Saimnieks LV / 2018.gads (Augusts.)

Karstā un ārkārtīgi sausā vasara rada lielākus ugunsgrēka izcelšanās draudus. Vai cilvēku attieksme pret ugunsdrošību ir pietiekami nopietna un vai būvniecībā un vajadzīgā ugunsdrošības aprīkojuma sagādē šajā ziņā necenšas kaut ko ieekonomēt? Par to Saimnieks LV taujāja Ilgvaram Cērim, Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas valdes priekšsēdētājam.

– Kā vērtējat stāvokli Latvijas laukos, no ugunsdrošības viedokļa raugoties?
Ilgvars Cēris: – Kopumā, lielos vilcienos vērtējot, ar katru gadu stāvoklis pamazām pilnveidojas un uzlabojas – gan normatīvo aktu, gan cilvēku apzinīgumu ziņā. Normatīvie akti vairākkārt ir precizēti. Ja skatāmies tieši uz situāciju laukos, tad to vērtētu
pretrunīgi. Tie, kas nodarbojas ar ražošanu, ir spiesti savu saimniecību sakārtot atbilstoši normatīvu prasībām. Ēkās, ko tagad būvē, arī cenšas ievērot prasības. Protams, būves tiek apdrošinātas, un arī apdrošinātāji izdara savu spiedienu, lai tiktu ievērota ugunsdrošība. Tā kā kopumā ugunsdrošības lietām saimniecībās ir tendence sakārtoties. Ja runājam detalizētāk un par dažādiem sektoriem, jāmin privātmājas. Daudz cilvēku ir izbraukuši no valsts. Arī apdzīvotu un apsaimniekotu ēku kopējais skaits beidzamajos gados ir krietni samazinājies. Diemžēl vecajās mājās no ugunsdrošības viedokļa daudz kas netiek ievērots – krāsniņas, skursteņus netīra, plītis nav sakārtotas. Tas arī ir daudzu ugunsgrēku iemesls.

Zinām, ka meži, purvi var aizdegties paši vai ugunsnelaimes cēlonis bijusi kāda stikla lauska, kas izraisījusi aizdegšanos, taču netrūkst gadījumu, kad vainīgs kāds nevērīgs smēķētājs, ugunskuru kurināšana. Aizdegas nesakārtota tehnika, gadās, ka ugunsnelaimi izraisījusi neuzmanīga rīcība kādu darbu laikā. Dažkārt aizdegšanās sākas naktī vietās, kur pa dienu ritējuši remontdarbi. Parasti tā mēdz notikt, ja remonta laikā nav ievērotas elementāras ugunsdrošības prasības.

– Kādas prasības ir jāievēro būvniecībā?
– Arī uz to attiecas Ugunsdrošības noteikumi, kas 2016. gadā izdoti saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 12. pantu. Tās ir vispārīgās prasības, kas attiecas uz mūsu ikdienas dzīvi, arī speciālās prasības saimnieciskās darbības objektiem un būvniecību. Saistībā ar būvniecību šīs prasības nav vienīgās.

Būvniecība sākas ar projektēšanu, un jau projektā ir jāparedz viss ugunsdrošībai nepieciešamais. Tad seko būvniecības process. To visu savukārt regulē Būvniecības likums un ar to saistītie būvniecības normatīvi. Latvijas būvnormatīvi 201–15 nosaka būvju
ugunsdrošību. Ir vēl atsevišķi būvnormatīvi par būvju elementiem, piemēram, par skursteņiem. Atliek tikai ievērot vai uzraudzīt, kad būvniecība notiek. Prasību izpilde prasa papildu izdevumus, bet par ugunsdrošību un cilvēku drošību vienmēr nāksies maksāt. Uz to nedrīkst censties ietaupīt.

Tāpat lauksaimniecības ēkām – arī uz tām attiecas Ugunsdrošības noteikumi. Jūs kā saimnieks par to ievērošanu un atbilstību noteikumiem esat atbildīgs.

– Bet kā saprast, vai viss ir kārtībā un tiešām atbilst visām prasībām?
– Jūs varat veikt savas saimniecības ugunsdrošības auditu. Tas nozīmē, ka tiek izvērtēts, kādā stāvoklī ir jūsu saimniecība, no šī viedokļa raugoties. Auditā pārbaudīs dokumentācijas atbilstību, ugunsdzēsības instrumentus, evakuācijas plānu. Tas ir maksas pakalpojums, ko piedāvā dažādas firmas, bet to var veikt jebkurš eksperts, kurš var pierādīt savu profesionalitāti. Audits palīdzēs saprast, kas jums vēl ir jāuzlabo, lai Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdrošības uzraudzības inspektoram, veicot saimniecībā plānotu vai neplānotu pārbaudi, nebūtu, ko jums pārmest un par ko sodīt. Un arī saimnieks pats varēs justies droši par savu īpašumu.

Paša rosināts audits ir viens no variantiem, kā noskaidrot savas saimniecības ugunsdrošību. Saimnieks šo darbu var uzticēt arī apdrošināšanas kompānijai. Jūs varat izsaukt apdrošinātāju riska izvērtēšanas speciālistu, kas izvērtēs ne tikai ugunsdrošības, bet arī visus citus saimniecības stāvokļa riskus. Par šo pakalpojumu jūs samaksāsiet un droši vien arī šajā kompānijā īpašumu apdrošināsiet kā tas parasti notiek. Tad arī skaidri zināsiet, kādā stāvoklī jūsu saimniecībā ir ugunsdrošība.

– Ēku ugunsdrošība atkarīga arī no tā, kādi materiāli izmantoti celtniecībā, cik tie ir ugunsdroši. Kā zināt, ko izvēlēties?
– Projekta izstrādē sadaļā, kas attiecas uz ugunsdrošību, parasti pieaicina speciālistus, kas šo jomu vislabāk pārzina. Viņš ieteiks, ko izmantot. Kad veido lielas būves projektu, kurā tiek iekļauti arī izmantojamie materiāli, saimniekam ir jāsaprot, ka būvmateriālu biznesā ir konkurence un sadursies dažādu ražotāju intereses. Katrs no tiem centīsies vilkt uz savu pusi. Piemēram, siltināšanas materiāli. Kādu izmantot – viegli degošu vai ugunsdrošāku, lētāku vai dārgāku? Te sākas lobēšana. Ja ražotājs vai vairumtirgotājs ielobēs projektā savu materiālu, tad atbilstoši projektam to arī iepirks.

Piemēram, noteikumos ir prasība ražošanas objektos izveidot atdalošās zonas. Tādas vajadzīgas, lai tad, kad kādā telpā sākas degšana, uguns nevarētu pārņemt pārējās telpas. Kā to nodrošināt – ar ugunsdrošiem stikliem, ar ugunsdrošām durvīm, ar kompleksām durvīm? Ja projektā paredz automātiskās ugunsdzēšanas sistēmas (sprinklerus u.c.), iespējams, ka varēs atvieglot kādu citu materiālu izvēli, kam tad nebūs jābūt tik ugunsdrošiem. Iespējams, tie būs lētāki. Varbūt galu galā tas tiešām saimniekam būs izdevīgi, bet ne vienmēr tā ir, jo var būt, ka projektētāja piedāvājuma pamatā ir kādas firmas lobēšana. Saimnieks, kas nevar būt ar padziļinātām zināšanām visās jomās, to tā īsti nespēs atklāt.

Taču jāatzīmē, ka mūsdienu būvniecības materiāli var būt arī ugunsnedroši. Tā būvniecības jomā ir viena no bīstamākajām tendencēm. Ja sākusies aizdegšanās, dažu minūšu laikā liesmas pārņem visu ēku un ugunsnelaime nav apturama. Strauji sabrūk pat metāla angāri. Īpaši ugunsnedrošas ir ēku fasādes. Varētu teikt, ka koks ir ugunsdrošāks nekā mūsdienu materiāli. It īpaši, ka koks ir apstrādāts ar ugunsdrošu pārklājumu. Protams, arī šāds pārklājums nepadara koku nedegošu, taču tas palēninās uguns
izplešanos un izsauktajiem ugunsdzēsējiem vēl būs, ko dzēst, ēka nebūs sabrukusi. Īpašie pārklājumi degšanu var aizkavēt uz pusstundu, pat stundu. Ir ne tikai kokam, bet arī metālam paredzēti ugunsdrošie pārklājumi.

Ļoti svarīgs punkts ugunsdrošībā ir evakuācijas izejas. Tās obligāti tiek paredzētas projektā un būvētas atbilstoši noteikumiem un standartiem, taču tās arī ekspluatācijas laikā ir jāuztur viegli pieejamas. Tās nedrīkst būt aizbarikādētas, kā dzīvē diemžēl bieži notiek. Nereti tās tiek vienkārši aizslēgtas, un briesmu brīdī izrādās, ka nevar atrast atslēgu. Evakuācijas izejām jābūt arī lopu fermās, lai dzīvniekus var izvest, ja notikusi aizdegšanās. Taču jāņem vērā tas, ka mājlopus nav viegli izvest, kad sācies ugunsgrēks, jo lopi baidās pamest savu vietu, kas viņiem droši vien šķiet tā drošākā.

Der zināt

Ugunsgrēka laikā tehnika bieži vien aiziet bojā, kaut arī tā nav bijusi liesmās vai lielā karstumā, bet tikai stāvējusi piedūmojumā. Degšanas procesā veidojas vielas, kas sabojā metālu un arī cita materiāla detaļas.

– Saistībā ar ugunsdrošību privātmājās nereti tiek pieminēts jēdziens ugunsdroša māja. Ko tas īsti nozīmē?
– Neatkarīgi no tā, vai runa ir par laukiem vai pilsētu, drošai mājai ir jāatbilst tām prasībām, kas ierakstītas Ugunsdrošības noteikumos. Droša māja ir tāda, kas atbilst visām ugunsdrošības prasībām. Svarīgi ir gan tas, kā māja ir tikusi uzbūvēta, gan tas, kā tā tiek ekspluatēta, vai tiek sekots līdzi kurtuvju, krāšņu, skursteņu stāvoklim. Tieši šajā ziņā visbiežāk ir pārkāpumi. No 2020. gada katrā mājoklī obligāti ir jābūt dūmu detektoram un ugunsdzēsības aparātam. Cilvēki pamazām sāk aprast ar to, ka stāsies spēkā šāda kategoriska prasība, un interesēties par vajadzīgajām lietām. Mūsdienās reti kurš prot darboties ar ugunsdzēsības aparātu, to vajadzētu apgūt katram mājas iemītniekam. Atgādināšu, ka šis aparāts nav domāts ugunsgrēka dzēšanai, bet uguns perēkļa likvidēšanai, kad tikko radusies aizdegšanās.

Dūmu detektoru piedāvājums ir ļoti plašs – no pavisam vienkāršiem līdz tik gudriem, kas paši izvērtē dūmu cēloni un ieslēdz ugunsdzēšanas sprinklerus, ja tāda sistēma ēkā ir izbūvēta. Paralēli tam signālu par aizdegšanos saņem arī centralizētās pultis, ja sistēma ir tai pieslēgta.

Lielākoties (apmēram 85 %) ugunsgrēki izceļas dzīvojamās telpās, privātajā sektorā un bezsaimnieku objektos. Gandrīz vienmēr iemesls ir Ugunsdrošības noteikumu neievērošana.