No 1.,janvāra stājas spēkā Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskais plāns 2023.-2027.gadam, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Plāns paredz turpmāko piecu gadu laikā lauksaimniecības nozares un lauku attīstībā Latvijā ieguldīt 2,5 miljardus eiro, tai skaitā 1,7 miljardi eiro tiks piešķirti tiešo maksājumu veidā, 791 miljons eiro paredzēts lauku attīstības pasākumiem, bet tirgus kopējās organizācijas atbalsta pasākumiem paredzēti 10 miljoni eiro.

Kā ZM informē, apmēram 48% no plānā noteiktajiem līdzekļiem tiks ieguldīti pasākumos vides un klimata jomā - tiks veicinātas videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakse jauno ekoshēmu ietvaros, pilnveidoti nosacījumi agrovides pasākumos un veiktas vides investīcijas.

Tāpat no 2023.gada Latvijā tiks īstenota ienākumu atbalsta pārdale par labu mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem, ieviešot pārdalošo maksājumu, kur lauksaimnieki par 3,1 līdz 100 hektāriem saņems lielāku ienākumu atbalstu, nekā lauksaimnieki par lielākām zemes platībām.

Vienlaikus, tiks noteikta maksimālā summa ienākumu pamatatbalstam - 100 000 eiro vienam saņēmējam gadā. Savukārt lauksaimniekiem novados, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, un novados ar specifiskiem apstākļiem tiek noteikta par 10 eiro par hektāru lielāka ienākumu pamatatbalsta likme nekā pārējos novados.

ZM arī norāda, ka tiešo maksājumu atbalsts no 2023.gada tiks piešķirts tikai lauksaimniekiem, kuri veic lauksaimniecisko darbību un atbilst vismaz vienam no septiņiem Latvijā noteiktajiem aktīvā lauksaimnieka kritērijiem, bet no aktīva lauksaimnieka nosacījuma atbrīvoti tikai tie lauksaimnieki, kuri iepriekšējā gadā saņēma tiešos maksājumus 500 eiro apmērā vai mazāk.

Tāpat ministrijā uzsver, ka lai veicinātu gados jaunu un izglītotu cilvēku iesaistīšanos lauksaimnieciskajā darbībā, jaunajiem lauksaimniekiem paredzēts papildu atbalsts gan ienākumu, gan ieguldījumu veidā.

Vienlaikus finansējums paredzēts arī investīcijām kooperācijas attīstībā, lai stiprinātu lauksaimnieku pozīcijas pārtikas ķēdēs, kā arī sniegtu atbalstu jaunu kooperatīvo sabiedrību veidošanai. Atbalsts paredzēts arī par dalību dažādās pārtikas kvalitātes shēmās.

Savukārt, lai veicinātu ražotāju savstarpēju sadarbību produkcijas kopējai virzībai tirgū, turpmāk atbalsts ražotāju organizāciju darbības programmu īstenošanai būs pieejams ne tikai augļu un dārzeņu, bet arī piena, cūkgaļas, liellopu gaļas, graudaugu un pākšu dārzeņu sektorā, norāda ZM.

Tāpat finansējums paredzēts zināšanām, pētniecībai un inovācijām, kā arī lauksaimnieku un zinātnieku sadarbībai jaunu risinājumu, produktu, tehnoloģiju, inovāciju izstrādei, un veicinot digitālo rīku izmantošanu.