Saimnieks LV / 2021.gads (Marts.)

Enerģiskā Kristīna Inga Rostoka Siguldā izveidojusi uzņēmumu Siguldas maize, kas atrodas Zaļajā Villā. Kopā ar bērnības draudzeni Ditu Aizupi viņa arī saimnieko dabīgas un veselīgas pārtikas veikalā Herbas, kas atrodas Jāņa Tirgū. Inga ir atvērta visam jaunajam un šogad plāno paplašināt maizes sortimentu. Viņa domā arī par citiem jaunumiem, ar ko pārsteigt pircējus. Daudzi Siguldas, tās apkaimes ļaudis (un ne tikai) ir kļuvuši par Siguldas maizes pastāvīgiem klientiem un to iemīļojuši tik ļoti, ka citu maizi vairs nepērk.

Pārņem cēsinieka pieredzi
„Maizi iepriekš cepu mājas apstākļos savai ģimenei un draugiem. Taču pati ideja par cepšanu pārdošanai radās tāpēc, ka man Siguldā pieder arī pārtikas veikals Herbas, kur tirgojam bioloģisku, dabīgu un veselīgu pārtiku. Par veikalu siguldiešiem ir izveidojies priekšstats – ja vajag kaut ko specifisku un īpašu, tad jādodas uz Herbas.

Prātoju, ko gan pašas ražotu es tur varētu tirgot. Ar šo ideju sākās Siguldas maizes stāsts. Kādu dienu Andrim Strapcānam, kvartāla Zaļā Villa saimniekam, stāstīju par ideju pašai cept dabīgā ierauga maizi no bioloģiskiem miltiem. Andris bija sajūsmā par šo ideju, jo viņa vīzijā par kvartāla Zaļā Villa attīstību ietilpa bioloģiskā maiznīca. Viņš ieminējās, ka pazīst kādu jauku maiznieku vārdā Agnis Elperis, Cēsu maize saimnieku. Palūdzu viņam mūs iepazīstināt. Braucot pie šī maiznieka, man nebija ne mazākās nojausmas, ka mūsu tikšanās izvērtīsies par maiznieka amata mācīšanos pie Agņa un turpmāku veiksmīgu sadarbību. Šķiet, kopš mūsu pirmās tikšanās pagāja vien mēnesis, kad Zaļajā Villā Siguldas maizes maiznīcā jau tika cepts pirmais maizes klaipiņš. Esmu ļoti pateicīga par Agņa atvērtību un ka viņš ar mani ir dalījies savās zināšanās un pieredzē. Pateicoties viņam, esmu ietaupījusi daudz laika un finansiālo resursu, jo Agnis man atklāja savus amata noslēpumus un receptūru. It īpaši sākumā viņa padoms un atbalsts bija īpaši svarīgs,” savu stāstu par maizes cepšanas sākumu sāk Inga. Ar skolotāju Agni skolniece joprojām sazvanoties, un viņš dodot padomus, ja tas nepieciešams. Inga cēsiniekam izstāsta, ko pati iemācījusies vai jaunu atklājusi.

Nedēļā maizniece tagad izcepot ap 60 kg maizes, un praktiski viss cepiens arī tiek izpārdots.

Uzņēmuma Siguldas maize īpašniece Kristīna Inga Rostoka.

Ne tikai garda, bet arī veselīga
„Varētu teikt, ka maizes cepšana nav grūts darbs, tas ir radošs process. Man ārkārtīgi patīk eksperimentēt, meklēt jaunus tehnoloģiskos risinājumus un uzlabojumus. Es to uztveru kā tādu pieaugušo rotaļāšanos. Varētu teikt, ka cepu divu veidu maizes – latviskās un modernās. Pirmā ir tāda īsta, gruntīga maize, ko cepu ķieģelīšu formās. Iemīļotākās ir pilngraudu auzu, zaļo griķu miltu ar burkāniem, kā arī pilngraudu tomātu-olīvu maizes. Tās ir tradicionālas pilngraudu maizes, latviešu vēderiem saprotamas un zināmas. Tiesa, ar savu odziņu, piemēram, saulē kaltētiem tomātiem, burkāniem. Otras ir tās modernās, kuras pa šo laiku pati esmu attīstījusi, – smalko miltu maizes un baltmaizes. Piemēram, Siguldā ļoti iemīļotas ir garās itāļu tipa baltmaizes ciabatas,” ar sortimentu iepazīstina saimniece. Cepēja atklāj, ka bioloģiskos miltus pērk no zemnieku saimniecības Kaņepītes, kas atrodas Kocēnu novadā. Pārējās izejvielas pagaidām nav bioloģiskas, jo nav pārliecības par to, vai cilvēki būtu gatavi pirkt to pašu maizi, bet dārgāku. Bioloģiskās izejvielas ir vairākas reizes dārgākas, un to izmantošana sadārdzinātu maizes cenu.

Inga atklāj, ka pašai vislabāk garšojot griķu-burkānu maize, bet siguldiešiem – pilngraudu auzu maize. „Tā kā maize ir īpaša latviešu ēdienkartes sastāvdaļa, ir svarīgi pievērst uzmanību tam, kādu maizi ēd. Mūsu maizītei uzturvērtība ir lielāka nekā ar rūpniecisko raugu ceptai veikalā nopērkamai maizei,” savu cepumu uzslavē siguldiete. Proti, dabīgais ieraugs, kas fermentē maizi, palielina maizes miltu uzturvērtību. Minerālvielas organismā labāk uzsūcas, un maize ir vieglāk sagremojama. Šī maizīte ir gan vērtīga, gan arī ļoti garda.

Mērķis – paplašināties
„Siguldā ir daudz maizes cepēju un par konkurentu trūkumu nevaru žēloties. Tomēr katram meistaram maize ir atšķirīga, un katrs ēdājs atrod to, kura viņam vistīkamākā. Ir cilvēki, kuri jau pazīst mūsu maizi, regulāri pērk – iestaigājuši savu taciņu pie mums un iemīlējuši Siguldas maizi. Visīpašākais kompliments ir, kad cilvēki pasaka, ka viņi citu maizi vairs nemaz negrib ēst, ir tik ļoti pieraduši pie manis ceptās, ka cita maize vairs negaršo,” pastāsta cepēja un atklāj, ka abi biznesi – maizes cepšana un pārtikas veikals viņai esot hobiju līmenī. Ar šiem ieņēmumiem pagaidām nevarētu iztikt, turklāt tie ir vēl jauni uzņēmumi, kas prasa ieguldījumus.

„Mans mērķis ir paplašināties, tāpēc visus brīvos līdzekļus ieguldu uzņēmumu attīstībā. Nesen nopirku profesionālo mīklas mīcītāju baltmaizei. Taču tā dēvētās latviskās maizes mīkla ir jāmīca ar rokām. Jājūt, cik daudz ūdens mīklai jāpievieno. Nākamais pirkums būs lielāka maizes krāsns. Ir, kur attīstīties, kur augt, tik vajag laiku un neatlaidību strādāt,” Inga ir pārliecināta.

Zaļā Villa ir siguldiešu vidū iemīļota īpaša vieta, kur notiek interesanti pasākumi, kas saistīti ar ekoloģisku vidi, cilvēku garīgo un fizisko veselību.

Ja patīk, tad nekas nav grūti
Inga maizes cepšanai izmanto Cēsu maizniekmeistara Agņa Elpera ieraugu un teic, ka ieraugs ir pats svarīgākais maizē, tas ir maizes dvēsele. Nav vienādu ieraugu – katram sava garša un īpašības. Agņa ieraugu Inga dēvē par īpaši jaudīgu.

Ingas pārtikas veikalā arī tiek tirgota pašas ceptā maizīte, vēl to var nopirkt Rāmkalnu veikalā un Siguldas tiešās pirkšanas pulciņos. „Pandēmijas laikā esmu ievērojusi, ka cilvēki vairāk ēd un vairāk pievērš uzmanību tam, ko ēd. Maizīti cilvēki lieto uzturā ikdienā. Man ir daudz ideju un iedvesmas eksperimentiem, lai paplašinātu sortimentu. Plānoju, ka jau šogad būs vairāki jaunumi,” noslēpumaini saka siguldiete. Fizisko spēku viņai esot gana, turklāt, kad patīkot tas, ko dara, tad nekas neesot par grūtu.

„Zaļā villa, kur cepu maizīti, ir ļoti īpaša vieta, tā ir vecākā koka ēka pilsētā, kuru kā pansiju savulaik mantojuši kņazi Kropotkini,” stāsta enerģiskā sieviete.

Rostoku ģimenē aug četras atvases, bērni vēl maziņi – vecākais ir tikai pirmklasnieks. Bērnu audzināšanā ļoti palīdzot vīrs, viņa vecāki un Ingas tētis. Ingasprāt, ir jāatrod līdzsvars starp biznesu, ģimeni, atpūtu un laiku sev: „Nav laika slinkot, man patīk darboties. Brīžiem gan ir grūtāk, bet arī tas pāriet!”

Viņas ceptās maizes ēdājiem Inga novēl tikai vienu: „Lai, maizi baudot, pietiek spēka labajiem darbiem!”