Saimnieks LV / 2017.gads (Jūnijs.)

Sākoties jaunajai lauksaimniecības sezonai, Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu aizsardzības departamenta direktors Vents Ezers atgādina par to, kas jāatceras, lietojot augu aizsardzības līdzekļus (AAL) sējumos, kā arī stāsta par izmaiņām, kas jau ir skārušas un vēl tikai skars šo līdzekļu klāstu un pieejamību.

– Tātad jūsu vadītais departaments atbild par tiem augu aizsardzības līdzekļiem, kas pieejami lauksaimniekiem Latvijā?
Vents Ezers: – Jā, mēs strādājam pie augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas, risku novērtēšanas, kā arī veicam AAL lietojuma uzraudzību, ko izpilda VAAD piecas reģionālās nodaļas. Tajās nodarbinātie inspektori veic pārbaudes uz vietas saimniecībās. Tāpat atsevišķa nodaļa atbild par integrēto augu aizsardzību, strādā pie attiecīgas politikas ieviešanas Latvijā, jo visiem profesionālajiem AAL lietotājiem saskaņā ar noteikumiem būtu jāievēro integrētās augu aizsardzības principi.

– Atgādiniet īsumā, kāds ir ceļš, lai AAL nonāktu Latvijas lauksaimnieku lietošanā.
– AAL ražotājs vai tā pārstāvis ir tas, kas Latvijā piesaka konkrētā līdzekļa reģistrāciju. Viņu uzdevums ir vērsties pie mums, uzrādot konkrētu dokumentāciju, un VAAD izvērtē iegūto informāciju, skata līdzekļa ietekmi uz vidi (ūdens organismiem, zīdītājiem, bitēm u.c.), patērētāju un lietotāju drošību. Tieši tāpat tiek pārbaudīta līdzekļa efektivitāte. Viss izvērtēšanas process var aizņemt līdz pusotram gadam. Ja VAAD var secināt, ka, līdzekli lietojot atbilstoši labai lauksaimniecības praksei un norādījumiem marķējumā, tas neradīs risku, to var laist tirgū.

Taču vispār process sākas ar darbīgo vielu reģistrāciju – AAL sastāvā var būt tikai tās darbīgās vielas, kas jau iepriekš ir apstiprinātas. Savukārt laiks no darbīgās vielas sintēzes un pētījumu veikšanas līdz reģistrācijai Eiropas Savienībā var prasīt arī desmit un vairāk gadu, pat simtiem miljonu eiro. Tieši tāpat arī konkrētā produkta konkrētiem lietojumiem apstiprināšana prasa lielas investīcijas. Jaunu vielu un līdzekļu izstrāde ir ļoti laikietilpīgs process, tāpēc komersantiem ir būtiski, lai reģistrācijai noteiktās prasības būtu paredzamas un saprotamas.

Piemēram, pirms pieciem gadiem mainījās regula augu aizsardzības jomā, kas nosaka citādāku reģistrācijas kārtību, kā arī iedala dalībvalstis zonās pēc agroklimatiskajiem apstākļiem. Mūsu zonā ir Baltijas valstis un Skandināvija. Dažādos reģionos atšķiras gan pieprasījums pēc dažādiem AAL, gan to iedarbības veids. Kompānijas piedāvā vienu līdzekļu portfeli valstīs ar līdzīgiem apstākļiem, un produkcija, kas pašlaik tiek lietota Skandināvijas valstīs, pakāpeniski tiek reģistrēta arī Baltijā.

– Vai AAL reģistrs Latvijā tiek papildināts katru gadu?
– Jā, tendence līdz šim ir bijusi skaitam pieaugt. Tomēr pērn situācija nedaudz mainījās saistībā ar glifosātu līdzekļiem, kas satur virsmaktīvo vielu talovamīnu, kas tika aizliegta lietošanai ES. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei bija radušās bažas, ka konkrētā kombinācija līdzekļos var radīt negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību. VAAD no reģistra izņēma 18 produktus, taču, protams, ir alternatīvi un droši AAL, ko ir iespējams lietot to vietā. Latvijā un visā ES bija iespēja iztirgot krājumus līdz š.g. februārim un atļaut lauksaimniecībā izmantot līdz 2018. gada februārim, tātad – šajā sezonā vēl tos var izlietot.

– Pašlaik vēl joprojām Eiropas Savienībā tiek vākti paraksti par glifosāta aizliegumu un aicinājumu reformēt pesticīdu apstiprināšanas procesu.
– ES darbīgās vielas apstiprina uz noteiktu laiku, un, kad pienāk termiņa beigas, atbilstoši jaunākajām zinātnes atziņām šīs vielas tiek pārskatītas. Līdzīga procedūra tika veikta arī glifosātam. Atbildīgā valsts, kas veica vielas izvērtējumu ES, bija Vācija. Gan viņi, gan Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde secināja, ka glifosāts nav kaitīgs cilvēka veselībai. Tomēr ANO Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā vēža saslimšanu pētīšanas aģentūra atzina, ka, iespējams, pastāv iespēja vēža izraisīšanai. Šī informācija vēlreiz tika skatīta ES, tomēr atkārtoti secināja, ka, ņemot vērā visus datus, glifosāts ir drošs cilvēka veselībai. Tas saskan arī ar citu valstu nesen veikto pārvērtējumu rezultātiem, piemēram, Nīderlandē, Japānā, Kanādā, pašlaik glifosāta pārvērtēšana notiek arī ASV, kur pirmie rezultāti liecina, ka šo vielu visticamāk arī turpmāk atļaus lietot lauksaimniecībā. Tomēr Eiropas Savienībā valstis nevarēja vienoties par kopīgu atbalstu glifosāta lietošanai un tika nolemts pašreizējo apstiprinājuma termiņu pagarināt līdz 2017. gada beigām un vienlaikus sagaidīt Eiropas Ķimikāliju aģentūras slēdzienu, kas atbild par oficiālo vielas klasifikāciju. Martā arī šī aģentūra nākusi klajā ar secinājumu, ka glifosāts nevar izraisīt vēzi. Eiropas Komisijai kopā ar dalībvalstīm būs jālemj, ko ar glifosātu iesākt.

Gada laikā ir jāsavāc miljons parakstu septiņās valstīs, pēc tam petīcija tiks iesniegta Eiropas Komisijā, arī Eiropas Parlamentā ir iespējams saņemt publisko uzklausīšanu. EK triju mēnešu laikā ir jāsniedz atbilde par tālāko rīcību. Tātad nav teikts, ka, ja arī paraksti tiks savākti, glifosāts automātiski tiks izņemts no tirgus. Tomēr šis lielā mērā ir politikas jautājums. No zinātniskās puses ar glifosātu problēmu nav. Te ir jautājums par sabiedriskās domas noskaņošanu, zināmas ažiotāžas izraisīšanu. Arī vēlēšanām dalībvalstīs ir sava loma. Tāpat arī Vācija, kas pati veikusi glifosāta novērtējumu, nav spējīga vienoties par atbalstu iekšējo politisko pretrunu dēļ.

– Ja glifosātu tiešām aizliegtu, vai lauksaimniekiem tas būtu kas ļoti dramatisks?
– Glifosāts ir universāls līdzeklis, kas spēj cīnīties ar praktiski visām nezālēm. To ir ļoti labi lietot papuvē, sagatavojot laukus kultūraugu sējai. Alternatīvas var atrast vienmēr, tomēr tas nozīmē, ka būs jālieto maisījumi. Un tad AAL lietošanas patēriņš pat varētu pieaugt, lai sasniegtu to pašu efektu. Glifosāts ir vispopulārākais AAL un par to ir veikts ļoti daudz pētījumu, taču bieži vien tie nav bijuši korekti, tomēr negatīvie apgalvojumi ir izskanējuši skaļāk nekā pēc tam to atsaukumi.

Jāatceras, ka vielu drošumu var pārskatīt. Ja radīsies jaunas pētījuma metodes, ar tām atkal varēs veikt glifosāta pārbaudes. Un tādā gadījumā var ierobežot vielas lietojumu vai vispār to izņemt no tirgus.

Katru gadu VAAD speciālisti veic kaitīgo organismu monitoringu, kas ietver vairāk nekā 4000 novērojumus visā Latvijā. Novērojumu karte pieejama VAAD mājaslapā un sezonas laikā tiek nepārtraukti aktualizēta.

– Tāpat tiek pārskatīti AAL, kuri varētu ietekmēt cilvēka endokrīno sistēmu.
– ES aizliedz laist tirgū vielas, kuras ietekmē hormonālo sistēmu. Prasība jau ir spēkā, taču līdz noteiktam termiņam, kas sen jau ir nokavēts. EK bija jāizstrādā zinātniski kritēriji, kas būtu daudz atbilstošāki reālajai dzīvei salīdzinājumā ar pagaidu kritērijiem. Šie zinātniskie kritēriji ir jāieliek likumdošanā, tomēr tie skar divas jomas – gan augu aizsardzību, gan biocīdus, kas ir, piemēram, sadzīvē izmantojami ķīmijas preparāti un insekticīdi pret odiem. Tāpēc nav tik vienkārši prasības ielikt abu jomu likumdošanās.

Jārēķinās, ka nākotnē tas ietekmēs darbīgo vielu pieejamību, īpaši attiecībā uz fungicīdiem lielajās kultūrās. Pašlaik izskatās, ka varētu tikt skarti 60 no Latvijā reģistrētajiem AAL. Protams, tas notiks pakāpeniski. Šiem līdzekļiem ir arī alternatīvas, ko lauksaimniekiem vajadzēs izvēlēties, tomēr tās pašlaik nav tik populāras un arī tik efektīvas.

ES šobrīd vispār vairāk koncentrējas uz videi un cilvēka veselībai draudzīgāku vielu laišanu tirgū. Ir izstrādāts plāns, kur komisija kopā ar dalībvalstīm apspriež veidus, kā veicināt šādu vielu pieejamību. Tas nozīmē gan kritēriju pārskatīšanu, gan dažādas iniciatīvas no valstu un komisijas puses, nostādot šos dabai draudzīgākos AAL priviliģētākā stāvoklī, piemēram, reģistrācijas izmaksu ziņā vai prioritizējot zināmas vielas. Tātad virziens ir tādas vielas, kuru lietošanai nav nepieciešami tik lieli piesardzības pasākumi. Cits jautājums ir par šo vielu efektivitāti.

Līdzīgs stāsts ir par pamatvielu lietojumu. Tās ir vielas ar zemu kaitīguma pakāpi, piemēram, kaļķis, tīruma kosas uzlējums u.tml., kuras var lietot ar līdzīgu efektu kā fungicīdus, herbicīdus. Īpaši interesanti tas var būt mazdārziņu īpašniekiem. VAAD mājaslapā ir gan šo vielu saraksts, gan norādes par lietojumu. Piemēram, dārzeņu slimību ierobežošanai var lietot sodu. Paredzams, ka šādu vielu skaits pieaugs. Protams, tas neatrisinās līdzekļu trūkumu 3. klases AAL, tomēr tā ir iespēja alternatīvu risinājumu lietojumam. Savā ziņā tā ir atgriešanās pie dabai draudzīgiem risinājumiem, tautas līdzekļiem, kas ir lietoti iepriekš, pirms ķīmiskie AAL sāka savu uzvaras gājienu.

Jauni ķīmiski AAL pašlaik nāk klāt maz, jo tas prasa investīcijas un vairs nav tik daudz iespēju atklāt ko pilnīgi jaunu. Tāpat stingrās prasības ķīmisko līdzekļu uzraudzības jomā rada iniciatīvu ražotājiem attīstīt cita veida produktus.

– Kā jūs varat raksturot – vai lauksaimnieki pārsvarā izmanto AAL tā, kā paredzēts?
– Tie, kas lieto 2. reģistrācijas klases AAL, iziet apmācības, tāpēc vismaz teorijā visiem vajadzētu zināt, kā izmantot šos līdzekļus. Taču praksē var rasties visādas situācijas, kad kaut kas var būt arī pārkāpts vai aizmirsts. Veicot smidzinājumus, liela nozīme ir vēja ātrumam, tāpat tehniskajai smidzinājuma kvalitātei. Ja vējš ir liels, var nejauši nosmidzināt arī kaimiņa īpašumu, kas noteikti nebūtu vēlams. Ir gadījumi, kad smidzinot netiek ievērotas aizsargjoslas. Tāpat ir pārkāpumi, kad AAL netiek lietots tam mērķim vai augiem, kam paredzēts, nav īstā deva vai ievērots nogaidīšanas laiks, apstrāžu skaits sezonā.

Lauksaimniekiem jāmāk veidot attiecības ar kaimiņiem. Citādi sanāk, kā iepriekšējās sezonas ir gadījies, kad VAAD iesaistās teju kā starpnieks divu saimniecību nesaskaņu risināšanā. Varbūt viens telefona zvans jautājumu būtu atrisinājis. Ir iespējams vienoties savā starpā par kaimiņu informēšanu, kad un kas tiek smidzināts uz lauka.

Protams, smidzinājuma kvalitāte ir atkarīga arī no tehnikas kvalitātes. Smidzinātājiem ir jābūt pārbaudītiem, kā to paredz normatīvie akti. Arī VAAD inspektori pārbaudēs tam pievērsīs uzmanību, lai arī sodus vēl neliksim. Tomēr arī sods nenozīmē, ka prasība nav jāpilda. Precīzi strādājoši smidzinātāji samazina ne tikai risku videi, bet arī ļauj ieekonomēt pašu līdzekli.

– Pēc jūsu novērojumiem – cik zinoši lauksaimnieki ir par īsto AAL izvēli?
– Lauksaimnieku zināšanas par īsto AAL izvēli pieaug, viņi paši ir gatavi veikt informētu izvēli, ne tik daudz paļauties uz kompāniju ieteikumiem. Protams, izvēle ir atkarīga arī no tā, kas tirgū ir pieejams. AAL reģistrā ir vairāk nekā 300 līdzekļu, tomēr ne visi no tiem ir tirgū, tātad kompānijas tos ir reģistrējušas, tomēr reāli netirgo, jo nav tik liels pieprasījums.

Lauksaimnieki parasti ir apguvuši noteiktas zināšanas skolās, tāpat tās tiek papildinātas dažādos, arī VAAD rīkotos kursos un informatīvos materiālos. AAL ir tikai viena daļa no visas augu aizsardzības sistēmas. Viss sākas ar šķirņu izvēli, lauku iekopšanu, mēslojumu, kaļķošanu, monitoringu u.tml. Jo lauksaimnieki labāk pārzina šos principus, jo pamatotāka ir arī AAL izvēle.

Par to, kādi ir jauni AAL vai arī kā mainās to piemērošanas veids, var uzzināt, regulāri sekojot līdzi izmaiņām reģistrā VAAD mājaslapā. Darbīgā viela tiek apstiprināta pirmo reizi uz 10 gadiem, otru, ja viss kārtībā, – uz 15 gadiem. Tāpēc pēc vielu pārskatīšanas var rasties arī kādas izmaiņas reģistrā tajos produktos, kuru sastāvā attiecīgā darbīgā viela ir. Var būt, ka tiek noņemts kāds izmantošanas veids vai līdzeklis vispār tiek anulēts. Ja lauksaimnieks to neņem vērā, tas neatbrīvo no atbildības.

– Izmaiņas ir skārušas arī AAL marķējumu.
– 2015. gadā stājās spēkā jauna regula klasificēšanas un marķēšanas prasībās. Tās mērķis bija pielāgoties globālajai klasifikācijas un marķēšanas sistēmai visiem ķīmiskajiem produktiem ne tikai ES, bet arī citviet pasaulē. Visiem līdzekļiem, kas ražoti no 2015. gada 1. jūnija, ir jāatbilst jaunajām marķēšanas prasībām. Var teikt, ka princips nemainās, un domāju, ka šo gadu laikā lauksaimnieki ir iepazinuši jauno marķējumu, lai gan tirgū vēl var būt pieejami produkti arī ar veco marķējumu. Taču no š.g. 1. jūnija izplatīšanas vietās var būt pieejami līdzekļi tikai ar jauno noformējumu. Taču pēc būtības informācija, kas tiek norādīta uz iepakojuma, paliek tā pati.

– Vai šobrīd ir kas aktuāls mazo lietojumu jomā?
– Pašlaik ES meklē citu apzīmējumu esošā vietā, jo drīzāk to varētu saukt par nišas lietojumu (kas nav 3. klases AAL). Mazie lietojumi īstenībā nav nemaz tik mazi. Katrā valstī ir atšķirīgi galvenie audzētie kultūraugi. Latvijā lielas kultūras ir tikai dažas – graudaugi, rapši, kartupeļi, pākšaugi. Augļu dārzos, dārzeņiem un krāšņumaugiem lietotie AAL jau skaitās mazais lietojums, jo to platības ir salīdzinoši mazas. Taču visas ES kontekstā šo jomu produkcija veido milzīgu tirgu. AAL ražotājkompānijām Latvijas tirgus ar varbūt pārsimts lietotājiem var šķist pārāk mazs, lai tajā laistu savu produktu.

Taču mums ir laba sadarbība ar audzētāju asociācijām, kuras mūs informē par produktiem, kas nozarei ir nepieciešami. Skatāmies, vai kādā citā ES valstī nav produkts ar konkrēto lietojumu. Un, ja to nav iespējams piereģistrēt Latvijā kādu iemeslu dēļ, tam var izsniegt atļaujas lietojuma jomas paplašināšanai. Vai, produktu pārreģistrējot, pievienojam papildus nepieciešamo lietojumu. Piemēram, cigoriņu, sīpolu, ķiploku audzētājiem esam izsnieguši atļaujas konkrētu produktu lietošanai. Pašlaik strādājam pie iespējas piedāvāt līdzekļus smiltsērkšķu audzētājiem. Ja ir nepieciešamība, lai nozares pārstāvji vēršas pie mums. Tomēr iesakām nekādā gadījumā neko nelietot uz savu galvu. Kā liecina atliekvielu pētījumi, tas ietekmē visas pārtikas ķēdes drošību.

Arī ES šo nišas lietojumu problēma ir aktuāla un tiek plānoti kopīgi pasākumi, lai uzlabotu situāciju. Nesen darbu uzsāka mazo lietojumu koordinācijas sekretariāts. Tā ideja ir ļaut valstīm vērsties, ja kāda AAL trūkst, un tad darba grupas meklē, vai kāds risinājums nav jau atrasts citā valstī. Plānots arī veikt kopīgus koordinētus pētījumus ES līmenī.

– Kā viens no VAAD 2017. gada plānotajiem uzdevumiem ir minēts pretnoneses tehnoloģiju ieviešana AAL lietošanas risku mazināšanai.
– Pie šī jautājuma vēl šobrīd strādājam. Smidzinātājiem var izvietot speciālas sprauslas, ar kurām ir iespējams samazināt līdzekļa nonesi. Tas ļauj samazināt aizsargjoslu platumu u.tml., kā arī smidzināt pie lielākiem vēja ātrumiem. Izmantojot šo tehnoloģiju, lauksaimnieks varētu lietot AAL nelabvēlīgākos apstākļos. Tehnoloģija tiek saistīta ar konkrētās darbīgās vielas īpašībām, kuras var būt nepieciešams lietot ar konkrētiem spraugu platumiem. Tā ir iespēja reģistrēt arī tādus līdzekļus, kas iepriekš Latvijā netika reģistrēti. Ja tāds produkts tiks reģistrēts, uz marķējuma parādīsies konkrēta norāde.

– VAAD ir iesaistījies arī sadarbībā ar Ukrainu, tuvinot viņu augu aizsardzības un veselības jomu ES standartiem.
– Jā, esam uzvarējuši Eiropas Komisijas konkursā un esam vadošā sadarbības valsts mērķsadarbības jeb Twinning projekta ietvarā, mums palīdz arī Vācijas un Lietuvas partneri. Pašlaik vērtējam ukraiņu likumdošanu augu aizsardzības jomā, tās atšķirības no ES. Tomēr var teikt, ka daudzas lietas viņiem ir bijušas, bet pēdējo gadu juku laikos sistēma ir pabojājusies. Idejas ir labas, tās ir jāatdzīvina. Galvenais ir viņu vēlme ES prasības ieviest. Tā ir liela valsts, ar lielu lauksaimniecības nozari, kurai ir vēlme būt Eiropas tirgū. Ukraiņu problēmas pašlaik ir kontroles trūkums, arī viltotie AAL.

Katrā ziņā VAAD speciālistiem tas ir augsts novērtējums – tikt izvēlētiem par šī projekta vadošo iestādi. Latvija šobrīd ir arī atbildīgā novērtētājvalsts trīs darbīgajām vielām, kurām ir pienācis pārreģistrācijas laiks Eiropā. Tātad rezultāti būs būtiski visās ES valstīs. Arī tas VAAD ir liels izaicinājums, un man liels prieks, ka mums ir pietiekami kompetenti eksperti.