā lietojumu. Ir lauksaimnieki, kas glifosātu ir lietojuši nesamērīgi daudz, šādā veidā to varētu ierobežot. Tomēr manā skatījumā tas ir vairāk politisks jautājums, kad atsevišķa sabiedrības daļa par to iestājas un politiķi grib pieņemt populāru lēmumu. Vēl, iespējams, tiks ierobežots glifosāta lietojums noteiktos apstākļos, piemēram, miglošana pirms kulšanas, kas Zviedrijā nav atļauts jau pašlaik.

Katrā ziņā mēs kā tehnikas ražotāji varam piedāvāt tehniku, ko var izmantot, lai sagatavotu laukus, veiktu kultivāciju, aršanu u.tml. arī tad, ja glifosāta nebūs. Taču jebkurā gadījumā mums labākais ir tas variants, kas ilgtermiņā ir pieņemamākais un izdevīgākais lauksaimniekiem.

Magnus Samelsons: – Bez glifosāta ir grūti uzturēt augsnē nepieciešamo humusa daudzumu, jo zeme tiek daudz vairāk apstrādāta ar tehniku.

– Pašlaik arvien populārā paliek no–till jeb bezaršanas tehnoloģija.

Ulriks Lovangs: – Ja nebūs pieejams glifosāts, strādāt bez aršanas būs ļoti grūti. Var izmantot CrossCutter disku kultivatorus, bet efekts nebūs tāds pats.

Kristers Starks: – Un tas atkal nozīmē intensīvāku tehnikas izmantojumu un degvielas lietojumu.

Magnus Samelsons: – Var teikt, ka minimālā augsnes apstrāde, kas daudzviet nomaina aršanu, ir palīdzējusi saimniecībām attīstīties, jo tā prasa mazāku vajadzību pēc darbiniekiem. Tāpat tas ietaupa laiku, tāpēc darbs ir daudz produktīvāks un ātrāks, viens cilvēks var apstrādāt daudz lielākas platības.

Jens Blumkvists: – Bez aršanas vai ar minimālo augsnes apstrādi vairāk var nodarboties teritorijās, kur ir sausāki laikapstākļi. Šīs metodes tika izmēģinātas arī Zviedrijā, ja nemaldos, 80. gados, taču tas nestrādāja tik labi, iespējams tāpēc, ka nebija tik kvalitatīvas tehnoloģijas.

Kristers Starks: – Taču tad, kad mēs tirgū sākām piedāvāt Rapid sējmašīnas, kā arī sāka lietot glifosātus, minimālā augsnes apstrāde kļuva daudz populārāka un izdevīgāka. Kā nākamo punktu mēs redzam seklo kultivēšanu, kas ir ļoti veiksmīgs risinājums minimālajā augsnes apstrādē.

Magnus Samelsons: – Tieši tāpat to var lietot no–till apsaimniekošanā. Jo lielāka iespēja augsnē noturēt mitrumu, jo tas ir vērtīgāk augiem. Mēs piedāvājam savus CrossCutter disku kultivatorus, kas pasargā augsnes struktūru un vienlaikus apstrādā augsni, saglabājot arī mitrumu. Tāpat tā ir iespēja cīnīties ar gliemežiem, kas daudzos laukos ir aktuāla problēma.

– Kā rāda jūsu pieredze – kā var parūpēties par labu ražību?

Jens Blumkvists: – Droši vien tas nebūs nekas jauns, bet organiskās vielas palielināšana augsnē veicina ražas pieaugumu, kamēr vien oglekļa daudzums nepārsniedz 2 %. Otrs aspekts ir slieku daudzums augsnē – jo vairāk tehniski apstrādājam zemi, jo vairāk iejaucamies slieku pasaulē – tas nenozīmē, ka augsne nav jāapstrādā, bet tas ir jādara gudri. Vēl, protams, augu sekai ir milzīga nozīme, kas ir būtiskākais faktors ražas saglabāšanā un palielināšanā, rūpējoties par augsnes veselību. Visi zinām, ka, jo vairāk mēs ieguldām augsnē, jo vairāk saņemam atpakaļ.

Magnus Samelsons: – Tā savā ziņā ir kā augšupejoša spirāle – vairāk ieguldi augsnē, vairāk novāc, bet, neprasmīgi saimniekojot, var nonākt arī lejupejošā spirālē – ieguldīt maz, novākt arvien mazāk.

Kristers Starks: – Savā ziņā vislabākā garantija tam, ka nākamgad novāksi labu ražu, ir novākt labu ražu šogad!

Ulriks Lovangs: – Ir būtiski iegūt pēc iespējas augstu vidējo ražas apjomu, jo tas nozīmē, ka iespēju robežās ir novērsti tie apstākļi, kas ražu samazina. Vēl nozīmīgs aspekts – jāapzinās, ka augsnes apstrādes stratēģija ir jāmaina katru gadu, piemērojoties reālajiem laikapstākļiem. Tas garantē vislielāko veiksmi. Ir būtiski, lai tiek, piemēram, izmainīts kultivatora dziļums pēc vajadzības, nevis pieņemts kāds vidējais, drošais dziļums. Mēģiniet, pētiet un izmantojiet savu tehniku savā labā, piemērojot to savām vajadzībām!

Magnus Samelsons: – Viens risinājums nekad nederēs visam. Pazīstiet savu tehniku, augsni un pielāgojiet vienu otram!
Jens Blumkvists: – Esmu pamanījis, ka liela nozīme ir lauksaimniecības pakalpojumaugiem, kas arī var dot ievērojamu labumu augsnes uzlabošanā un ražas pieaugumā.

Kristers Starks: – Lauksaimniekiem vienmēr ir jāiegulda vislabākais iespējamais savā darbā un jādomā ilgtermiņā. Jo ilgāka ir perspektīva, kādā plānojam saimniecības darbu, jo labāk – viens gads nekam neder, tiem jābūt vismaz 4–5 gadiem, lai izplānotu augu maiņu. Ir jāmācās no citiem lauksaimniekiem, jāmācās un jāmēģina novērst tās problēmas, kas var rasties. Piemēram, Zviedrijā pagaidām nav plaši izplatīta viengadīga viendīgļlapju nezāle peļastīšu lapsaste, kas ļoti ātri izplatās. Taču, tikko tas notiek, tā ir praktiski neapturama. Tikpat agresīva un grūti ierobežojama kā rudzusmilga un vējauza.

Jens Blumkvists: – Turklāt šī nezāle var būt rezistenta pret augu aizsardzības līdzekļiem. Visbiežāk tā izplatās, paliekot neiztīrītā tehnikā, bet dažkārt var būt arī kā piemaisījums sēklā. Piemēram, Lielbritānijā tagad daudz vairāk koncentrējas uz vasarāju sēju, jo citādi netiek galā ar nezālēm. Ir svarīgi par to domāt laikus arī te, kur šādu nezāli vēl neredz.

Ulriks Lovangs: – Zviedrijā pēdējo 20 gadu laikā peļastīšu lapsaste tika atklāta divās fermās, kur tā parādījās katru gadu vienos un tajos pašos laukos, kaut arī regulāri tika iztīrīta. Pēdējo piecu gadu laikā tā ir sastopama jau vairākās vietās un turpina izplatīties.

Kristers Starks: – Augu maiņa – tas ir akcents, ko mēs atgādinām vēl un vēl!