Uzņēmums SIA “Joniškio grūdai”  ir viens no lielākajiem kombinētās lopbarības ražotājiem Baltijas valstīs. Tā darbība aizsākusies 1957. gadā, un uzkrātā pieredze lauksaimniecības produktu ražošanā, kā arī nepārtrauktā tehnoloģisko un pārvaldības procesu atjaunošana ļāvusi uzņēmumam veiksmīgi pielāgoties tirgus ekonomikas apstākļiem un konkurēt, ražojot kvalitatīvu lopbarību, piedevas un premiksus lopkopības, putnkopības un zivsaimniecības uzņēmumiem. Pēdējo desmit gadu laikā uzņēmums daudz ieguldījis ražošanas attīstībā un modernizācijā. Laboratorijās tiek rūpīgi pārbaudīti graudaugi un citas lopbarības izejvielas, kā arī tiek kontrolēta saražotās produkcijas kvalitāte. Uzņēmuma kombinētās lopbarības ražošanas gada jauda ir 120 000 tonnu. SIA “Joniškio grūdai” pieder LITAGROS uzņēmumu grupai.

Saražoto produkciju izplata gan veikalu tīklā, gan tiešajā pārdošanā dažādiem lauksaimniecības uzņēmumiem Lietuvā, Latvijā, Igaunijā. Produktu piedāvājums ir plašs, uz zinātniskiem pamatiem mērķtiecīgi izstrādāts. “Joniškio grūdai” veiksmes stūrakmenis ir ne tikai produktu augstā kvalitāte, bet arī prasme sadarboties ar lauksaimniekiem individuāli, iedziļinoties ikvienas saimniecības īpatnībās un vajadzībās. Arī Latvijā ir sadarbības partneri, ar kuriem uzņēmuma speciālisti regulāri tiekas un uzklausa viņu vērtējumu, vēlmes un ieteikumus.

Nesen šāda tikšanās noritēja Dobeles novada Zebrenes pagasta zemnieku saimniecībā “Bukas”, kur 130 govju ganāmpulku apkopj Arnis Kristapsons un Sandra Beijere. Pārbūvētajā un modernizētajā kūtī jau gadu darbojas slaukšanas robots. Paveikts viss nepieciešamais, lai cilvēka roku darbs un fiziskā klātbūtne fermā būtu minimāla. Saimnieki atzīst, ka agrāk pirmais rīta solis bijis uz kūti, tagad- pie datora vai skats telefonā- fermas vadības aplikācijā.

Tikšanās noritēja atraisītā atmosfērā, it kā būtu sastapušies seni paziņas. No “Joniškio grūdai”(JG) bija ieradušies Andrejus Jerišiūnas, Produktu attīstības grupas vadītājs, un Vitālija Dumčiene, Eksporta menedžere.

Arnis Kristapsons atceras: “Sadarbība pirms desmit gadiem aizsākusies nejauši, Kauņas lauksaimniecības izstādē “Ką pasėsi”, kur uzmanību piesaistījis firmas uzņēmuma stends. Apmainījāmies vien ar dažām frāzēm, bet drīz atskanēja telefona zvans, - vai varot iepazīties tuvāk un tikties ar mums? Darbinieki uzņēmumā ir mainījušies, bet interese un attieksme pret klientu tā pati. Būtība ir cilvēkos, ar ko strādājam, attālināta komunikācija ir tik bezpersoniska.

Gribu uzsvērt, ka sadarboties ar JG ir ērti arī tāpēc, ka perfekti nostādīta loģistika, - nesastopam nekādas problēmas.

Ražības kāpināšana

… kļuva kritiski svarīga pēc fermas rekonstrukcijas, jo jāatmaksā ieguldītie kredītlīdzekļi, jāuztur ganāmpulka veselība, fermas tehnika utt. Par laimi, govis ātri pieņēmušas jauno slaukšanas sistēmu, bet ilgstoši intensīvu piensaimniecību nevar attīstīt bez pilnvērtīgas lopbarības. Pamats ir tuneļos pašu sagatavotā skābbarība, taču kalkulācija govju ēdienkartē paredz daudz un dažādas piedevas. Sandra Beijere skaidro: ”Mums ir jaukts ganāmpulks- holšteinietes, Latvijas brūnās un Švices gotiņas, pat divas Latvijas zilās. Mēs to esam nodēvējuši par zoodārzu. Piena kvantitatīvie rādītāji nav ļoti augsti, vidējais izslaukums no govs gada laikā ir nedaudz virs 8000kg. Ja ņem vērā, ka no jauna ir parādījies, kādu laiku ignorētais virziens - trekns un olbaltumvielām bagāts piens, tad mūsu saražotā piena kvalitāte kompensē neiegūtos kilogramus; par tauku procentu virs 3,9 ir piemaksa. Bet dažādu šķirņu gotiņu barošanā jāatrod kopsaucējs, kas veicinātu gan optimālo kvantitāti, gan kvalitāti, un te lieliski palīgi ir “Joniškio grūdai” speciālisti. Pagājušajā vasarā pēkšņi samazinājās izslaukums. Saimniecībā ir ļoti labs barošanas konsultants no Latvijas, bet kopā ar Andreju tika izveidota pilnvērtīgāka barošanas recepte. Rūpīgi iedziļinoties, viņš ieteica barībai pievienot vēl trīs sastāvdaļas, un apmēram pusotras nedēļas laikā piena upe atgriezās vecajā gultnē un pat nedaudz uzlabojās.”

“Joniškio grūdai” produktu attīstības grupas vadītājs Andrejus uzskata, ka, tāpat kā dabā nepieciešams saglabāt bioloģisko daudzveidību, arī piena nozarē līdzās var pastāvēt gan skaita, gan ģenētikas ziņā dažādas saimniecības. Andrejus uzsver: “Biznesa virzītājspēks ir regulāra komunikācija, kontakti un mūsu kopdarbs. Patiesībā galvenais lēmums pēc konsultanta un saimnieka pieder gotiņai, kas parāda, ko viņa labprāt apēd un kāda ir tās atdeve. Noteicošais pat nav daudzums, kādu saimniecība iepērk, bet tās prasme analizēt un meklēt labākos risinājumus.

Jāatzīst, ka ļoti augstražīgās šķirnes arī nav bez problēmām. Piemēram, HM laktāciju skaits ir tikai 2-2.5, bet jaunajā telītē līdz pirmajai grūsnībai jāiegulda nopietni līdzekļi. Ja atzīstam, ka vidēji 5-7 laktācijas būtu optimālais ražīgas govs mūžam, tad varbūt ekonomiski izdevīgāks ir tāds ganāmpulks kā “Bukās”. Govs ir daļa no kopējās biosfēras, aizņemot svarīgu vietu mūsu uztura ķēdē un mūsu uzdevums ir to pareizi uzturēt un barot. Tas ir jādara tā, lai nekaitētu govij, ne mums apkārt esošai videi un zemnieku maciņam. Tāpēc mums ir svarīgi, ka ganāmpulku saimnieki dalās ar savu pieredzi un zināšanām, tas ir mūsu kopīgās attīstības pamats arī zaļā kursa virzienā.”

Ar skatienu nākotnē

JG specialisti ir pārliecināti, ka globālās tendences piensaimniecības nozarē liek domāt daudz plašākās kategorijās, nekā tikai pabaroju, izslaucu, saņēmu. Tehnoloģijas un datormodelēšana ir tikai līdzeklis lai parādītu, kā ikviena barībā esošā uzturvērtība (un to ir apmēram 30-40) izstrādāsies govs organizmā, kāda būs to produktivitāte. To dara zemnieku saimniecības konsultants. Saimniecības īpašniekam atliek tikai un vienīgi pieņemt lēmumu, to realizēt un priecāties par rezultātu. Arnis un Sandra domā, ka novērojot, analizējot, apgūstot un nebaidoties ieviest jaunākos piedāvājumus, ir pareizais ceļš uz mūsdienīgas piensaimniecības attīstību.

Eiropas un pasaules lauksaimnieki saskaras ar vēl nepieredzētām vides aizsardzības regulām. Diemžēl zemes klimats pasiltinās un to arvien vairāk ietekmējam mēs- cilvēki. Intensīva lopkopība it īpaši ietekmē apkārtējo vidi. Piemēram: slaucamu govju organizmu ir jāapgādā ar nepieciešamajiem mikroelementiem (cinku, mangānu, varu u.c.). Lai apmierinātu govs vajadzības, izmanto mikroelementu piedevas. Tās ir pieejaamas trīs ķīmiskajās grupās. Pirmā – mikroelementu neorganiskie sāļi (sulfāti, oksīdi). Tie tika pielietoti jau no pagājušā gadsimta sākuma. Otrā grupa ir organiskie mikroelementi. Tie ir pielietoti no 1970 gada. Trešā grupa- hidroksālie mikroelementi. Tie ir zināmi kopš 1995 gada, bet Eiropas savienībai apstiprinot to pielietošanu 2019. gadā, tie ir kļuvuši par galvenajiem cinka, vara un mangāna avotiem visos SIA “Joniškio grūdai” ražotajos produktos. Pirmās grupas mikroelementi govs organismā absorbējas, labākajā gadījumā - 30-40%. Tas nozīmē, ka pārejā daļa tiek izvadīta no organisma un piesārņo vidi. Vai vēlamies ēst cinkotu maizi? Sējumi un augi uzņem to, ko mēs izmetam uz zemes. Diemžēl smagie metāli jau šodien atrodas uz mūsu galda. Tikai trešās grupas hidroksiformas mikroelementi cinks, varšs un mangāns, govju organismā uzsūcas līdz 98%. Tas nozīmē, ka atbildīgi rūpējoties par savu vidi un apkārtni, domājot kas būs pēc desmit, divdesmit gadiem, ir jāsāk izmantot govs barībai tieši hidroksīnus. Tas nāk par labu zemnieka maciņam ,jo tie ir lētāki nekā organiskie. Nekad nav par vēlu rīkoties prātīgi, kopt, radīt un lietot ar atbildības sajūtu. Vajag tikai vēlēšanos to sākt.

Kompānijas “Joniškio grudai” pārstāvji atzīst: “Mūs patiešām iepriecina “Buku” saimnieku atvērtība visam jaunajam mūsu nozarē, un viņu ciešā apņemšanās pie tā strādāt. Svarīgi, lai Arnis un Sandra būtu apmierināti ar sasniegtajiem 30l no govs dienā, būtu vēlme sasniegt vēl vairāk un ticam, ka kopā ar komandu spēsim arī tālāk attīstīt viņu ganāmpulka produktivitāti un saimniecības rezultātus.

Vairāk par mums lasi www.joniskiogrudai.lt