Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Ekonomikas nodaļa apkopojusi tehnisko pakalpojumu cenas par 2025. gadu.

Cenu apkopojums tiek veikts, pamatojoties uz konsultantu iesūtīto informāciju par 41 dažādu tehnisko pakalpojumu cenām visos Latvijas reģionos 2025. gadā. Tehnisko pakalpojumu cenas veidojas, saskaitot degvielas, darbaspēka un pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksas, kā arī pakalpojuma sniedzēja vēlamo peļņu. Tehnisko pakalpojumu cenas norādītas bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Lauksaimniecības tehnikas pakalpojumu cenas pēdējā gada laikā nav būtiski mainījušās, saglabājoties stabilā līmenī jau otro gadu. Tiesa, aptaujājot pakalpojumu sniedzējus,  daudzi minēja, ka šis ir bijis ļoti sarežģīts gads un viņi pakalpojumus nav nemaz snieguši, vai to darījuši ar ļoti retiem izņēmumiem. Sarežģīts gads pārmērīgo nokrišņu dēļ, kuru rezultātā pašu saimniecībās bija grūtības novākt kultūraugus un sagatavot lopbarību. Tā rezultātā nebija iespēju sniegt pakalpojumus citiem. Lielākajā daļā pozīciju izmaiņas 2025. gadā pret 2024. gadu ir bijušas minimālas – ne vairāk kā par 5%. Saskaitot visas pozīcijas, vidēji populārāko pakalpojumu cenas ir palielinājušās par 0,36%. Tas savā mērā nodrošina prognozējamību un stabilitāti pakalpojumu izmantotājiem, jo arī 2024. gadā cenas bija vidēji pieaugušas vien par 0,53%. Šādu stabilitāti lielā mērā nodrošina pēdējo gadu stabilā degvielas cena. Cenas palielinājušās 20 pakalpojumiem, bet samazinājušās 21.

Salīdzinot reģionu līmenī, vidēji viszemākais populārāko pakalpojumu cenu līmenis ir Latgalē, savukārt visaugstākais – Pierīgas reģionā. Tas gan nav nekāds pārsteigums, jo šāda tendence novērojama gadu no gada.

Lielākais cenu palielinājums 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, bijis augsnes frēzēšanai. Cena pieaugusi par 9,52%, no 60,00 eiro/ha uz 65,71 eiro/ha. Kāpums ir arī kartupeļu vagošanai (8,29%), no 34,17 eiro/ha uz 37,00 eiro/ha. Viens no manāmākajiem pieaugumiem ir bijis arī dziļirdināšanas pakalpojumam, no 59,00 eiro/ha uz 63,57 eiro/ha  (7,75%). No 41 apkopojumā iekļautā pakalpojuma cena virs 5% robežas ir augusi tikai sešiem pakalpojumiem. Diviem pakalpojumiem cenu palielinājums bija 3–5% robežās, bet zem 3% cena pieaugusi 12 pakalpojumiem. Jāatzīst, ka no šiem 6 pakalpojumiem, kuriem bijis lielākais cenu pieaugums četrās pozīcijās, cena tika apkopota no salīdzinoši neliela daudzuma pakalpojumu sniedzēju, kas nav reprezentablākais variants. Šogad, aptaujājot saimniekus, nācās saskarties ar interesantu tendenci, kas noteikti turpināsies arī nākamajos gados. Tehnikas pakalpojumu sniedzēju skaits vairākās pozīcijās samazinās. Ne visās, bet daļā. Tam par iemeslu kalpo vairāki faktori. Kā pirmo var izcelt paaudžu nomaiņu saimniecībās. Vecāka gadagājuma cilvēki sniedza pakalpojumus apkārtnes kaimiņu saimniecībām, bet jaunā paaudze, pārņemot saimniecības, to vairs nedara. Daudziem no tiem ir vēl kāds cits pamatdarbs un lauku saimniecība ir kā papildu peļņas avots. Līdz ar to neatliek laika braukt sniegt pakalpojumus citiem. Un nav arī tāda saikne ar apkārtējiem. Otrs faktors ir dažādos projektos iegādātā tehnika. Pēdējā desmitgadē lauksaimniekiem ir bijusi lieliska iespēja iegādāties sev saimniecībā trūkstošo tehniku ar ES fondu starpniecību. Šādos gadījumos daudzi sev ir nodrošinājuši pilnu tehnikas apjomu un pakalpojumi vairs nav nepieciešami. Trešais faktors, ko aptaujātie minēja, ir lopkopības saimniecību trūkums. Vairākos reģionos, kuros agrāk bija daudz mazo lopkopības saimniecību, vairs neesot,  kam sniegt pakalpojumus, jo, notiekot paaudžu maiņai, tās ir likvidējušās. Saimniecību zemi pārņem lielās saimniecības, kurās pašās ir visa nepieciešamā tehnika, un pakalpojumu sniedzēji paliek bešā. No 21 pakalpojuma, kuriem cenas samazinājušās, trīs pakalpojumiem cenu samazinājums bijis lielāks nekā 5%, četriem pakalpojumiem 3–5% robežās, bet pārējiem zem 2%. Lielākais cenu samazinājums bijis: graudu kodināšanai (-8,35%), sējumu ecēšanai  (-7,06%), sniega šķūrēšanai (-6,34%) (skatīt 1. tabulu).

Kā jau iepriekš minēts, lielākās izmaiņas bija pakalpojumos, par kuriem bija ievākts mazāk informācijas. Tieši tāpēc tika veikts aprēķins, kādas izmaiņas ir bijušas 15 populārākajiem pakalpojumiem, par kuriem tika ievākta ļoti plaša informācija. Tie ir tādi pakalpojumi kā graudu sēšana, kulšana, kaltēšana, zāles pļaušana, presēšana rituļos utt. Ja ņemam vērā tikai šos 15 populārākos pakalpojumus, tad cenas pieaugums pret 2024. gadu ir bijis vidēji 0,26%. Pēdējie trīs gadi lauksaimniecībās ir bijis sarežģīts laiks, jo dabas apstākļi un cenu svārstības ir ieviesuši savas korekcijas, bet prieks, ka tehnikas pakalpojumi nav kļuvuši dārgāki, kas daudziem saimniekiem šos gadus padarītu vēl sarežģītākus.

Tehnisko pakalpojumu cenu izmaiņas 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, redzamas 1. tabulā.

Populārāko tehnisko pakalpojumu cenu līmenis reģionos ir atšķirīgs (skatīt 2. tabulu). Vidēji viszemākais cenu līmenis ir Latgalē. Savukārt visaugstākais cenu līmenis 2025. gadā bija Pierīgas reģionā.

Secinām, ka viena pakalpojuma cenas reģionos mēdz atšķirties. Bet atšķirības nav tik krasas. Daudzos pakalpojumos cenas reģionu līmenī ir ļoti līdzvērtīgas. Vislielākās cenu atšķirības bijušas: graudu kaltēšanai (Latgalē: 4,89 eiro/t%, Zemgalē: 3,85 eiro/t%, kas ir par 27% vairāk), vālošanai-ārdīšanai (Zemgalē: 30,00 eiro/ha, Pierīgā: 36,25 eiro/ha, kas ir par 21% vairāk), siena presēšanai rituļos (Latgalē: 5,80 eiro/gab., Vidzemē: 6,89 eiro/gab., kas ir par 19% vairāk).

Vidējās tehnisko pakalpojumu cenas Latvijā 2025. gadā pa reģioniem, redzamas 2. tabulā.

Atšķirība tehnisko pakalpojumu cenās reģionos pastāv vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, cenu līmeni var ietekmēt lauksaimniecības specializācija reģionos. Otrkārt, tā var būt pakalpojumu piedāvājuma un pieprasījuma attiecība konkrētai tehniskajai operācijai. Ja   pakalpojuma piedāvājums reģionā ir lielāks par pieprasījumu, tad pakalpojuma tirgus cena būs zemāka. Ja pieprasījums pēc pakalpojumiem pārsniedz piedāvājumu, tad pakalpojuma tirgus cena ir augstāka. Ir tehniskās operācijas, kurām pakalpojumu sniedzēju skaits novados ir ļoti mazs, līdz ar to arī konkrēto pakalpojumu cenas ir augstākas. Tam par iemeslu var būt arī lauksaimnieka nevēlēšanās sniegt kādu pakalpojumu. Lauku saimniecība ar šo tehniku strādā ikdienā, un, ja kādam apkārtnē ir lūgums pēc konkrētā pakalpojuma, tad tas tiek darīts tikai par ļoti augstu samaksu.

Vēl tehnisko pakalpojumu cenas ir atkarīgas no tā, cik liels darba apjoms jāveic – cik liela platība vai produkcijas apjoms jāapstrādā. Jo mazāka platība vai produkcijas daudzums jāapstrādā, jo pakalpojuma cena par vienu vienību ir lielāka. Dažkārt var rasties situācija, ka, sniedzot pakalpojumu mazu platību apstrādāšanai, ilgāks laiks aiziet pārbraucienā un tehnikas sagatavošanā darba veikšanai nekā pašam veicamajam darbam. Šādos gadījumos arī sniegto pakalpojumu cenas būs augstākas, nekā apstrādājot lielas platības. Šī iemesla dēļ arvien vairāk pakalpojumu sniedzēju izvēlas sniegt pakalpojumus, piemērojot stundas tarifa likmi. Reģionos atšķiras arī augsnes granulometriskais sastāvs un, piemēram, arot mālainu augsni, darba temps būs krietni zemāks, kā arot smilts augsni.