Saimnieks LV / 2018.gads (Septembris.)

Pampāļi, buļvas, tupeņi, guļbas, guļbešņiki, rāceņi jeb literārajā vārdā kartupeļi – par godu tiem Padures Upeskalnos uzņēmums Upeskalni AB kā šīs kultūras audzētājs jūlija beigās rīkoja Kartupeļu dienu. Pasākumā profesionāļi pastāstīja daudz interesenta par šo dārzeni un tā audzēšanas tendencēm.

Turpina strādāt senču zemē
Uzņēmuma Upeskalni AB līdzīpašnieks Arvis Mikāls ap 40 audzētājiem stāstīja, kā kartupeļus sākuši audzēt savā saimniecībā. Arvja sievas, uzņēmuma līdzīpašnieces Baibas Mikālas dzimtai Upeskalnu zeme piederējusi kopš 1925. gada. Viņas vecāki šeit izdzīvojuši kara laikus, secen nav gājusi arī izsūtīšana uz Sibīriju, pēc tam atgriezušies dzimtas mājās. A. Mikāls: „Es Padures saimniecībā Lejaskurzeme biju sēklkopības agronoms. Atbildēju par 1000 ha graudu, 140 ha kartupeļu, bet tas nebija grūti, jo te strādāja Daina Laiveniece – ļoti laba speciāliste. 1988. gada vasarā man sacīja, ka uz saimniecību brauks bērni un viņus pavadīs blonda meitene. Tā satiku Baibu.

Upeskalnos sievastēvam jau bija kartupeļu lauks, tos rakām un vedām uz pagrabiņu. Sākumā bija 4 ha, 1989. gadā tika reģistrēta z/s Upeskalni, un tad jau bija 11 ha. Soli pa solim nonācām pie tā, ka vajadzīga arī sējmašīna. Biju paspējis pastrādāt Vācijā, redzēju, kas ir īsta lauksaimniecība, jo te nekā tamlīdzīga vēl nebija. Tad nonācām pie uzņēmuma Amazone izveides. 1993. gadā pie mums notika pirmā Lauku diena, kurā tika rādīta Latvijā pirmā Amazones sējmašīna. Kartupeļus audzējām pārtikai, bet ar realizāciju bija diezgan grūti, tādēļ pievērsāmies čipsu kartupeļiem. Tagad uzņēmumā ir vairāk nekā 70 darbinieku. Bez Kuldīgas vēl ir filiāles Rāmavā, Valmierā un Jēkabpilī, gatavojamies to atvērt Lietuvā.”

Kartupeļus izdevīgāk nodot pārstrādei
„Pārdot pārtikas kartupeļus nav viegli, tādēļ aizvien vairāk zemnieku tos audzē pārstrādei – čipsiem un cietei. Tad ir garantēts līgums un zināma stabilitāte,” atzīst Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības (KAPS) valdes priekšsēde Aiga Kraukle.

Pasaulē kartupeļi ir ceturtā izplatītākā kultūra aiz rīsiem, kukurūzas un kviešiem. „Bet Latvijā platība samazinās – tos pārspēj graudaugi un pākšaugi. Mode nāk un iet, tagad populāri ir pākšaugi,” skaidro A. Kraukle. Centrālās statistikas pārvaldes ziņas atšķiroties no Lauku atbalsta dienesta datiem. Tas tādēļ, ka LAD kāda daļa varētu nebūt deklarēta, bet vēl daļa reģistrēta kā dažādas kultūras. „Pēc CSP datiem, kartupeļu stādījumi no 30 tūkst. ha 2010. gadā samazinājušies līdz 22.2 tūkst. ha pērn. Savukārt izaudzēto kartupeļu daudzums tik ļoti nemazinās, jo palielinās raža uz hektāru. Pērn lielajās saimniecībās tā bija vidēji 18 t, un tas ir maz. Tas saistīts ar lietaino laiku, kad daudzi lauki palika nenovākti, tostarp sēklas kartupeļi palika 18 ha, bet pārtikas, čipsu un cietes kartupeļi – vairāk.

Baltijas valstu vidū Latvija izskatās labāk tādā ziņā, ka mums ir divas pārstrādes rūpnīcas, bet kaimiņiem nav. Līdz ar to uz Latvijas rūpnīcām tiek vesti Igaunijas un Lietuvas kartupeļi. Nopirkto čipsu daudzums stabili kāpj, cietes apjoms tikpat kā nemainās.”

Toties sēklaudzēšanas platība aug, jo par to tiek maksātas subsīdijas. Taču A. Kraukle skaidro, ka lielajām saimniecībām nosacījumi nav izdevīgi: jo vairāk hektāru, jo tajā gadā mazāks atbalsts, bet KAPS strādāšot, lai vienotos par izdevīgākiem nosacījumiem. „Tā ir atšķirība no citām kultūrām. Ilgu laiku 60 % no platības sēklaudzēšanai piederēja pārstrādes uzņēmumiem, jo tie nemitīgi rūpējas, lai būtu sēkla. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka audzētājam ik gadu 10 % sēklas jāatjauno. Tie, kuri audzē galda kartupeļus, ne vienmēr to izpilda. Tas tiek kontrolēts, palaikam kādu noķer, tad sēklu nopērk, bet tas notiek kampaņveidīgi. Gadu no gada situācija uzlabojas, bet joprojām neizaudzējam tik daudz sēklas kartupeļu, lai visiem pietiktu atjaunot 10 %. Katru gadu tiek sertificētas 44–50 jaunas šķirnes.”

Čipsus sūtām kaimiņiem
Latvijas čipsu tirgus pamatā ir Baltijas valstis, bet pēdējos četrus gadus arī Skandināvija – Dānija, Zviedrija, Somija, stāstīja KAPS valdes priekšsēdes vietnieks Ilmārs Krūmiņš, kurš strādā uzņēmumā Ādažu čipsi un kartupeļus audzē tā vajadzībām.

Cik čipsu gadā apēd viens cilvēks?
Latvijā – 1 kg.
Norvēģijā un Amerikā – 7 kg.
Rietumeiropā – 2 līdz 3 kg.

Ražošanā kartupelis uz lentas iet cauri eļļas vannai, un pēc 2–3 minūtēm čipsi ir gatavi. Savukārt ražotāju sarunvalodā sauktie katliņčipsi jeb sērija Meistardarbs ir jauna produkcija. Tos gatavojot, kartupeļus saber lielā grozā un eļļā tur 6–7 minūtes. Tie ir cietāki, bet eļļas tajos mazāk nekā uz lentas ceptajos. Zviedrijas tirgū tie ir ļoti pieprasīti un veido 25 % no uzņēmumā saražotā.

Čipsu izcelsmes zeme ir Amerika – tur kāds uzstājīgs restorāna klients norādījis, ka frī kartupeļi ir par biezu, tādēļ nav garšīgi, stāstīja pasākuma vadītājs Andris Grīnvalds. Tā kā šis bijis restorāna firmas ēdiens, ko klienti pasūtījuši labprāt, šefpavārs gribējis klientu izjokot un apcepis kartupeļus papīra biezumā. Taču tie tik ļoti garšojuši ne tikai neapmierinātajam klientam, bet arī viņa draugiem, ka vēlāk kļuvuši par jauno firmas ēdienu un to popularitāte ātri augusi arī citur. Pasaulē čipsu kartupeļu platība kopš 2006. gada esot trīskāršojusies.

Kas liecina par kartupeļu slimību?
Pēc kādām pazīmēm atšķirt kartupeļu slimības, kas būtiski ietekmē ražu, ja tās nenovērš, stāstīja SIA Augu aizsardzības serviss pārstāvis Guntis Gulbis. Uz lakstiem plankumi kā kūdras piciņas vēsta, ka augam ir rizoktonioze jeb melnais kraupis. To no lapas var notīrīt, tomēr audzētājam jārēķinās, ka no melnuma ārā nāk tādas kā stīdziņas, kas inficē kartupeļu asnus. Sākumā tie ir ar melniem traipiem, vēlāk nopūst. Tādēļ pirms stādīšanas kartupeļi jākodina, lai šādus bojājumus mazinātu.

Sausā vasarā kā šogad, kad augsne ir bagāta ar gaisu, kartupeļiem uzmetas parastais kraupis.

Agrā puve jeb sausplankumainība – uz lapām parādās koncentrēti plankumi, kas lēnām palielinās. Šī slimība noēd lapu virsmu, bet, nonākusi uz kartupeļa, tā turpina dzīvot – tam izveidojas sauss plankums, kurā ir pārkoksnējušies audi.

Ja vienā lauka kvadrātmetrā redzams, ka kartupeļiem uz lapām ir viens melns plankumiņš, jo to skārusi lakstu puve, tad slimības apkarošana jau nokavēta. Pret to jācīnās profilaktiski, kamēr tās vēl nav. Ja nonāk uz bumbuļa, tad tie pūst un kļūst par šķidru masu. Ja infekcija mazāka, tiem ir melni plankumi.

Ja atsevišķiem lakstiem nokalst lapas un paliek karājoties pie stublāja, tā ir agrīna pazīme, ka kartupelis inficēts ar antraknozi. Tā bojā caur sakņu sistēmu. Vēlāk uz stublāja parādās tumši plankumi, tādēļ šo slimību jauc ar lakstu puvi. Stublāju atplēšot vaļā, tajā redzami melni punktiņi – nākamās ražas inficētāji. Tādā gadījumā svarīgi nākamgad kartupeļus stādīt citā laukā, kur tā nav izplatījusies. Pret šo slimību aizsardzības līdzekļu nav.

Kartupeļu dienā audzētāji un ražotāji tika cienāti ar šefpavāra padurnieka Raimonda Zommera  meistarklases ēdieniem, kuru pamatā ir kartupeļi.

Ko jaunu uzzinājāt?
„Daudz jauna dzirdēju par slimībām – kā tās noteikt pēc dažādām pazīmēm,” sacīja Aigars Jansons no Kurmāles pagasta. Viņš agrāk kartupeļus audzējis tirgošanai, tagad tikai savām vajadzībām, bet esot iecere atkal apstādīt plašāku teritoriju. Santa Ansone no Jūrkalnes tupeņus audzē 0.3 ha, un viņas brauciena mērķis bijis uzzināt, kā, nepalielinot platību, iegūt lielāku ražu: „Noderīga bija informācija, pēc kādam pazīmēm pateikt, kā kartupelim trūkst un kāds papildmēslojums jādod.” Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Saldus nodaļas augkopības konsultante Vita Cielava guvusi labas idejas, ko varēšot izmantot gan pašas saimniecībā, gan darbā, konsultējot zemniekus.

Amazone grupa LV apvieno trīs uzņēmumus – Amazone, Precīzo tehnoloģiju skola un Upeskalni AB, kas audzē graudus, rapšus un kartupeļus. Upeskalnos šāds pasākums notiek otro gadu. Kā sacīja Upeskalnu AB līdzīpašnieks Arvis Mikāls, nākotnē tas varētu izvērsties par Kartupeļu festivālu.