Šogad egļu astoņzobu mizgraužu populācija samazinājās uz pusi, un 2021.gadā mizgraužu risks gaidāms kā mērens, bet atkarīgs no laikapstākļiem, norāda Latvijas mežzinātnes institūta (LVMI) "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits.

Viņš pauda, ka 2020.gada aukstais un vējainais pavasaris kavēja mizgraužu sinhronu izlidošanu un pulcēšanos, ievērojami samazinot šo kukaiņu pirmās paaudzes aktivitāti, līdz ar to daudzas izgāztās egles pavasarī palika "nekolonizētas".

Tajā pašā laikā Šmits norādīja, ka 2019./2020.gada ziema bija maiga, tādēļ attīstību rudenī nepabeigušie kāpuri un kūniņas izdzīvoja un izlidoja šā gada pavasarī, kas pie aukstām ziemām nav tik raksturīga parādība.

Šmits gan norādīja, ka vienas sezonas rādītāji nav indikācija tam, ka arī nākotnē gaidāms egļu mizgraužu samazinājums, pamatojot to ar dažādiem apstākļiem, tostarp vētrām un to, kādā līmenī par mizgraužu iznīdēšanu izdosies informēt mazāku mežu īpašniekus, jo patlaban LVMI sadarbība, piemēram, ar lielāko mežu pārvaldītāju Latvijā, AS "Latvijas valsts meži" (LVM), esot ļoti laba.

Jau ziņots, ka pēdējos trīs gados Eiropā noticis mizgraužu savairošanās uzliesmojums, ko veicina tiem labvēlīgi klimatiskie apstākļi, vētras, sausums un plūdi. Tas novājina mežus, tādēļ šīm vabolēm ir vieglāk ieviesties un tikt galā ar eglēm. Tomēr šogad kā Latvijā, tā pārējā Eiropā mizgraužu postījumu bijis ievērojami mazāk. Pēc zinātnieku domām, par to galvenokārt jāpateicas vēlajam un samērā vēsajam pavasarim.

Maijā un jūnijā temperatūra bija zemāka par to, kāda nepieciešama mizgraužiem, un tie nespēja uzbrukt eglēm pietiekami aktīvi.

Atkarībā no laika apstākļiem mizgrauži var veidot pat trīs paaudzes gadā. Visaktīvākā ir pirmā mizgraužu paaudze, kas parasti izlido maijā. Otrā paaudze izlido augustā un septembrī, bet, ja ir agrs un silts pavasaris un vēls rudens, tad ļoti iespējams, ka attīstās arī trešā vaboļu paaudze. Jo vairāk mizgraužu paaudžu, jo lielāki postījumi.

Mizgraužu iznīcinātās, nokaltušās egles zaudē aptuveni pusi no savas vērtības un galvenokārt realizējamas kā enerģētiskā koksne, bet labākajā gadījumā - kā mazvērtīgi taras zāģmateriāli. Meža īpašniekiem tie ir lieli zaudējumi.

Pati efektīvākā aizsardzība pret mizgraužiem ir profilakse - no kaitēkļu skartajām teritorijām savlaicīgi jāizvāc visi vēja gāztie, lauztie, bojātie un novājinātie koki. Lai nogalinātu veselīgu egli, vajag vismaz 2000 mizgraužu, bet, ja koks ir novājināts, pietiek ar mazāku kukaiņu skaitu.

Mizgraužu aktivitāte sākas aprīlī un maijā, kad vidējā diennakts temperatūra nav zemāka par 15 grādiem. Tādēļ visi rudenī, ziemā vai agrā pavasarī bojātie koki jāaizvāc līdz 1.aprīlim.

Otrs aizsardzības veids ir feromonu ķeramslazdu izlikšana svaigos izcirtumos. Ķeramslazdi gan pievilina un noķer tikai 5%-10% kaitēkļu, taču arī tas ir daudz - vietās, kur mizgraužu blīvums samazinās kaut par desmito daļu, eglēm ir lielākas izredzes izdzīvot, norāda uzņēmums.

Ja mizgrauži mežā bojā atsevišķus kokus, tos kopā ar tuvākajiem acīmredzami bojātajiem kokiem vēlams izcirst un savlaicīgi izvest no meža. Ja nokaltušo un kalstošo egļu ir pārāk daudz, nepieciešams nocirst visu audzi un izcirtumā izlikt ķeramslazdus, lai mizgrauži nesāktu bojāt blakus esošās egles, skaidro speciālisti.