Noslēdzoties 2020.gada aktīvajam kultūraugu audzēšanas periodam un Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) apkopojot informāciju par šosezon veiktajām augu aizsardzības līdzekļu lietošanas un uzraudzības pārbaudēm secināts, ka šosezon fiksēti 66 lietošanas vai uzskaites pārkāpumi, pavēstīja dienesta pārstāve Dace Ūdre.

Kopumā aktīvās sezonas laikā līdz 30.septembrim veiktas 1798 augu aizsardzības līdzekļu lietošanas uzraudzības pārbaudes, atlasot saimniecības pēc riska kritērijiem, analizējot kādus kultūraugus audzē, cik lielās platībās vai iepriekš izdarīti pārkāpumi, kā arī saņemot operatīvu informāciju par iespējamo pārkāpumu.

Pārbaužu laikā ņemti 265 augu vai augu produktu paraugi, kas laboratoriski testēti uz augu aizsardzības līdzekļu atliekvielu klātbūtni.

Tāpat šogad saņemti 186 iedzīvotāju ziņojumi par iespējamiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā pretstatā 106 ziņojumiem 2019.gadā.

Šogad biežāk nekā citus gadus, iedzīvotāji zvanot, VAAD lūguši skaidrojumu situācijās, kad tiek novēroti kultūraugu smidzināšanas darbi uz blakus lauka. Iedzīvotāji pauduši bažas par to, vai smidzinājums var nodarīt kaitējumu viņu ģimenes locekļiem un viņu teritorijā augošiem augiem. Šādās situācijās VAAD vienmēr sniedza skaidrojumu un mudina sazināties ar darbu veicēju vai kaimiņos esošā lauka īpašnieku.

Kaut gan saņemto iedzīvotāju ziņojumu skaits šajā sezonā ir gandrīz divreiz pieaudzis, konstatēto pārkāpumu skaits salīdzinoši ar 2019.gada palicis nemainīgs.

Analizējot ziņotāju sniegto informāciju, 147 gadījumos VAAD inspektori veikuši augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasību ievērošanu pilnu pārbaudi saimniecībās, par kurām saņemta sūdzība. 39 gadījumos konstatētas normatīvo aktu prasību neatbilstības pretstatā 30 2019.gadā, 12 no tām šogad saistītas ar ziņojuma būtību, pārējās situācijās konstatēti citi augu aizsardzības līdzekļu lietošanas normatīvo aktu prasību pārkāpumi.

Visvairāk ziņojumi saņemti par augu aizsardzības līdzekļu smidzināšanu vējainā laikā un to pavadošām nepatīkamām smakām. Bieži šādās situācijās konstatēts, ka uz lauka lietoti mēslošanas līdzekļi, kas nozīmē, ka nav bijis jāievēro vēja ātruma ierobežojumi. Vairākos gadījumos, pārbaudot ziņojumus par iespējamiem vēja ātruma pārkāpumiem lietojot augu aizsardzības līdzekļus, konstatēts, ka augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārta aprīkota ar vēja ietekmi mazinošām sprauslām un vēja ātrums ir bijis atbilstošs līdz 8 metriem sekundē.

17 gadījumos zvanītāji izteikuši bažas par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas kaitīgo ietekmi bitēm, astoņos gadījumos ziņots par bišu bojāeju. Šādos gadījumos pārbaudes laikā ņemtie bišu paraugi laboratoriski analizēti uz augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu atliekvielu klātbūtni, bet nevienā gadījumā tā nav apstiprinājusies. Lai palīdzētu biškopim tālāk noskaidrot bišu bojāejas iemeslu, par šādiem gadījumiem VAAD informāciju sniedz Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD).

Jūlija sākumā, publiski izskanot informācijai par iespējamo zivju bojāejas iemeslu Neretas un Odzes upēs no neatbilstošas lauku miglošanas, VAAD nekavējoties veica pārbaudes to saimniecību lauksaimniecības zemēs, kuras pieguļ upēm un noņēma bojāgājušo zivju un abu upju aizsargjoslā esošo augu paraugus. Laboratorisko analīžu rezultāti neapstiprināja augu aizsardzības līdzekļu atliekvielu klātbūtni, no kā secināts, ka zivju bojāejas iemeslu bija izraisījuši ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu nesaistīti faktori.

Parasti situācijās, kad tiek ziņots par iespējamo augu aizsardzības līdzekļu smidzinājuma nokļūšanu blakus teritorijā, lai pārbaudītu, vai nav nodarīts kaitējums augļu dārzam, sakņu dārzam, zālājam, vai dekoratīvajiem stādījumiem, tiek ņemti augu un augu produktu paraugi un laboratoriski testēti uz augu aizsardzības līdzekļu atliekvielu klātbūtni.

Sezonas laikā 55 reizes VAAD ziņots par augu aizsardzības līdzekļu iespējamo nokļūšanu blakus īpašuma teritorijā, tajā skaitā 25 ziņojumi bijuši no piemājas dārzu īpašniekiem. 13 gadījumos pārkāpums apstiprinājies, pārkāpuma izdarīšanas iemesli lielākoties bijuši divējādi - neuzmanība vai arī apzināta rīcība, kuras cēlonis ir sliktas kaimiņattiecības. 

VAAD pārbaudot piemājas dārzu īpašnieku ziņojumus, konstatētas situācijas, kurās ziņojuma iesniedzēja teritorijā esošajiem augiem konstatēti slimību vai kaitēkļu bojājumi, bet teritorijas īpašnieks ir bijis pārliecināts par kaimiņa ļaunprātīgo rīcību, apsmidzinot viņa augus ar augu aizsardzības līdzekli. Vairākos gadījumos ziņojumu izskatīšana bijusi apgrūtināta, jo bija jāveic papildu darbības, lai noskaidrotu saimniecību robežas. Vēlāk noskaidrojies, ka ziņojuma iesniedzēja uztraukumam nebija pamata, jo smidzinājums veikts kaimiņu zemju robežās.

Bijuši gadījumi, kad ziņojums par pārkāpumu sniegts novēloti, notikums bijis sen, pagājis augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu sadalīšanās periods, un kvalitatīvu augu vai augu produktu paraugu vairs paņemt nav iespējams.

Kā jau minēts, kopumā sezonas laikā gan plānoto, gan operatīvo pārbaužu laikā konstatēti 66 augu aizsardzības līdzekļu lietošanas vai uzskaites prasību pārkāpumi.

Viena no biežāk pieļautajām kļūdām šosezon bija smidzinājuma nokļūšana virszemes ūdeņu desmit metru aizsargjoslā. Konstatētas situācijas, kurās saimnieks nav ņēmis vērā aizsargjoslu un augu aizsardzības līdzekļus lietojis gan laukā, gan aizsargjoslā, bet ir bijušas situācijas, kad augu aizsardzības līdzeklis nav lietots aizsargjoslā un tas tur nonācis augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtas pagriezienu vietās, vai arī vēja brāzmu ietekmē vai citu apstākļu dēļ. Tāpēc vēlams drošības nolūkā nelielu attālumu no virszemes ūdens aizsargjoslas atstāt nesmidzinātu.

Astoņos gadījumos nebija ievērots augu aizsardzības līdzekļu marķējuma tekstā noteiktais ierobežojums smidzināt augu aizsardzības līdzekļus piecu vai 15 metru joslā līdz blakus laukam vai lauksaimniecībā neizmantojamai zemei. Pārkāpuma iemesls lielākoties bija paviršība rūpīgi neizlasot augu aizsardzības līdzekļu marķējuma tekstu.

Lai nepieļautu vēja ātruma pārkāpumus, VAAD aicina atcerēties, ka vēja brāzmas var pārsteigt jebkurā laikā arī nosacīti bezvējā. Vēja brāzmas varbūt cēlonis augu aizsardzības līdzekļu smidzinājuma nonākšanai blakus teritorijā. Smidzinot augu aizsardzības līdzekļus pie atļautā vēja ātruma rūpīgi jāseko smidzinājuma kvalitātei. Par darba kvalitāti uz lauka vienmēr atbildīgs operators.

Šogad trijos gadījumos lauksaimnieki lietojuši no augu aizsardzības līdzekļu reģistra izslēgtus līdzekļus pēc tiem noteiktā izlietošanas termiņa.  Iegādājoties augu aizsardzības līdzekļus, rūpīgi jāvērtē, vai tos varēs izlietot noteiktajā termiņā. Neizlietotos un no reģistra izslēgtos augu aizsardzības līdzekļus, jānodod bīstamo vielu utilizēšanai.

Šosezon četros gadījumos konstatēts, ka augu aizsardzības līdzekļi tiek lietots kultūraugiem, kuriem tas nav paredzēts. Šāds lietojums nav zinātniski pārbaudīts, var radīt neprognozējamas sekas videi un cilvēka veselībai. Augu aizsardzības līdzekļus atļauts lietot tikai marķējumā norādītajiem kultūraugiem, ievērojot konkrēta auga attīstības stadijā un citus faktorus.

VAAD īpašos gadījumos izsniedz atļaujas kontrolējamos apstākļos pie īpašiem nosacījumiem lietot augu aizsardzības līdzekļus konkrētiem kultūraugiem. Veicot pārbaudes šajās saimniecībās, konstatēti gadījumi, kad nosacījumi netiek ievēroti, piemēram, atļauja ir bijusi paredzēta kāpostiem, bet augu aizsardzības līdzekļi lietots arī kolrābjiem. Šādas situācijas nav pieļaujamas, jo iegūtā raža var neatbilst pārtikas drošības prasībām.

VAAD norāda, ka, lai ievērotu labas lauksaimniecības praksi, par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu saimniecībā atbildīgajai personai, proti, agronomam vai saimniecības vadītājam, katru reizi pirms augu aizsardzības līdzekļu lietošanas jāpārliecinās par situācijas uz lauka atbilstību konkrētā augu aizsardzības līdzekļu marķējuma prasībām un jāinstruē operators.

VAAD ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.