Globālais pieprasījums pēc lopkopības produktiem, kas cilvēka uzturam ir svarīga sastāvdaļa, nepārtraukti pieaug, tāpēc turpmākai lopkopības nozares attīstībai ir nepieciešams palielināt lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāti. Līdz ar to Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes – LBTU (iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte – LLU) Lauksaimniecības fakultātes pētnieki ar sadarbības partneriem pirms vairāk nekā diviem gadiem aizsāka projekta "Jaunas barības sastāvdaļas no Latvijas melnās kūdras - kālija humāta pārbaude slaucamo govju ēdināšanā" īstenošanu, kura ietvaros pētījumi vēl turpinās.

Eiropas Savienībā un Latvijā arvien plašāk tiek diskutēts par lauksaimniecības jomu, īpaši lopkopības, tostarp piena nozares vides ilgtspēju, jo šai nozarei raksturīgas salīdzinoši augstas siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisijas, kas ietekmē klimata pārmaiņas un rada vides piesārņojumu. Šīs problēmas risināšanā būtiska loma ir bioloģiski aktīvo vielu – humīnvielu preparātiem.

Lauksaimniecības fakultātes pētniece un šī projekta vadītāja Aiga Nolberga - Trūpa stāsta, ka vienlaikus pieaug arī prasības piena produktu kvalitātei, tādējādi, lai uzlabotu dzīvnieku ģenētisko potenciālu, augstāku produktivitāti, piena kvalitāti un labus atražošanas rādītājus, jāizmanto sabalansētas barības devas, turklāt īpaši efektīvas ir tieši dabiskas izcelsmes bioloģiski aktīvas barības piedevas.

Zinātniskie pētījumi pierādījuši, ka humāti spēj ātri ietekmēt vielmaiņas procesus šūnās, palielināt imūnsistēmu un citas dzīvībai svarīgas īpašības. Pateicoties to daudzveidīgajam ķīmiskajam sastāvam, tie veicina olbaltumvielu, kalcija, minerālvielu un citu barības vielu labāku sagremošanu, kā arī uzsūkšanos dzīvnieka organismā. Humīnvielām piemīt stimulējoša ietekme uz dzīvnieku gremošanas un vielmaiņas procesiem, produktivitāti, piena kvalitāti un veselību.

Līdz ar to 2020. gada 30. aprīlī tika uzsākta projekta "Jaunas barības sastāvdaļas no Latvijas melnās kūdras - kālija humāta pārbaude slaucamo govju ēdināšanā" īstenošana. Tajā Lauksaimniecības fakultātes, Veterinārmedicīnas fakultātes un Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes pētnieki sadarbībā ar SIA "Holman" un Z/S "Dukāti" īsteno pētījumu, lai radītu pievienoto vērtību lauksaimniecības produkcijai, veicot jaunas bioloģiski aktīvas barības sastāvdaļas – kālija humāta pārbaudi slaucamo govju ēdināšanā, izpētot jaunās barības sastāvdaļas ietekmi uz govju produktivitāti, piena kvalitāti, vielu maiņas statusu un atražošanas spējām.

A. Nolberga-Trūpa atklāj, ka LBTU Biotehnoloģiju zinātniskajā laboratorijā un J.S. Hamilton Baltic akreditētajā laboratorijā tika noteikts kālija humāta eksperimentālās partijas ķīmiskais sastāvs. Tajā atšķirīgos apjomos pārstāvēta sausna, kopproteīns, kokšķiedra, NEL, koppelni, kalcijs, magnijs, kālijs, nātrijs, cinks, varš, mangāns, dzelzs, beta-karotīns, vitamīns A, vitamīns D3, vitamīns E, vitamīns C, vitamīns B1, vitamīns B2, vitamīns B9, vitamīns B12, humīnskābe un fulvoskābe.

Šobrīd pētnieciskais darbs turpinās un tā rezultāti būs zināmi 2023. gadā, kad par tiem plašāku informāciju varēs iegūt ikviens interesents. Par līdz šim paveikto projekta vadītāja stāsta: "Pētījumā pārbaudījām kālija humāta ietekmi uz slaucamo govju produktivitāti un piena kvalitāti - tauku, olbaltumvielu, laktozes, urīnvielas u.c. rādītāju saturu pienā, kā arī veicām plānveida govju vispārējā veselības stāvokļa izvērtēšanu, tāpat noteicām asiņu hematoloģiskos un seruma bioķīmiskos parametrus. Turpinājumā asinīs konstatējām eritrocītu, hemoglobīna un iekaisuma šūnu dinamiku, bet asins serumā apskatījām parametrus, kas palīdz noteikt barības vielu nodrošinājumu un enerģijas bilanci. Papildus tam analizējām arī rādītājus, kas atbild par iekšējo orgānu, t.sk. aknu, nieru funkcionalitāti un vielmaiņu."

Lai novērtētu slaucamo govju atražošanas spējas, pētnieki noteica jaunās barības sastāvdaļas ietekmi uz dažiem govju reproduktīvajiem rādītājiem, servisa periodu, apsēklošanas indeksu, grūsno govju skaitu no pirmās apsēklošanas reizes. Pētījuma laikā tika novērots arī dzemdību process, kā arī teļu veselības stāvoklis un dzīvmasas rādītāji stundu pēc dzimšanas.

Nozīmīgu lomu projekta realizēšanas laikā ieņem arī izmaksu aprēķināšana, tādējādi notika darbs pie slaucamo govju ēdināšanā izmantotās barības sastāvdaļas ietekmes izvērtēšanas uz saimniecības ekonomiskajiem rādītājiem, veicot jaunās barības sastāvdaļas izēdināšanas ekonomiskā efekta noteikšanu un aprēķināšanu. Lai dati būtu uzticami, ekonomiskajā analīzē tika pielietots vidējo izmaksu aprēķins uz vienu saražotās produkcijas vienību, aprēķinātas barības izmaksas uz saražotā piena kilogramu, kā arī analizēti dati par pētījuma grupu vidējiem rādītājiem un to standartkļūdām.

Kontaktinformācija par pētījumu: Aiga Nolberga-Trūpa (aigat@lbtu.lv) un Ilze Vīķe (ilze.vike@lbtu.lv).