Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Ekonomikas nodaļa apkopojusi tehnisko pakalpojumu cenas par 2020. gadu.  Cenu apkopojums tiek veikts, pamatojoties uz novadu lauku attīstības konsultantu iesūtīto informāciju par 46 dažādu tehnisko pakalpojumu cenām visos Latvijas reģionos 2020. gadā. Tehnisko pakalpojumu cenas veidojas, saskaitot degvielas, darbaspēka un pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksas, kā arī pakalpojuma sniedzēja vēlamo peļņu. Tehnisko pakalpojumu cenas norādītas bez pievienotās vērtības nodokļa (bez PVN).

Lielākoties pakalpojumu cenas 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu ir samazinājušās, bet izmaiņas ir nelielas. Tas galvenokārt ir saistīts ar degvielas cenu svārstībām 2020. gadā, jo degvielas cena bija zemāka kā 2019. gadā.

Salīdzinot reģionu līmenī, vidēji viszemākais populārāko pakalpojumu cenu līmenis ir Latgalē un Kurzemē, savukārt visaugstākais – Pierīgas reģionā.

Lielākais cenu palielinājums 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, bijis pievelšanai (+17,76%), siena presēšanai rituļos (16,41%), sniega šķūrēšanai (+16,40%) un šķeldošanai (+14,24%). Savukārt lielākais cenu samazinājums bijis: kravu pārvedājumiem ar smago automobili, kura kravnesība ir no 1,5 līdz 10 tonnām (-14,29%), dziļirdināšanai (-11,34%), kartupeļu vagošanai (-10,68%) un kravu pārvedājumiem ar smago automobili, kura kravnesība ir virs 10 tonnām (-9,78%) (skatīt 1. tabulu).

Pievelšana nav īpaši populārs pakalpojums un šī pakalpojuma cena ik gadu tiek iegūta no ne vairāk kā 10 pakalpojumu sniedzējiem. Šis aspekts izraisa lielas cenu svārstības, jo ir salīdzinoši maz datu avoti. Siena presēšanai rituļos vidējā pakalpojuma cena pieaugusi, jo zālāju veģetācija pēc 2018. gada sausuma sāk atgriezties normālā līmenī un laika patēriņš viena ha presēšanai ir palielinājies. Šim pakalpojumam cena bija nokritusies tieši pēc 2018. gada, bet šobrīd atgriežās iepriekšējā līmenī. Sniega šķūrēšanai pakalpojuma cena visticamāk ir kāpusi, jo 2020. gadā gandrīz vai nebija sniega un pakalpojuma sniedzēji ar cenas palielināšanu centās izbēgt no zaudējumiem.

Kravas pārvadājumiem cenu samazinājums visticamāk ir saistīts ar degvielas cenu kritumu. Kritums cenā ir bijis gan kravas pārvadājumiem ar auto kravnesību līdz 10 tonnām, gan arī ar kravnesību virs 10 tonnām. Pakalpojuma cena presēšanai ķīpās tika iegūta tikai no Latgales reģiona pakalpojumu sniedzējiem, jo citos reģionos informācija par šāda pakalpojuma sniegšanu nebija pieejama.

Tehnisko pakalpojumu cenu izmaiņas 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, redzamas 1.  tabulā: cenas, kas palielinājušās, iekrāsotas sārtā krāsā, cenas kas samazinājušās – zilā.

1. tabula Tehnisko pakalpojumu vidējo cenu salīdzinājums Latvijā 2020. un 2019. gadā

Populārāko tehnisko pakalpojumu cenu līmenis reģionos ir atšķirīgs (skatīt 2. tabulu). Vidēji viszemākais cenu līmenis ir Latgalē un Kurzemē. Savukārt visaugstākais cenu līmenis 2020. gadā bija Pierīgas reģionā.

Secinām, ka viena pakalpojuma cenas reģionos ļoti krasi atšķiras. Vislielākās cenu atšķirības bijušas: vālošanai - ārdīšanai (Kurzemē: 13,50 eiro/ha, Latgalē: 25,55 eiro/ha, kas ir par 89% vairāk), minerālmēslu izkliedēšanai (Zemgalē: 12 eiro/ha, Pierīgā: 21,40 eiro/ha, kas ir par 78% vairāk), traktoru nomai ar dzinēja jaudu 81 – 130 Zs (Kurzemē: 16,15 eiro/h, Pierīgā: 28,00 eiro/h, kas ir par 73% vairāk), kartupeļu vagošanai (Pierīgā: 18,33 eiro/ha, Vidzemē: 28,55 eiro/ha, kas ir par 56% vairāk).

Lai cenu atšķirības starp reģioniem būtu vieglāk analizēt, sārtā krāsā iekrāsotas tās cenas, kas ir vismaz par 15% lielākas nekā attiecīgā pakalpojuma vidējā cena Latvijā, zilā krāsā iekrāsotas tās cenas, kas ir vismaz par 15% mazākas nekā attiecīgā pakalpojuma vidējā cena Latvijā.

2. tabula Vidējās tehnisko pakalpojumu cenas Latvijā 2020. gadā reģionu griezumā

Atšķirība tehnisko pakalpojumu cenās reģionos pastāv vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, cenu līmeni var ietekmēt lauksaimniecības specializācija reģionos. Otrkārt, tā var būt pakalpojumu piedāvājuma un pieprasījuma attiecība konkrētai tehniskajai operācijai. Ja konkrētā pakalpojuma piedāvājums reģionā ir lielāks par pieprasījumu, tad pakalpojuma tirgus cena būs zemāka.  Ja pieprasījums pēc pakalpojumiem pārsniedz piedāvājumu, tad pakalpojuma tirgus cena ir augstāka. LLKC novadu lauku attīstības speciālisti, kuri piedalījās tehnisko pakalpojumu cenu apkopošanā, apstiprina, ka ir tehniskās operācijas, kurām pakalpojumu sniedzēju skaits novados ir ļoti mazs, līdz ar to arī konkrēto pakalpojumu cenas ir augstākas. Augstākām cenām par iemeslu var būt arī lauksaimnieka nevēlēšanās sniegt kādu pakalpojumu. Lauku saimniecība ar šo tehniku strādā īkdienā un ja kādam apkārtnē ir lūgums pēc konkrētā pakalpojuma, tad tas tiek darīts tikai par ļoti augstu samaksu.

Vēl tehnisko pakalpojumu cenas ir atkarīgas no tā, cik liels darba apjoms jāveic – cik liela platība vai produkcijas apjoms jāapstrādā. Jo mazāka platība vai produkcijas daudzums jāapstrādā, jo pakalpojuma cena par vienu vienību ir lielāka. Dažkārt var rasties situācija, ka, sniedzot pakalpojumu mazu platību apstrādāšanai, ilgāks laiks aiziet pārbraucienā un tehnikas sagatavošanā darba veikšanai nekā pašam veicamajam darbam. Šādos gadījumos arī sniegto pakalpojumu cenas būs augstākas, kā apstrādājot lielas platības.

Arī šogad pašu izplatītāko tehnisko pakalpojumu tirgus cenām pievienojam tehnisko operāciju veikšanas izmaksas, ko aprēķinājis LLKC Inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks. Pašizmaksas pozīcijas ir tehnikas nolietojums, darbaspēka izmaksas, degvielas izmaksas, remontu un apkopju izmaksas (atkarībā no tehnikas veida: 3 līdz 6% no tehnikas vērtības).

Tehnikas nolietojums aprēķināts, pamatojoties uz vidējo tehnikas tirgus cenas un lietotas tehnikas pārdošanas vērtības starpību. Tehnikas izmantošanas laiks ir pieņemts 6 līdz 7 gadi. Darbaspēka izmaksas aprēķinātas, izmantojot darbaspēka stundas bruto tarifa likmi – 7 eiro/h.  Dīzeļdegvielas patēriņš piemērots sekojoši: aršanai 20 litri/h, kultivēšanai 18 litri/h, graudaugu sējai ar kombinēto agregātu 21 litrs/h, smidzināšanai 9 litri/h, minerālmēslu izkliedei 9 litri/h, pļaušanai 13 litri/h, presēšanai 14 litri/h, kulšanai 50 litri/h. Zinot darba ražīgumu, šo visu iespējams pārrēķināt arī uz hektāriem. Piemēram, graudaugu kulšanas gadījumā ar 6,8 m hederi stundas laikā nokuļam 2,8 ha, tātad degvielas patēriņš uz hektāru ir 50/2,8=17,8 litri. Smidzināšanai attiecīgi 9/4,8=1,9 litri, rēķinot uz hektāru.

Izmantojot iepriekš minētos datus, iegūtas tehnisko pakalpojumu pašizmaksas, kas redzamas 3. tabulā.

3. tabula Tehnisko operāciju veikšanas izmaksas un vidējo tirgus cenu salīdzinājums Latvijā 2020. gadā

Analizējot 3. tabulas datus, redzam, ka lielākajai daļai tehnoloģiju pakalpojumu tirgus cenas ir lielākas par pašizmaksām. Dažām tehniskajām operācijām, piemēram, aršanai un graudaugu sējai ar kombinēto agregātu izmaksu starpība ir aptuveni 10% robežās, bet smidzināšanai un minerālmēslu izkliedēšanai starpība izmaksās ir vairāk kā 60%. Vienīgā tehniskā operācija, kurai pašizmaksa ir augstāka par pakalpojuma cenu, ir graudaugu kulšana. Tomēr, šajā gadījumā izmaksu starpība ir niecīga (-0,28%).  Šeit daudz ko nosaka tehnikas noslodze. Nepieciešams iegādāties tādu, lai tā tiktu maksimāli noslogota. Ja nespējam noslogot tehniku, tad ir jāpērk mazāka un arī izmaksas samazināsies. Naudas izteiksmē būtiskākās atšķirības ir kultivēšanai, kur vidējā pakalpojuma cena viena hektāra apstrādei par 18,62  eiro pārsniedz pašizmaksu, smidzināšanai, kur vidējā pakalpojuma cena viena hektāra apstrādei par 12,82  eiro pārsniedz pašizmaksu, un pļaušanai, kur vidējā pakalpojuma cena viena hektāra apstrādei par 12,03 eiro pārsniedz pašizmaksu.

Pašizmaksu un tirgus izmaksu starpības varētu būt skaidrojamas ar jau iepriekš minēto faktoru – pieprasījuma un piedāvājuma attiecību tirgū. Ja pieprasījums pēc konkrētā tehniskā pakalpojuma ir lielāks nekā piedāvājums, tehniskā pakalpojuma sniedzējs var palielināt pakalpojuma cenu, nosakot augstāku iegūstamās peļņas procentu. Cenu starpību var ietekmēt arī agregāta izvēle, jo pakalpojumiem cenas ir vidējās valstī, bet pašizmaksas aprēķinam tiek izmantots konkrēts agregāts, kas ir optimāls konkrētās operācijas veikšanai. Aprēķinā iekļautā tehnika ir bāzēta uz aptuveni 300 ha lielu saimniecību.