Saimnieks LV / 2020.gads (Jūlijs.)

Apskatot sausos statistikas skaitļus – 2019. gadā lauksaimniecības objektos izcēlies 41 ugunsgrēks, gājis bojā 71 mājlops un 403 mājputni, var likties, ka nieks vien ir, ja salīdzina, cik daudz dzīvojamo māju katru gadu noposta uguns liesmas. Taču aiz katra no šiem ugunsgrēkiem ir smags un ilgstošs ugunsdzēsēju glābēju darbs un lieli finansiālie zaudējumi kūts, kaltes, siena šķūņa utt. īpašniekiem.

Viens no ugunsdrošības prasību uzdevumiem ir novērst ugunsgrēka izcelšanos vai arī mazināt tā sekas, ja tomēr ugunsgrēks izcēlies. Līdz ar to investīcijas ugunsdrošības prasību ieviešanā un izpildē ir investīcijas sava lauksaimniecības uzņēmuma ilgtspējā un nākotnē. Tas ir tik vienkārši, bet bieži vien par ugunsdrošības prasībām lauksaimnieki sāk domāt tikai tad, kad uguns jau nodarījusi lielus zaudējumus.

Nodzēšot ugunsgrēkus un apskatot negadījuma vietas, ugunsdzēsēji glābēji kā izplatītākos ugunsgrēka izcelšanās iemeslus min īssavienojumu, bojātu apkures ierīču lietošanu, pašaizdegšanos vai tehnikas dzirksteļošanu. Ievērojot ugunsdrošības prasības, lielā daļā gadījumu var novērst situāciju, kad šie iemesli izraisa ugunsgrēku.

Apskatīsim būtiskākās ugunsdrošības prasības, kas ir specifiskas lauksaimniecības uzņēmumus, kā arī vispārējas prasības, kas jāievēro visiem uzņēmumiem. Plašāka informācija par ugunsdrošības prasībām atrodama Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 238 Ugunsdrošības noteikumi. Ja plānota ēku pārbūve, būvniecība, restaurācija utt., tad nepieciešamās ugunsdrošības prasības jāmeklē būvnormatīvos.

Specifiskās ugunsdrošības prasības
Lauksaimniecības tehnika. Lauksaimniecības produktu ražošanas un uzglabāšanas ēkās un teritorijā transportlīdzekļu dzinēju izplūdes caurules ir jāaprīko ar dzirksteļu slāpētājiem un jāuzrauga, lai dzinēja kolektora un izplūdes caurules savienojuma starplikās nebūtu plīsumu un bojājumu. Šādā veidā tiek novērsta iespēja, ka dzirksteles iekļūst sausajos salmos, sienā, graudos utt. un tos aizdedzina. Katru gadu ražas un siena novākšanas laikā ugunsdzēsēji glābēji dzēš degošus labības laukus, siena ruļļus traktora piekabē utt.

Lauksaimniecības transportlīdzekļa, traktortehnikas, agregāta un tehnoloģiskās iekārtas rotējošo detaļu un mezglu vārpstas regulāri jāattīra no degtspējīgiem materiāliem, kas novērsīs pašu transportlīdzekļu aizdegšanos.

Putekļu veidošanās. Putekļi ir ugunsbīstami, viegli aizdegas un veicina strauju uguns izplatīšanos. Ja lauksaimniecības produktu ražošanas un uzglabāšanas objektā iespējama putekļu veidošanās, jāizmanto elektroierīces un iekārtas sprādziendrošā izpildījumā un ar attiecīgu marķējumu. Savukārt, ja produktu ražošanas un uzglabāšanas objektā iespējama ražošanas putekļu veidošanās, tad ir:
• jāuzstāda putekļu nosūces ierīces, lai novērstu putekļu izplatīšanos objektā;
• objekta konstrukcijas jākrāso no putekļu krāsas atšķirīgoskrāsu toņos;
• tvertņu un bunkuru lūkām un lūciņām pašteces līnijās, gaisavados un aspirācijas sistēmās pastāvīgi jāatrodas noslēgtāstāvoklī.

Produktu žāvēšana. Ja lauksaimniecības objektā tiek veikta produktu žāvēšana, tad svarīgi ir īstenot pasākumus, lai situācijā, kad veidojas dzirksteles vai notiek īssavienojums, neaizdegas blakus esošās ēkas vai priekšmeti. Tādēļ produktu žāvēšanas
ventilators jānovieto ēkas ārpusē 1 m attālumā no degtnespējīgām sienām un 2.5 m attālumā no degtspējīgiem priekšmetiem. Gaisa plūsmas caurulēm ir jābūt no degtnespējīgiem (ugunsreakcijas klase A1) materiāliem. Žāvēšanas ventilators ir jānožogo ar degtnespējīga materiāla sietu, lai nepieļautu svešķermeņu nokļūšanu ventilatorā. Savukārt tā iedarbināšanas ierīce jāuzstāda uz degtnespējīgām vai grūti degtspējīgām konstrukcijām.

Kalte. Produktu kalte jānodrošina ar temperatūras kontroles ierīci, lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos. Ja produktu kaltes tehnoloģija netiek regulēta automātiski, tad kaltes darbības laikā jānodrošina nepārtraukta kaltes objekta uzraudzību.

Lopu novietne, barības glabātuve, siena un salmu uzglabāšana. Degot sienam vai siena ruļļiem, ugunsgrēku dzēšana ir ilgstoša, jo šādus ugunsgrēkus nevar nodzēst, uzlejot ūdeni. Nepieciešams katru siena rulli un visu degošo/gruzdošo sienu izvest no ēkas, izārdīt, izklāt uz zemes un saliet ar ūdeni, lai pilnībā nodzēstu ugunsgrēku. Savukārt mājlopu uzvedība ugunsgrēkā un sadūmojumā ir grūti prognozējama – no haotiskas skraidīšanas līdz nekustīgumam. Tāpēc ir jādara viss iespējamais, lai novērstu ugunsgrēka izcelšanos kūtī un siena glabāšanas vietā, kā arī veicinātu ātrāku mājlopu evakuāciju.

Pirmkārt, durvis un vārtus, pa kuriem paredzēts evakuēt lopus, nedrīkst aizkraut un tiem jābūt viegli atveramiem. Otrkārt, ja lopbarība, piemēram, siens un salmi, tiek uzglabāti kūts bēniņos, tad tajā esošajiem dūmvadiem (pa perimetru) 1 m attālumā ir jāierīko nožogojums, lai sakarsušais dūmvads vai pa tā mikroplaisām ārā izkļuvušās dzirksteles neaizdedzinātu sienu un salmus. Un visbeidzot starp salmu vai siena grēdām, nojumēm vai stirpām jānodrošina 20 m platas atstarpes.

Līdz ar to specifisku lauksaimniecības uzņēmumiem paredzētu ugunsdrošības prasību nav daudz. Papildus tām svarīgi ievērot ugunsdrošības prasības, kas ir saistošas visiem saimnieciskās darbības veicējiem.

Elektroinstalācijas, elektroierīces un zibensaizsardzība
Katru gadu apmēram 14 % ugunsgrēku iemesls ir bojātu elektroierīču lietošana, nepareiza to ekspluatācija, bojātas elektroinstalācijas un īssavienojums. Īssavienojuma izraisīti ugunsgrēki izceļas gan dzīvojamās, gan saimniecības ēkās.

Jāapzinās, ka gadu gaitā elektroinstalācijas un elektroierīces nolietojas, tās negatīvi ietekmē arī laikapstākļi un apkārtējā vide. Lai savlaicīgi pamanītu iespējamos bojājumus, reizi 10 gados ir jāveic elektroinstalācijas (tajā skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaude kopā ar elektroinstalācijas kontaktu savienojumu (piemēram, nozarkārbā, elektrosadales skapī (sadalnē), aizsargierīču uzstādīšanas vietās) kvalitātes pārbaudi ar termokameru. Ja lauksaimniecības uzņēmumā vai tā teritorijā ir sprādzienbīstama vide (degvielas tvertnes, tehnoloģiskas iekārtas utt.), tad abas pārbaudes jāveic reizi divos gados, bet, ja ķīmiski agresīva vide (lopu novietnes), – reizi gadā. Pārbaudi veic sertificēts speciālists, kurš tās noslēgumā noformē Pārbaudes aktu.

No ugunsnelaimes pasargās tas, ja netiks ekspluatēti vadi un kabeļi ar bojātu izolāciju, kā arī ja tie nebūs savienoti, radot neatbilstošu pārejas pretestību. Elektrosadales telpā vai elektrosadales skapī nedrīkst uzglabāt degtspējīgas vielas vai priekšmetus.

Apkures ierīces un iekārtas
Katru gadu vidēji 6 % no visiem ugunsgrēkiem izceļas nepareizas apkures iekārtu, ierīču ekspluatācijas un bojātu apkures ierīču lietošanas dēļ. Lauksaimniecības objektos katru gadu vairāku ugunsgrēku iemesls ir arī bojātas krāsniņas, uz kurām tiek
gatavota barība mājlopiem, vai arī šo krāsniņu drošas lietošanas noteikumu pārkāpums.

Ugunsdzēsēji glābēji katru gadu vidēji 500 reizes izsaukumos pārliecinās, ka netīrīts dūmvads ir ugunsbīstams. Sadegot sodrējiem, dūmvadā veidojas augsta temperatūra, kas laika gaitā var bojāt dūmvada konstrukciju. Degot sodrējiem, karstums un dzirksteles pa mikroplaisām nokļūst dūmvada ārpusē un aizdedzina bēniņos esošās sadzīves mantas un ēkas jumta konstrukcijas, radot plašus un postošus zaudējumus. Nelaimes novēršana ir vienkārša – pirms apkures sezonas sākuma jāveic dūmvadu tīrīšana! Sodrējus no ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīces un iekārtas dūmvada tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim), kā arī vienu reizi apkures sezonā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam). Pārējos dūmvadus, cietā un
šķidrā kurināmā apkures ierīces un iekārtas jātīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim). Savukārt apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tās tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Šis tīrīšanas biežums ir vienāds gan dzīvojamām, gan saimniecības ēkām.

Dūmvadu tīrīšanu var veikt skursteņslaucītāji un citi speciālisti ar iegūtu izglītību vai kvalifikāciju, kas ir pietiekama, lai nodrošinātu uzdevuma izpildi. Darba veicējam un darba devējam ir jāveic iegūtās izglītības vai kvalifikācijas atbilstības izvērtēšana atbilstoši veicamajam darbam. Privātmājās dūmvadu var tīrīt arī tās īpašnieks vai nomnieks, ja nomas līgumā viņš ir noteikts kā atbildīgais par ugunsdrošību.

Par tīrīšanas darbiem tiek sastādīts akts, kas jāuzglabā saimniecībā. Ja lauksaimniecības objektā tiks veikta ugunsdrošības prasību pārbaude, tad šo aktu vajadzēs uzrādīt kā pierādījumu tam, ka tīrīšanas darbi veikti. Šo aktu var pieprasīt arī apdrošinātāji, ja īpašums būs apdrošināts.

Arī apkures iekārtas un ierīces, dūmvadi noveco, deformējas un bojājas. Lai laikus pamanītu bojājumus, reizi piecos gados ir jāpārbauda cietā un šķidrā kurināmā apkures iekārtas, ierīces, dūmvada un dabīgās ventilācijas kanāla tehniskais stāvoklis. Šo darbu var veikt tikai speciālists, kas noslēgumā izsniedz Tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu.

Apkures izraisītu ugunsgrēku visbiežākais iemesls ir tieši drošas lietošanas noteikumu pārkāpums. Lai neizceltos ugunsnelaime, nedrīkst:
• izmantot bojātu apkures iekārtu, ierīci vai dūmvadu;
• novietot, piemēram, žāvēt un uzglabāt degtspējīgas vielas un priekšmetus (to skaitā kurināmo) uz apkures iekārtas un ierīces;
• novietot un uzglabāt degtspējīgas vielas un priekšmetus (to skaitā kurināmo) pie apkures iekārtas un ierīces tuvāk par 0.5 m;
• izmantot dabīgās ventilācijas kanālu un mehāniskās ventilācijas sistēmu apkures iekārtas un ierīces dūmgāzu novadīšanai.

Ugunsdrošības prasības teritorijā
Katru gadu vairākas dzīvojamās un saimnieciskās ēkas nodeg, jo blakus tiek dedzināts ugunskurs vai sausā zāle. Uzpūšot vējam, dzirksteles un liesmas pa sauso zāli vai kultūraugu atliekām virzās uz priekšu, līdz aizdedzina ēku. Lai šādu situāciju novērstu, jāievēro, ka:
• 10 metru plata josla ap ēkām ir jāattīra no sausās zāles un kultūraugu atliekām;
• kūlas dedzināšana ir bīstama un aizliegta, tāpēc teritorija jāsakopj tā, lai nevarētu notikt degšana, piemēram, rudenī nopļaujot zāli;
• uzglabājot vielas un priekšmetus konteineros teritorijā, jāizveido 5 m plata ugunsdrošības atstarpe starp konteineru rindām. Konteineru rindas garums nedrīkst pārsniegt 100 m.

Ugunsdzēsības aparāti
Ugunsdzēsības aparāti nepasargā no ugunsgrēka izcelšanās, bet ar tiem ugunsgrēka izcelšanās sākumposmā var nodzēst liesmas vai ierobežot to izplatīšanos, līdz ierodas ugunsdzēsēji glābēji. Tāpēc svarīgi, pamanot ugunsgrēka izcelšanos, vispirms piezvanīt uz 112, lai glābēji pēc iespējas ātrāk ierastos notikuma vietā, evakuēt visus ēkā esošos cilvēkus, un tad, izvērtējot iespējamo apdraudējumu savai veselībai, uzsākt ugunsgrēka dzēšanu ar ugunsdzēsības aparātu.

Ja lauksaimniecības objekts ir reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs (IU, SIA, zemnieku saimniecība utt.), tad tas ir jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem. Izvēloties ugunsdzēsības aparātu, jāņem vērā, ka:
• uz tā korpusa jābūt iestrādātam (iespiestam) individuālam vai partijas numuram un CE atbilstības marķējumam;
• uz tā korpusa jābūt piestiprinātai lietošanas instrukcijai valsts valodā;
• to skaitu nosaka, ņemot vērā dzēstspēju, nevis tilpumu;
• nepieciešamo dzēstspēju nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumu 5. pielikumu, kur aprēķinos jāņem vērā objekta ugunsbīstamības līmenis un platība.
No 2020. gada 1. janvāra arī visas privātmājas jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspēja ir vismaz 21A 113B. Ugunsdzēsības aparāts novietojams mājokļa iemītniekiem zināmā, viegli pieejamā vietā.

Lauksaimniecībā izmantojamā smagā tehnika – traktortehnika, kravas automašīnas u.c. – jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspēja ir vismaz 43A 233B.

No 2018. gada ir atvieglotas ugunsdzēsības aparātu apskates un apkopes. Ne retāk kā reizi gadā jāveic ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa vizuālā apskate (novērtējums), bet, ja ugunsdzēsības aparāts atrodas neapkurinātā objektā vai teritorijā, –
ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Par ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa vizuālo apskati (novērtējumu) jāizdara atzīme uzlīmē, kas izvietota uz ugunsdzēsības aparāta.

Ja ugunsdzēsības aparātam nav konstatēti bojājumi, ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi veic pēc ugunsdzēsības aparāta ražotāja noteiktā garantijas termiņa beigām, bet ne retāk kā reizi piecos gados. Līdz ar to daļai no ugunsdzēsības aparātiem (atbilstoši ražotāja noteiktajam) vairs nav katru gadu jāveic tehniskās apkopes! Tehnisko apkopi veic ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes vietā.

Bez tam lauksaimniecības uzņēmuma virtuve jānodrošina arī ar vienu ugunsdzēsības pārklāju. Ar to var viegli nodzēst uz pannas aizdegušos ēdienu vai citus nelielus ugunsgrēkus, degšanas vietu nosedzot ar pārklāju. Izdegot skābeklim, degšana tiks noslāpēta un ugunsgrēks nodzisīs. Ugunsdzēsības pārklāju vēlams turēt arī mājokļa virtuvē, bet šī prasība nav obligāta.

Dūmu detektors
Viens no faktoriem, kas samazina ugunsgrēku traģiskās sekas un radītos finansiālos zaudējumus, ir laikus pamanīta ugunsgrēka izcelšanās. Formula ir vienkārša: savlaicīgi tiek pamanīts ugunsgrēks –> savlaicīgs zvans uz 112 –> iedzīvotāji paspēj evakuēties no ēkas vai evakuēt mājlopus –> ātrāk ierodas ugunsdzēsēji glābēji un uzsāk dzēšanas un glābšanas darbus, kā rezultātā ugunsgrēka platība ir mazāka, cilvēki un mājdzīvnieki izglābti. Viena no svarīgākajām ierīcēm, kas savlaicīgi ar skaļas skaņas palīdzību brīdina par telpā izveidojušos sadūmojumu, ir dūmu detektors. Tātad ziņu, ka ēkā izcēlies ugunsgrēks, iedzīvotāji saņem nevis tikai tad, kad jau redzamas lielas uguns liesmas, bet gan pašā sākumā, kad veidojas dūmi un nelielas liesmas.

No 2020. gada 1. janvāra mājokļos ir obligāti jāuzstāda dūmu detektors un nav nozīmes, vai tas ir dzīvoklis vai māja pilsētā, ārpus tās vai lauku saimniecībā.

Nereti iedzīvotāji apjūk, kurš no daudziem dūmu detektoriem ir pareizais un īstais. Nav viena ieteicamā vai pareizā modeļa. Dūmu detektora cenu ietekmē papildu funkcijas, ražotāja noteiktā cena un veikala uzcenojums. Galvenās prasības ir, lai uz tā būtu CE marķējums, atzīme par atbilstību standartam EN 4604 un pievienota instrukcija (atbilstības deklarācija) latviešu valodā.

Dūmu detektoru nav ieteicams izvietot virtuvē, garāžā un vannas istabā, jo tas var nostrādāt no tvaikiem. To izvietojot, prioritāte ir telpām, kurās cilvēki guļ, jo miegā cilvēki nejūt dūmus, bet dzird skaņas.
Vai izvietot dūmu detektoru kūtī vai citā nedzīvojamā ēkā? Drīzāk nē nekā jā, jo, nostrādājot detektoram, skaņas signāls visticamāk nebūs dzirdams, ja cilvēki atradīsies citā ēkā. Šajā situācijā prioritāte noteikti ir citu ugunsdrošības prasību ievērošanai.

Ugunsdrošības pārbaudes
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas veic ugunsdrošības pārbaudes, lai pārliecinātos, vai lauksaimniecības uzņēmumā tiek ievērotas ugunsdrošības prasības, informētu un dotu noteiktu termiņu pārkāpumu un trūkumu novēršanai. Bez tam tiek reaģēts arī uz iesniegumiem un sūdzībām.
Regulāras ugunsdrošības prasību pārbaudes VUGD plāno lauksaimniecības objektos, kuros ir:
• būve ar sprādzienbīstamu vidi un kopējo platību lielāku par 500 m2;
• ugunsbīstama vide un kopējā platība lielāka par 1000 m2.
Iepazīstoties ar daudzām ugunsdrošības prasībām lauksaimniecības uzņēmumos, var likties, ka tās ir sarežģītas, dārgas un nevajadzīgas, jo ar mani jau nekas nenotiks. Taču, dodoties uz izsaukumiem, ugunsdzēsēji glābēji katru dienu redz, ka notiek gan, bet tad jau ir par vēlu. Ugunsgrēki lauksaimniecības uzņēmumos ir postoši, to dzēšana ir ilglaicīga, sarežģīta un tie nes lielus finansiālos zaudējumus! Ugunsdrošības situācijas uzlabošana ir ilgtermiņa risinājums, kas nākotnē atmaksāsies!