Saimnieks LV / 2025.gads (Augusts)

Spureklis ir lielākais govs gremošanas orgāns, tā darbība ietekmē govs veselību un labsajūtu, kā arī produktivitāti. Spurekļa vidi var uzskatīt par atsevišķu ekosistēmu, kurā sadzīvo vairāki miljardi mikroorganismu (baktērijas, vienšūņi, mikroskopiskās sēnes). Tieši mikroorganismi sadala uzņemto barību vienkāršos savienojumos, kas caur spurekļa bārkstiņām nonāk govs asinsritē un apgādā to ar nepieciešamajām barības vielām.

Veselīga spurekļa pH ir 6.0-6.4, tā bārkstiņas ir labi attīstītas un ar lielu uzsūkšanas virsmu. Spurekļa pH līmeni regulē divi galvenie procesi – skābju veidošanās un to neitralizēšana ar siekalām. Viens no mikroorganismu pārstrādes produktiem ir spureklī gaistošās taukskābes (angļu val. – VFA, volatile fatty acids), kas rada skābu vidi un samazina pH. Savukārt siekalas, kas nonāk spureklī, ēdot vai sagremojot barību, ir sārmainas (pH 8–8.5) un neitralizē liekās spurekļa skābes. Pateicoties aktīvai atgremošanai, govs diennaktī izdala 45–75 l siekalu, kas satur bikarbonātus un fosfātus, līdz ar to siekalas ir ļoti efektīvs veids, kā neitralizēt spurekļa vidi, – pat efektīvāks nekā barības devai pievienota soda vai cita veida bufervielas.

Spurekļa pH ļoti ietekmē mikroorganismu populāciju, tāpēc govīm ir svarīga regulāra un vienveidīga ēdināšana. Jebkura strauja barības maiņa ietekmē mikroorganismu dzīvotspēju un līdz ar to sagremošanas efektivitāti.

Kas ir subakūta spurekļa acidoze
Subakūta spurekļa acidoze veidojas tad, ja ilgstoši (ilgāk par 5.5 stundām dienā) govs spurekļa pH ir zemāks par 5.5–5.8. Ja barība satur pārāk daudz viegli fermentējamo ogļhidrātu (piemēram, graudus), ko mikroorganismi strauji pārvērš par spureklī gaistošajām taukskābēm, tā pH samazināsies un veidosies acidoze.

Acidoze var veidoties arī tad, kad barībā trūkst efektīvu kokšķiedru, kuru struktūra veicinātu spurekļa kustības un barības atgremošanu, – tad siekalu izdalīšanās nebūs pietiekama, lai stabilizētu spurekļa pH. Ilgstoša acidoze strauji izmaina spurekļa mikroorganismu populāciju. Savairojas tie mikroorganismi, kas šķeļ cukurus un cieti (pH ir > 5), savukārt iet bojā kokšķiedras šķeļošie mikroorganismi, kam optimāla spurekļa pH vide ir > 6. Zems spurekļa pH veicina arī patogēno jeb slimību izraisošo mikroorganismu vairošanos, līdz ar to organismā veidojas iekaisuma procesi. Spurekļa bārkstiņas saraujas un atmirst, govs organismā nonāk mazāk barības vielu.

Kā izpaužas subakūta spurekļa acidoze
Ikdienā strādājot fermā, spurekļa pH noteikšana govīm vēl nav plaši izplatīta, tāpēc acidozi nosaka netiešā veidā. Viena no pirmajām pazīmēm ir izmaiņas mēslos – šķidri mēsli, kas neveido formu un satur mazus burbulīšus. Mēslos var būt nesagremotas graudu daļiņas. Govīm samazinās barības apēdamība un atgremošanas ilgums. Vēl viena pazīme ir samazināts piena tauku saturs, parasti līdz -0.3 % (Holšteinas melnraibās šķirnes govīm piena tauku satura norma ir 3.8–4.2 %).

Subakūta spurekļa acidoze nav slimība, bet gan izmainīta vielmaiņas procesu dinamika. Govs organisms vienmēr...

Pilnu rakstu lasiet augusta SAIMNIEKS LV numurā!