Sojas pupiņas ir populārākais proteīna augs pasaulē. Tā kā tam tīk siltāki laikapstākļi, Latvijā soja pārsvarā tiek importēta, taču pēdējos gados, pateicoties klimata izmaiņām un saimnieku interesei, to audzē arī pie mums. Pašlaik soja pārsvarā tiek izmantota lopbarībai savam ganāmpulkam vai pārdošanai, taču ir potenciāls lokāli audzēto soju pielietot arī pārtikas ražošanai. Ir saimnieki, kas sojas audzēšanu izmēģinājuši un atmetuši ar roku – pārāk liels darbs un mazs ieguvums, tomēr ir tādi, kas soju audzē jau vairākus gadus un atraduši tai stabilu vietu saimniecības augu plānā.

Sergejs Virts, ZS Rubuļi, Saldus novada Zaņas pagasts:
– Šogad bijām soju iesējuši 140 ha platībā, izmantojot divas šķirnes – ‘Erika’ un ‘Laulema’. Šis gads Kurzemes reģionā nebija tas labākais, jo mūs piemeklēja sausums, kamēr citur Latvijā uztraucās par nokrišņiem. Pavasaris bija ļoti auksts, plus valdīja sausums. Taču soja ļoti mīl siltumu! Tradicionāli soju sējam maija sākumā – 5.–7. datums. Tajā brīdī it kā augsne bija silta, taču soja tā kārtīgi sadīga tikai maija beigās. Arī pēc tam turpinājās nelabvēlīgi laikapstākļi, tomēr beigās jau viss saauga. Jūlijā, augustā, kad esam aizņemti ar kviešu, rapšu u.c. novākšanu, soja pieņēmās spēkā. Soju novāc salīdzinoši vēlu – septembra beigās, oktobra sākumā. Klētssvarā vidējā ražā šogad bija ap 1.7 t/ha. Salīdzinot – pērn, kad mums bija labvēlīgs gads gan temperatūras, gan mitruma ziņā, vidējā raža bija 2.7 t/ha. Tātad par tonnu mazāk. Arī graudaugu šogad vidēji ir par trīs tonnām mazāk kā pērn. Kvalitātes ziņā gan soja ir aptuveni tāda pati kā iepriekšējos gados: proteīni 36–38 %, arī slimību nebija...

Pilnu rakstu lasiet decembra SAIMNIEKS LV numurā!