Šī gada jūlijā devāmies pieredzes apmaiņas braucienā uz Igauniju, kurā piedalījās zivsaimniecības nozari pārstāvošās organizācijas: trīs NVO – “Latvijas Zvejnieku federācija”, “Kuivižu zvejnieku apvienība”, “Salacgrīvas nēģi” – biedri, kā arī biedrībās neiesaistītie Rīgas jūras līča austrumu piekrastes zvejnieki, lai iepazītu uzņēmējdarbības attīstības iespējas Igaunijas austrumos, dalītos pieredzē ar kaimiņvalsts kolēģiem. Trīs dienu laikā redzējām gan ostu uzlabošanas un atjaunošanas darbus, gan zivju apstrādes uzņēmumus, gan pašu zvejniecību.
Pirmā diena
Pirmā pietura bija Rāpina Sadam osta, kas ir viena no lielākajām ostām Lāmmijārves krastā. Šeit tika apskatīti laivu izgatavošanas uzņēmumi un murdu uzglabāšanas vietas.
Ar vietējo zvejnieku palīdzību devāmies Peipusa ezerā, kur apskatījām murdu vilkšanas tehniku, kas atšķīrās no mūsējās. Šī tehnika iedvesmoja daļu mūsu zvejnieku ieviest to savā praksē.
Tika apmeklēts uzņēmums OU Latikas, kur tiek svērtas, apstrādātas un kūpinātas zivis.
Otrā diena
Vasknarvas ostā apmeklējām zivju saldēšanas uzņēmumu OÜ Peipus, kas ir lielākais šāda veida uzņēmums reģionā.
Apskatījām arī vairākus tūrismu veicinošus projektus, kas attīstīti Peipusa ezera krastā, tostarp 30 km garo smilšaino pludmali.
Tūrisma infrastruktūras attīstība Peipusa ezera reģionā kalpo kā labs piemērs tam, kā piesaistīt apmeklētājus un veicināt vietējo ekonomiku. Vērojama laba prakse Eiropas fondu līdzekļu piesaistē gan zvejniecības, gan tūrisma attīstības projektu īstenošanā.
Trešā diena
Kallastes zvejas ostā apskatījām zivju apstrādes uzņēmumu, kas izmanto modernu tehnoloģiju zivju filēšanai un kūpināšanai.
AS Peipsi Kalamees ir ģimenes uzņēmums, kas sezonas laikā papildus algo zvejniekus un pārstrādā 60 tonnas zivju gadā.
Galvenās atziņas pēc brauciena:
Peipusa ezera zvejniecība un zivju pārstrāde ir labi organizēta un modernizēta. Ostas un pārstrādes uzņēmumi nodrošina efektīvu zvejas un apstrādes procesu, veicinot reģiona ekonomisko izaugsmi.
Dinamiska ir situācija zivju kvotu izmantošanā Peipusa ezerā. Kvotu regulējumi tiek stingri kontrolēti, lai nodrošinātu ilgtspējīgu zvejniecību. Notiek ikgadēja zivju resursu atjaunošana, ielaižot ezerā zušu un sīgu mazuļus.
Šis pieredzes brauciens ir veicinājis jaunu ideju apmaiņu un potenciālu sadarbību starp abu valstu zvejniekiem un uzņēmējiem.
No šā gada 4.novembra līdz 4.decembrim lauksaimnieki un mežsaimnieki var pi...
Valsts augu aizsardzības dienests aicina Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju r...
Kā novērtēt esošo situāciju saimniecībā, kā veidojas klimata un lauksaimnie...
29. novembrī, vienā no Latvijas piejūras pilsētām, kas cieši saistīta ar zv...