Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) turpina aktīvi veikt augu karantīnas organisma – bakteriālā iedegas (Erwinia amylovora) – saimniekaugu pārbaudes. Bakteriālās iedegas saimniekaugi ir augļu koki un dekoratīvie krūmi – ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, korintes, klintenes, vilkābeles u. c. No veģetācijas perioda sākuma līdz 6.augustam veiktas 780 pārbaudes un bakteriālās iedegas klātbūtnes noteikšanai laboratoriski testēti 170 paraugi.

Plānveida monitorings tiek veikts gan 26 perēkļos un to buferzonās, kur bakteriālā iedega tika konstatēta iepriekšējos divos gados, gan citās saimniekaugu augšanas vietās visā Latvijā – stādaudzētavās, tirdzniecības vietās, komercdārzos un ražojošajos dārzos, piemājas dārzos, parkos, ceļmalās un savvaļā.

VAAD inspektori, veicot apsekojumus, slimības vizuālo pazīmju gadījumā ņem paraugus, kurus nogādā testēšanai VAAD Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā.

Siltais un mitrais laiks šovasar bijis labvēlīgs baktērijas attīstībai. Patlaban (6. augustā) fitosanitārie pasākumi – slimo koku iznīcināšana sadedzinot – jāveic 15 perēkļu īpašniekiem. Papildus četrām zināmām perēkļu vietām un to buferzonu teritorijām Jelgavas un Bauskas novados slimība atrasta augļu kokiem piecās vietās, kur iepriekš tās klātbūtne nebija konstatēta, tajā skaitā Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, Tukuma novada Pūres pagastā, Ventspils novada Vārves pagastā un Jelgavas pilsētā. Divos gadījumos jaunie perēkļi piemājas dārzos atklāti, pateicoties īpašnieku ziņojumiem VAAD par kokiem ar bakteriālās iedegas vizuālajām pazīmēm.

Pēc organisma konstatēšanas vietās, kas atrodas ārpus iepriekš zināmā slimības izplatības areāla, inspektori drīzumā veiks papildu pārbaudes apkārtējās teritorijās, lai apzinātu organisma iespējamo izplatīšanos.

"Neraugoties uz bakteriālās iedegas konstatāciju jaunās vietās, slimības izplatība tiek kontrolēta un tā joprojām ir apkarojama. Kā pozitīvs piemērs minams Dienvidkurzemes novads, kur fitosanitārie pasākumi un uzraudzība, kas veikta kopš 2020. gada, kad tika atklāti pirmie 23 perēkļi, un vēl 27 jauni perēkļi turpmākajos trijos gados, snieguši gaidītos rezultātus un šogad vēl nav bijis neviens slimības konstatēšanas gadījums," norāda VAAD Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele.  

Iedzīvotāji ir aicināti sadarboties ar VAAD, atļaujot veikt pārbaudes savā īpašumā un arī ziņojot par vizuālām pazīmēm uz saimniekaugiem. Īpašnieki, kuri izpilda noteiktos fitosanitāros pasākumus, var pieteikties uz valsts piešķirtu kompensāciju.

Kā atpazīt ar bakteriālo iedegu slimos augus? 

Slimības pazīmes sākas no ziedu vai zaru galiem, no tiem baktērija migrē uz lielākiem zariem un izplatās tālāk uz stumbru. Jaunie zaru dzinumi brūnē, kļūst nekrotiski un bieži veido tā saucamo ”āķi”. Lielāku zaru bojātā miza uzpūšas un plaisā. Inficētie koki var aiziet bojā vienas vai dažu sezonu laikā. Baktērija izplatās ar apputeksnētājiem un kukaiņiem, vēju, lietus pilieniem, kā arī inficētiem darbarīkiem.