Saimnieks LV / 2019.gads (Aprīlis.)

Slaukšanas iekārtas izvēle ir nozīmīgs un finansiāli ietilpīgs lēmums, domājot par jaunas piena govju fermas izbūvi vai modernizāciju. Pēdējā laikā aktualizējušās divas tendences: pieprasījums pēc automātiskās slaukšanas sistēmas jeb robotiem un slaucēju deficītu aizpildīt ar viesstrādniekiem no Ukrainas. Tāpēc, pirms veikt investīcijas, jāizvērtē to atgūšanas iespējas, kā arī jāņem vērā darbaspēka izmaksas uz vienu litru piena.

Viesstrādnieku nodarbināšana nebūs ilgtermiņa risinājums kvalificētu slaucēju trūkumam Latvijas laukos, jo salīdzinājumā ar 70.–80. gadu viesstrādniekiem no Ukrainas, kuriem Baltijas republiku lauki bija vienīgā labas peļņas iespēja, Igaunijas piemērs rāda, ka pēc 2−3 gadiem nodarbināto ieceļotāju prasības aug un tiek meklētas labākas peļņas alternatīvas citur Eiropā. Slaucējām darbs nav viegls, taču, labi atalgojot un motivējot darbiniekus, var piesaistīt arī vietējos cilvēkus, veidojot sadarbību ilgtermiņā, lai apmierinātas būtu abas puses.

Iepriekšējā 20 gadu fermu modernizācijas periodā ir iegūtas zināšanas un pieredze, lai varētu salīdzināt Baltijas reģionā visplašāk pārstāvēto slaukšanas iekārtu veidus nepiesietai turēšanai.

1. Nepamatoti aizmirsta, no 80. gadiem visvairāk izplatītā klasiskā slaukšanas iekārta mazajās un vidējās saimniecībās ir skujiņas slaukšanas iekārta. Eiropā tā ieguvusi vislielāko popularitāti ganāmpulkiem līdz 300 galvām. Govis novietotas pārsvarā 30 grādu leņķī attiecībā pret slaukšanas bedri. Slaucējs atrodas 80–85 cm zemāk par govs pozīciju.

Parasti iekārtas vietu skaits tiek izvēlēts atkarībā no vienlaicīgi nodarbināmo slaucēju skaita. Iekārtas lielums jāizvēlas pēc slaucamo govju grupas lieluma, pēc izslaukuma laktācijā un slaukšanas reizēm diennaktī:

2x7-vietīga skujiņa ir lielākā ekonomiski pamatotā slaukšanas iekārta vienam slaucējam. Sākot no 2x10 vietām, ekonomiski pamatoti būtu plānot iekārtu ar vienlaicīgo govju izlaišanu, jo tas paātrina govju iziešanu un palielina ražību vidēji par 10 %. Šādu iekārtu iespējams izbūvēt līdz pat 2x16 vietām.

2. Ļoti izplatīta, it īpaši vidējiem ganāmpulkiem, ir klasiskā paralēlā slaukšanas iekārta SBS (angļu val. side by side), kas aprīkota ar govju vienlaicīgu izlaišanu no slaukšanas zāles. Iekārtu iespējams izveidot līdz pat 2x32 vietām.

3. Tandēms vai Autotandēms klasiskā slaukšanas iekārta Latvijā ir sastopama tikai dažās fermās. Šis iekārtas ir pateicīgas selekcijas saimniecībām. To galvenā priekšrocība ir labā pārredzamība slaukšanas laikā, jo govis stāv paralēli slaukšanas bedrei visā augumā.

Garākas Tandēma slaukšanas iekārtas no būvniecības viedokļa būs neefektīvas.

4. Slaukšanas iekārta karuselis Latvijā ienāca salīdzinoši nesen – 1999. gadā, bet, pateicoties darba ražīgumam, ko var sasniegt viena slaucēja slaukšanas iekārtā, ļoti ātri iekaroja tirgu. Latvijā pašlaik darbojas 23 GEA slaukšanas karuseļi un 2 De Laval slaukšanas karuseļi, kas slauc gandrīz 20 % no kopējā Latvijas slaucamo govju ganāmpulka. Slaukšanas karuseļiem ir sastopami divi govju izvietojuma veidi, Latvijas fermās vienādi pārstāvēti abi.

4.1 Slaukšanas karuselis – skujiņa jeb iekšējais karuselis. Govis, šeit ienākot, pagriežas 40 grādu leņķī attiecībā pret slaukšanas platformas iekšējo aploci (govs nostājas skujiņas pozīcijā pret slaucēju). Šī iekārta ir ļoti populāra un izplatīta ganāmpulkos, kur ir pierasts strādāt ar skujiņas vada slaukšanas iekārtām, un ganāmpulkiem līdz 500 slaucamām govīm. Priekšrocība ir iespēja strādāt tikai vienam slaucējam, slauksies lēnāk, bet slaucējs netiks pārslogots, jo visas govis iekārtā pārredzamas no viņa skatu punkta.

4.2 Slaukšanas karuselis – paralēlais govju izvietojums jeb ārējais karuselis. Govis iekārtā ienāk taisni un, pagriežoties platformai, nākamā nostājas blakus, veidojot SBS (paralēlo izvietojumu). Slaucējs atrodas platformas ārpusē un darbojas pirmo piecu govju zonā. Parasti šādu iekārtu apkalpo divi darbinieki, jo viens kontrolē karuseļa otru pusi aparāta nomešanas gadījumā tesmeņa dezinfekcijai.

5. Automātiskās slaukšanas iekārtas – roboti šobrīd ir pieprasījuma topā. Pārsvarā tās ir atsevišķu slaukšanas boksu iekārtas vai Multibox iekārtas, kur kompakti izvietoti vairāki slaukšanas boksi ar vienotu priekšselekcijas un pēcselekcijas sistēmu govīm. Šīs iekārtas, protams, ir risinājums ģimenes saimniecībām, kur dienas kārtība ir pakļauta govju slaukšanas procesam. Daudzos gadījumos emocijas sit augstu vilni un investējot aizmirstam, ka glvenais ir kritiski izvērtēt izvēlēto tehnoloģisko sistēmu:
• kā pārvietosies govis, ikdienas darba apjoms būs atkarīgs no kūtrajām govīm;
• kā tiks ieslauktas jaunās govis robotā, cik parocīgi un ātri tas notiks, kur viņas atradīsies starp saimnieku vizītēm fermā, kā izveidot selekcijas zonu;
• cik ērti būs piekļūšanas ceļi slaukšanai un pēc tam virzienā uz barības galdu;
• cik efektīvi strādās robota vadības sistēma, kas ļaus ar barības devām motivēt govis saražot vairāk piena.
• nav būtiski izveidot robota grupu teorētiskās 60–70 govis, bet gan plānot ganāmpulka izslaukumu nākamajiem 5–7 gadiem un ņemt vērā, ka viens robots diennaktī var veikt līdz 180 slaukumiem, kas ir jāsadala uz plānotās govju grupas potenciālu.

Ja investē ļoti dārgā iekārtā, tad ir jābūt ne tikai subsīdiju apgūšanas motīvam, bet arī skaidram mērķim un izmaksu samazinājumam uz saražoto piena litru.

Tālāk apskatīsim, kuras slaukšanas iekārtas un kādos apstākļos būs vispievilcīgākās investīcijām tā, lai piena iegūšanas procesa izmaksas būtu viszemākās septiņu gadu griezumā un pēc iespējās ātrāk dotu peļņu. Lai būtu savstarpēji salīdzināmi kritēriji, par pamatu ņemsim tipiskas, Latvijas apstākļiem vidēja lieluma saimniecības ar 180, 240 un 420 laktācijā esošo govju ganāmpulku. Salīdzināmo iekārtu grupējums:

Slaukšanas apstākļu noteikumi:
• Slaukšanas iekārtā govis ienāk ar labu vai vidēju tesmeņa tīrības rādītāju, tātad tesmeņa sagatavošanas laiks slaukšanai nepārsniedz 7 sekundes.
• Strādā pieredzējuši, motivēti slaucēji.
• Slaukšanas iekārtas pieejas un atgriešanās ceļi ir ērti, nav slideni.
• Slaukšanas iekārtā un uzgaidāmajā laukumā ir pietiekama gaismas intensitāte, vismaz 200 lux.
• Investīcijas salīdzinātas iekārtām ar automātisko aparātu stimulāciju, slaukšanas uzsākšanu, aparāta noņemšanu pēc piena plūsmas, automātisko slaukšanas pārtraukšanu, pupu starpdezinfekciju, aparāta noņemšanu un aparātu starpdezinfekciju slaukšanas beigās.
• Slaukšanas iekārta, pulsatori, pupu gumijas, aparātu pozicionēšana teicamā tehniskā stāvoklī.
• Visas iekārtas, kuras, iespējams, aprīkotas ar spēkbarības padeves sistēmu.
• Robots aprīkots ar propilēnglikola dozēšanu, pupu mazgāšana un slaukšana notiek vienas manipulācijas rezultātā.
• Roboti izvietoti Multibox sistēmā ar virzīto kustību, priekšselekciju un pēcselekciju, iekļauta bufertvertne pirms piena dzesēšanas, lai nepārtrauktu slaukšanu piena ņemšanas laikā.
• Robotiem blakus izveidota selekcijas zona un atnešanās zona ar pietiekamu guļvietu skaitu.

Izejas datos iekļauti visi svarīgākie slaukšnas un ar to saistīto procesu rādītāji.

Gadījumā, ja investīciju projektiem netiek piemēroti ES atbalsta fondi, bet investīcijas tiek veiktas ar 100 % pašfinansējumu, tad, grafikos apkopojot mērījumu un aprēķinu rezultātus, iegūstam izmaksu kopsavilkumu 1 litra piena saražošanai.

Pieredze rāda, ka konvencionālās slaukšanas iekārtas amortizāciju var paildzināt līdz 10 gadiem, bet robotiem efektīvais amortizācijas laiks tomēr jārēķina septiņi gadi, jo pēc šāda perioda iekārta jau ir tehniski un morāli novecojusi, jāveic būtiskas pārbūves vai jānomaina pret jaunu, tāpēc, pamainot amortizācijas parametrus, iegūstam:

Kā redzams, atšķirības starp dažādām iekārtām var sasniegt vienu centu uz litru, kas gada ietvaros atkarībā no saimniecību lieluma var radīt 15 000–50 000 EUR sadārdzinājumu vai ietaupījumu. Pareizinot šo skaitli ar investīciju periodu, iegūstam jau ļoti nozīmīgas summas. Līdz ar to attiecīgās iekārtas izvēlē būtu svarīgi tiešām rūpīgi ņemt vērā visus parametrus to izmantošanas laikā. Tā kā piena cenai var būt salīdzinoši lielas svārstības, par ko liecina pēdējo 12 gadu pieredze, pie zemas tirgus cenas arī vienam centam uz litru var būt liela nozīme. Darba algas izmaksām iekārtu izvēles kontekstā ir vislielākā ietekme, tāpēc nepieciešams pievērst uzmanību tam, ka, palielinoties algas līmenim lauksaimniecības sektorā, var mainīties secinājums, kura iekārta ir visizdevīgākā. Tāpat jāpievērš uzmanība, ka rezultāti ir atšķirīgi atkarībā no ganāmpulka lieluma, piemēram, ganāmpulkam ar 180 govīm salīdzinoši izdevīgāks būs robots, bet ar 300 un 420 govīm – karuselis.

Jebkurā gadījumā, lai izvērtētu, kura iekārta ir izdevīgāka ilgākā termiņā, nepieciešami detalizēti aprēķini.