Lai gan kūtsmēsli ir tradicionāls un vēsturiski plaši izmantots organiskais mēslojums lauksaimniecībā, taču to izmantošanu mūsdienās bieži ierobežo racionālu un ekonomiski efektīvu apsaimniekošanas tehnoloģiju trūkums, tādējādi lauksaimnieki mēslošanai izmanto citas alternatīvas. Kā viena no alternatīvām ir organiskā mēslojuma granulēšana, kam piemīt vairākas priekšrocības – koncentrēts barības vielu saturs, augsts sausnes saturs, ērti transportējams, viegli izkliedējams, kā arī nav kūtsmēslu smakas.

Organiskā mēslojuma lietošana uzskatāma par videi draudzīgu risinājumu, kas veicina augsnes auglības saglabāšanu un uzturēšanu, kā arī kultūraugu nodrošināšanu ar barības vielām. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes – LBTU (iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte – LLU) Lauksaimniecības fakultātes pētniece, projekta vadītāja Adrija Dorbe skaidro: "Kompostēšanas procesā organiskie savienojumi kūtsmēslos pārveidojas par augiem labi vai daļēji izmantojamiem savienojumiem. Veiksmīgai procesa norisei nepieciešami mikroorganismi, kas veicina organisko savienojumu sadalīšanos, un to darbībai labvēlīgi apstākļi – mitruma saturs, atbilstoša temperatūra, aerobi apstākļi, oglekļa/slāpekļa (C:N) attiecība."

Lai izstrādātu tehnoloģiju organiska mēslošanas līdzekļa ražošanai, LBTU pētnieki kopā ar uzņēmējiem 2019. gadā uzsāka projektu "Granulēta bioloģiska mēslojuma ražošanas tehnoloģijas izstrāde un testēšana bioloģiskās saimniekošanas apstākļos". Projekta īstenošanā piedalās SIA "ECO lauks", Olaines pagasta zemnieku saimniecība "Cērpas", Mazzalves pagasta O. Ādama zemnieku saimniecība "Krasti-B".

Par pētījumu stāsta A. Dorbe: "Bioloģiskā zemnieku saimniecībā "Krasti B" iegūtie pakaišu kūtsmēslus tika kompostēti, pievienojot arī sienu un mikrobioloģiskos preparātus, kas veicina organiskā mēslojuma kompostēšanas procesu. Gatavojot kompostu, tika uzraudzīts norises process un noteikts ķīmiskais sastāvs, bet noslēgumā tas tika granulēts."

Lai pārliecinātos par granulētā mēslojuma efektivitāti, tika uzsākti lauka izmēģinājumi bioloģiskajā augļudārzā un zālājos. Zemnieku saimniecība "Krasti-B" zālāja izmēģinājuma laukā tiks salīdzināti pakaišu kūtsmēslu, pakaišu kūtsmēslu komposta, smalcinātā komposta (masa pirms granulēšanas) un granulētā mēslojuma ietekme uz zālāju ražu un botānisko sastāvu.

"Ņemot vērā, ka kūtsmēslu komposta granulās ir daudz augstāks barības vielu saturs (1,26% līdz 1,51% slāpekļa, 0,69% līdz 0.,7 % fosfora un 2,78 % kālija), salīdzinot ar pakaišu kūtsmēsliem, kur slāpekļa saturs ir 0,43% līdz 0,64%, fosfora 0,20% līdz 0,23% un kālija 0,81% līdz 0,9 %, tad vajadzīgās barības vielu daudzuma iestrādei ir nepieciešams dažāds mēslojuma daudzums. Iestrādājot 20 tonnas ha-1 pakaišu kūtsmēslu, 10 tonnas ha-1 pakaišu kūtsmēslu komposta, 10 tonnas ha-1 smalcinātās masas un 5 tonnas ha-1 granulētā mēslojuma, tika iejaukts līdzvērtīgs barības elementu daudzums," papildina pētniece.

Pēc veiktajiem darbiem tika secināts, ka pirmajā zālāja izmantošanas gadā smalcinātais mēslojums deva būtisku zāles sausnes ražas pieaugumu, savukārt otrajā zālāja izmantošanas gadā smalcinātā mēslojuma, komposta un granulētais mēslojuma ietekmē tika iegūts būtisks ražas pieaugums, salīdzinot ar pakaišu kūtsmēslu iestrādi. Tas norāda, ka lietojot mazāku granulētā mēslojuma daudzumu, var iestrādāt līdzvērtīgu barības elementu daudzumu un iegūt augstāku ražu.

Tāpat arī augļudārzā granulētā mēslojuma efektivitātes salīdzinājums tika veikts divām ābeļu šķirnēm Auksis un Saiva, tādējādi tika noteikts ābeļu veģetatīvais pieaugumu. Divu izmēģinājumu gadu laikā pētnieki konstatēja, ka lietojot smalcināto un granulēto pakaišu kūtsmēslu kompostu, tika iegūts augstāks ābolu veģetatīvais pieaugums, salīdzinot ar nemēsloto variantu.

LBTU pētnieki ir pārliecināti, ka šāds granulēts organisks mēslošanas līdzeklis, ko var lietot bioloģiskajās saimniecības, papildinās mēslošana līdzekļu klāstu bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Jāatzīmē, ka aizvadītajā gadā lauksaimnieki un citi potenciālie mēslojuma lietotāji tika iepazīstināti ar pētījumā veiktajiem uzdevumiem un iegūtajiem rezultātiem lauku dienās, kas norisinājās SIA "Eco lauks", kā arī zinātniski praktiskajā konferencē "Līdzsvarota lauksaimniecība" un starptautiskajā konferencē "AgroEco 2022", kas notika Vytautas Magnus universitātē.

Jaunā mēslošanas līdzekļa izstrāde norisinās projekta "Granulēta bioloģiska mēslojuma ražošanas tehnoloģijas izstrāde un testēšana bioloģiskās saimniecības apstākļos" (Nr. 18-00-A01620-000030) ietvaros. Pētījums ilgst no 2019. gada 2. maija līdz 2023.gada 30. jūnijam. Tas tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020. gadam pasākuma "Sadarbība" ietvaros. Projektu atbalsta Lauku Atbalsta dienests un Zemkopības ministrija.