Saimnieks LV / 2026.gads (Maijs)

Šodien zemnieku saimniecība Rubuļi ir vieta, kur līdztekus tradicionālajai graudkopībai un cūkkopībai attīstās moderna mājražošana un tiek ieviestas mūsdienīgas tehnoloģijas. Sarunā ar saimniekiem Benitu un Sergeju Virtiem, kā arī viņu mazdēlu Artūru, atskatāmies uz noieto ceļu un ieskatāmies nākotnē, kur zemei ir galvenā loma. 

– Mūsu žurnāla lasītājiem jau iepriekš ir bijusi iespēja nedaudz iepazīties ar jūsu saimniecību, tomēr vēlreiz, kā izveidojās Rubuļi un kāds bija ceļš līdz tagadējam mērogam? 

Sergejs Virts: – Viss sākās visnotaļ nejauši 1992. gadā. Toreiz tā bija mana iniciatīva, ka jāuzsāk saimniecība. Tajos laikos neviens no mums neko daudz no saimniekošanas neprata, nezinājām, kas un kā būs. Man paveicās satikt daudz ļoti labu cilvēku, kas pamācīja, ko un kā sēt un mēslot. Tajā laikā arī uzņēmumu pārstāvji konsultēja agronomijā, vērtīgu informāciju ieguvu arī Lauku dienās. 

Pirmos 18 ha zemes mēs nopirkām par sertifikātiem. Mums mājās bija govis, cūkas un vienu brīdi pat aitas, bet tehnikas nekādas. Bijām tā dēvētie Breša zemnieki. Ap 1996.–1998. gadu cilvēki, kas bija atguvuši savus īpašumus un dzīvoja Liepājā vai Rīgā, sāka mums piedāvāt zemi nomā vai pirkt. Pirmajos gados apsaimniekojamā platība nāca klāt diezgan daudz, saimniecība katru gadu burtiski dubultojās. Tas bija grūts laiks – bez naudas, uz plikas iniciatīvas un ieguldot milzīgu darbu. Tā mēs nonācām līdz šodienai, kad apstrādājam 1000 ha zemes. No tiem aptuveni 700 ha ir mūsu īpašumā, pārējo nomājam. Mums ir arī savs mežs. Šobrīd pamatā nodarbojamies ar laukkopību, audzējam graudaugus, soju un zirņus, cūkkopību, kur mums ir ap 2200 dzīvnieku, un gaļas pārstrādi. 

– Kāda šobrīd ir platību sadale starp dažādām kultūrām un kāda loma jūsu ražošanas ciklā ir pašaudzētajai lopbarībai? 

Sergejs: – Jau kopš pirmajiem gadiem man ļoti patīk nodarboties ar sēklkopību. Audzējam vasaras miežus un ziemas kviešus. Mums ir izveidojusies ilgstoša un veiksmīga sadarbība ar Stendes selekcijas institūtu un selekcionāri Viju Strazdiņu. Mūsu saimniecībā izmēģinātas tādas ziemas kviešu šķirnes kā ‘Fredis’, ‘Edvins’ un ‘Banga’, kas tagad aizņem ievērojamas platības Latvijā. Lielas platības mums aizņem šķirne ‘Brigens’. Gada griezumā savai saimniecībai lopbarībai izmantojam aptuveni 1000 t graudu. 

Benita Virta: – Izbarojam to, kas varbūt nav tik augstas kvalitātes. Graudus, kas neatbilst pārtikas kvalitātei, cenšamies izbarot saviem lopiem, jo labākos pārtikas graudus vienmēr ir izdevīgāk pārdot. 

Sergejs: – Soju, ko audzēju jau desmit gadus, mēs nepārdodam, bet izmantojam tikai savas lopbarības sagatavošanai. Iepriekš audzējām arī rapšus, bet ar rapšiem pēdējos trīs gadus ir bijušas problēmas – peļņas praktiski nav. Tas saistīts ar ierobežojumiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanā, tādēļ savairojas kukaiņi, arī meža dzīvnieku, īpaši briežu, mums ir ļoti daudz. Šobrīd esam pārtraukuši rapšu audzēšanu un meklējam alternatīvas. Audzējam zirņus pārdošanai, un šogad pirmo reizi 20 ha platībā izmēģināsim ko eksotiskāku – linu audzēšanu sēklai un eļļai. Redzēsim, kā veiksies. 

ZS Rubuļi (Saldus novads, Zaņas pagasts) 

Saimniecības vadītājs: Benita un Sergejs Virti 

Apsaimnieko: ap 1000 ha (laukkopība, sēklu ražošana, cūkkopība, gaļas pārstrāde) 

Darbinieku skaits: 17 

Dalība organizācijās: LPKS LATRAPS, biedrība Zemnieku saeima, Latvijas Cūku audzētāju asociācija, Latvijas Sēklaudzētāju asociācija 

– Cik lielā mērā esat pašpietiekami cūku barības ražošanā un sagatavošanā? 

Benita: – Proteīna barība ir mūsu izaudzētā soja, arī lopbarībai nepieciešamos kviešus un miežus iegūstam paši. Minerālvielas pērkam no Vilomix, kur arī izstrādā receptes atbilstoši mūsu vajadzībām. Esam diezgan daudz eksperimentējuši, bet nonācām atpakaļ pie šī uzņēmuma produkta. Mazajiem sivēniem svarā līdz 20 kg es pērku gatavu barību no Kaunos Grūdus. 

– Cūkkopība ir otra nozīmīgā Rubuļu darbības joma. Pastāstiet vairāk par ganāmpulka struktūru, izvēlētajām šķirnēm un to, kā saimniecību ietekmē šī brīža biodrošības prasības. 

Benita: – Runājot par šķirnēm, mums pārsvarā ir Landrases un Jorkšīras krustojumi, kurus tālāk sēklojam ar gaļas šķirnēm. Lai iegūtu kvalitatīvus pēcnācējus, izmantojam mākslīgo apsēklošanu, kam sēklas materiālu piegādā Dimedium Latvija. Gada griezumā ganāmpulka lielums svārstās – 2200–2300 dzīvnieku, to skaitā 180 sivēnmātes...

Pilnu rakstu lasiet maija SAIMNIEKS LV numurā!