, .
cloudy 3.2℃
Vārda dienu svin: Austris

SINGONIJAS – SKAISTU LAPU TELPAUGS

Zane Purne , 16-12-2024
SINGONIJAS – SKAISTU LAPU TELPAUGS

Dārzs un Drava / 2024.gads (ZIEMA)

Foto: Zanes Purnes personīgais arhīvs

Singonijas (Syngonium) ir ziedaugi, kas nemaz vai ļoti reti uzzied telpās, toties visu gadu priecē ar savu lapu krāšņumu. Gan savvaļā, gan telpās spēj uzziedēt pareizi koptas ilggadīgās singonijas. Singonijas pieder kallu (Araceae) dzimtai, to ziedu vālīte ar seglapu ļoti līdzīga radniecīgo ģinšu telpaugiem – antūrijām (Anthurium), filodendriem (Philodendron), spatifīlām (Spathiphyllum) u.c.

Singoniju dzimtene ir tropiskās Amerikas lietus meži no Meksikas līdz Brazīlijai un Bolīvijai. Augi ir ieceļojuši un izplatījušies savvaļā Rietumindijā, Floridā, Teksasā, Havaju salās, Seišeļu salās, Borneo un Malaizijā subtropu mežos un mitrājos, nereti apdraudot vietējās sugas.

Singoniju ģints zinātniskais nosaukums cēlies no grieķu valodas, kura nozīme meklējama sieviešu ziedu sapludinātajās olnīcās. Sākotnēji singonijas tika jauktas ar līdzīgu ģinti Nephthytis, bet 1879. gadā pēdējā tika pasludināta par atsevišķu ģinti.

Singoniju ģints daudzveidības centrs atrodas Kostarikā un Panamā, kur atrodamas 16 sugas, un vēl 8 sugas Meksikā. Savvaļā singonijas spēj izaugt 10–20 m garumā, parasti par balstu izvēloties kokus. Singonijas ir kāpjoši, ložņājoši, mūžzaļi, daudzgadīgi zālaugi ar simpodiālu augšanas veidu, bez zariem. Dzīves laikā tām mainās lapu forma, maziem, jauniem augiem gan mazāk dekoratīva kā lieliem, pieaugušiem augiem. Singonijām dzīves laikā attīstās spēcīgas, garas gaisa saknes, kas palīdz pieķerties, lai uzrāptos pa džungļu koka stumbriem.

Visbiežāk telpās audzē kātlapu singoniju (S. podophyllum), liellapu singoniju (S. macrophyllum), piecpirkstu singoniju (S. angustatum), Venlanda singoniju (S. wendlandii), kā arī daudzas šķirnes – ‘Albo Variegata’, ‘White Butterfly’,
‘Neon’
u.c. Sugu singoniju lapas ir dažādu nokrāsu zaļas, bet šķirnēm atsevišķas lapas mēdz būt, piemēram, pilnīgi baltas, dzeltenas, rozā.

Syngonium angustatum

Syngonium ‘Neon’

Syngonium ‘White Butterfl y’

Telpās singonijas izaug 1,5–3,0 m garas. Gada laikā spēj izaugt aptuveni 30 cm. Šādiem gardzinuma augiem vajadzīgs balsts, bet singonijas spēj noklāt zemsedzi, piemēram, ziemas dārzā zem kokiem, krūmiem. Singonijas var audzēt arī kā vidēja lieluma krūmus, ik pa brīdim nogriežot dzinuma galotnes, tad augam nav nepieciešams balsts.

Ar gadiem ilggadīgās singonijas pie stumbra pamatnes noveco, zaudē dekorativitāti, tādēļ ieteicams regulāri – pa kādam dzinumam nogriezt, jo ataugošais dzinums būs veselīgāks un izskatīgāks par nogriezto. Tā, pakāpeniski griežot dzinumus, varam ilgus gadus nodrošināt singonijai labu izskatu.

Singonijas pavairo ar galotnes un stumbra spraudeņiem, kas jāsakņo mitrā substrātā, gaismā un 18 °C temperatūrā. Spraudeņi jāgriež no jauniem dzinumiem, novecojušie stumbru spraudeņi grūti un ilgi sakņojas, dažkārt pat neizveido saknes. Teicamai sakņošanai vajadzīgs paaugstināts gaisa mitrums, tādējādi vislabāk spraudeņus ievietot polietilēna maisiņā. Ja uz maisiņa sienām iekšpusē sakrājas kondensāts, to noslauka, jo gaisa mitruma nedrīkst būt par daudz (var izraisīt pūšanas procesu).

Singonijām izvēlas vieglas, neitrālas reakcijas augsnes, kas bagātas trūdvielām un ir ūdens un gaisa caurlaidīgas. Daudzgadīgus augus pārstāda reizi 2–3 gados, jaunas singonijas var pārstādīt katru gadu. Lai ātri izveidotu kuplu singoniju, ieteicams vienā podā stādīt 4–5 (atkarībā no poda lieluma, tad vairāk apsakņotu spraudeņu) jaunaugus.

Singonijām piemērota viegli noēnota, gaiša, tiešu saules staru neapspīdēta vieta telpā. Zaļo lapu singonijas pacietīs ēnu, bet krāsaino lapu singonijām patiks gaiša vieta.

Augsne jāuztur viegli mitra, nereti tā var būt sausāka, bet slapja nekad. Ja mitruma par daudz, lapu malas brūnē, tāpat uzvedas arī jaunie dzinumi.

Syngonium wenlandii

Syngonium podophyllum

Syngonium macrophyllum

Visu gadu (izņemot tumšos ziemas mēnešus) singonijas mēslo divas reizes mēnesī ar nelielas koncentrācijas mēslojumu, ko pagatavo no dažādiem kompleksajiem pilnmēslojumiem.

Singonijas labi jutīsies siltā telpā – 18–24 °C – ar nedaudz paaugstinātu gaisa mitrumu. Ziemas mēnešos minimālā gaisa temperatūra ir 16–18 °C, bet intensīvās augšanas sezonā – 20–30 °C.

Singonijas ļoti reti apdraud kaitēkļi. Ja kardināli izmainās gaisa mitrums, temperatūra, apgaismojums u.c. apstākļi, var uzrasties tīklērces, tripši, bruņutis.

Singonijas, kā jau kallu dzimtas augi, ir indīgas. Augu šūnsula satur skābeņskābi, kas var izraisīt ādas bojājumus. Jāuzmanās, lai šūnsula nenokļūtu mutē, acīs. Augu stumbros ir kalcija oksalāta kristāli, kas var izraisīt ādas iekaisumu, kas izpaužas kā nieze, dedzināšana, var parādīties tulznas. Šūnsulas iekļūšana acīs izraisa asarošanu, dedzināšanu, mutes gļotāda var pietūkt. Ja gadās norīt kādas auga daļas, tās var izraisīt kuņģa un zarnu trakta gļotādas iekaisumu.

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
GRĪŅU REZERVĀTĀ MĀJO ARĪ BITES
GRĪŅU REZERVĀTĀ MĀJO ARĪ BITES

Inese Dimanta ir ļoti uzņēmīga un enerģiska jauna sieviete, kas jau vairāk...

BŪT VAI NEBŪT BIŠKOPĪBAI. VAI LATVIJĀ VĒL BŪS VIETĒJAIS MEDUS?
BŪT VAI NEBŪT BIŠKOPĪBAI. VAI LATVIJĀ VĒL BŪS VIETĒJAIS MEDUS?

Biškopībai Latvijā ir gadsimtiem sena vēsture. Šodien tā atrodas kritiskā ...

SAGLABĀTA REZERVES KOPIJA ARĪ KARTUPEĻIEM
SAGLABĀTA REZERVES KOPIJA ARĪ KARTUPEĻIEM

Pēdējo gadu laikā daudz runājam par valsts aizsardzību pret naidīgās kaimiņ...

GAIĶĒNU BIOLOĢISKĀ SĒKLAUDZĒŠANA
GAIĶĒNU BIOLOĢISKĀ SĒKLAUDZĒŠANA

Saimniecība Gaiķēni atrodas Kauguru pagastā, Valmieras novadā. Tās ir Mārti...