, .
partlycloudy_day 11.3℃
Vārda dienu svin: Dzidra, Gunita, Loreta, Dzidris

SIERI – varavīksnes krāsainībā

Vanda Davidanova , 20-01-2022
SIERI – varavīksnes krāsainībā

Saimnieks LV / 2021.gads (Maijs.)

Ogres centrā atrodas SIA Malevss siera ražotne SierŠtelle, kas darbu nodrošina vairāk nekā 40 cilvēkiem. Gadu gaitā pieprasījums pēc sieriem pieaudzis un pārstrādātā piena daudzums gandrīz desmitkāršojies. Lielveikalu plauktos kā varavīksne mirdzinās SierŠtelles dažādu garšu ritulīši, katrs meistaru apmīļots, jo ir roku darba rezultāts. Siers ar šokolādes pilieniņiem, ar valriekstiem un plūmēm, piparmētrām, kazenēm, olīvām vīnogu lapās, gailenēm, saulē kaltētiem tomātiem un citām neierastām piedevām. Latvijā SierŠtelles produktiem līdzinieka nav. Ar uzņēmuma veiksmes stāstu dalās SierŠtelles dibinātājs un vadītājs Māris Legzdiņš.

– Katram uzņēmumam, tāpat kā cilvēkam, ir dzimšanas gads. Kad sācies jūsējā attīstības ceļš?
– Uzņēmums Malevss dibināts 1994. gada 2. novembrī un sākotnēji nodarbojās ar pārtikas vairumtirdzniecību. Pēc nepilna pusgada durvis vēra pārtikas veikals Ogrē, bet 1996. gadā – diennakts kafejnīca – bistro. Šī kafejnīca bija pirmais solis pārtikas ražošanā. Tam 1997. gadā sekoja nākamais – ēkas iegāde Ogres pilsētas centrā. Vēl pēc gada šajā ēkā tika atvērts restorāns un kafejnīca Policijas akadēmija 98.

– Kā radās pirmie sieri?
– Jau 2000. gadā restorāna virtuvē sākām siet mājas sierus, pārsvarā uz lieliem svētkiem, galvenokārt uz Jāņiem. Restorānā gatavojām sierus pēc dažādām receptēm, devām garšot, pasniedzām kafejnīcā, banketos.

Bija doma ierīkot konditorejas cehu, jo gribējās sniegt cilvēkiem ko īpašu. Šim nolūkam pat tika uzbūvēta piebūve, taču plānus nācās koriģēt, jo 2007.–2008. gads Latvijā iezīmējās kā krīzes laiks. Tā kā mūsu restorānā sietie sieri garšoja gan pašiem, gan tuviniekiem, gan viesiem, radās ideja par siera ražotni. Mūs atbalstīja un pievienojās arī vietējie piena ražotāji. Atlika vien rīkoties!

– Kā radās zīmols SierŠtelle?
– Šis lieliskais, garšīgais nosaukums tapis sadarbībā ar produktu dizaineri Pēteri Žiharu. Viņš ir arī restorāna un kafejnīcas Policijas akadēmija 98 nosaukuma un logotipa autors, kā arī palīdzējis citu projektu īstenošanā. Sieru ar šo jauko nosaukumu tirgojam no 2010. gada.

Māris Legzdiņš

– Šķiet, siera ražotnes izaugsmes ceļš bijis nesteidzīgs, bet stabils un drošs.
– Pilnīgi noteikti! Virzījāmies palēnām, solīti pa solītim, līdz sapratām, ka šis virziens ir īstais. 2010. gadā izveidojām Ogrē mazu firmas veikaliņu SierŠtelle, kur rīkojām degustācijas. Savukārt pārtikas izstādēs iepazīstinājām vairumtirgotājus ar savu produkciju un tā nonācām līdz līgumiem ar lielajiem tirdzniecības tīkliem.

Pakāpeniski attīstījām sadarbību ar lielajiem veikaliem. Šis ceļš bija grūts, mums bija jāmācās, jāsaprot izmaksas, to precīzi atstrādātās prasības. Jaunajiem, mazajiem uzņēmumiem bija un ir grūti saprast un izpildīt visu, ko prasa lielie tirdzniecības tīkli. Paldies sadarbības partneriem par palīdzību, sapratni, par mūsu vēlmju uzklausīšanu, jo tikai ar labu abu pušu sadarbību var panākt daudz. Arī lielie veikali, ja spēj uzklausīt mazo ražotāju, var papildināt savu piedāvājumu ar jaunu, ekskluzīvu preču klāstu. Diemžēl mazie ražotāji bieži vien sākotnēji nevar nodrošināt tik precīzas prasības, kādas ir lielveikaliem. Jāpaiet laikam, lai izveidotos precīza marķēšanas un piegādes sistēma. Ļoti precīzi jāspēj izrēķināt visas izmaksu svārstības, iekļaut produkta cenu svārstības, jo veikalu tīkliem ir svarīgi, lai produktu cenas būtu stabilas. Mums pirmie gadi bija diezgan grūti, jo tā daļa, ko ieguvām pēc visiem paredzētiem un neparedzētiem izdevumiem, bija tuvu nullei vai pat ar mīnusa zīmi. Taču cītīgi strādājām, uzlabojām ražošanas procesus un loģistiku, lai iegūtu popularitāti, atpazīstamību un labo slavu. Un tas ir atmaksājies, jo šobrīd mūsu SierŠtelles sierus pircēji ir iemīlējuši. Mums rūp, lai pircēji būtu gandarīti, kolēģi novērtēti un varētu saņemt par savu darbu atalgojumu. Saku paldies kolektīvam par spēju attīstīties un darbu plecu pie pleca arī ar nelieliem ieņēmumiem.

– Viena siera šķirne ar vairāk nekā 30 sieru veidiem, – Latvijā noteikti esat vienīgie ar šādu produkta piedāvājumu. Vai tas ir izdevīgi?
– Liels paldies pārdevējiem, kas uzklausa pircēju vēlmes, pastāsta mums, kas cilvēkiem labāk garšo. Ne jau visas receptes ir populāras, kļuvušas iecienītas un ar lielu patēriņu, bet ir 12–15 šķirnes, ko regulāri piegādājam saviem partneriem. Protams, liels sortiments nav prioritāte. Daudzveidībai nav jābūt pārlieku lielai, toties pastāvīgi jāmainās, jāparādās jaunām garšām, lai veidotos jauns sortiments.

Sieru ražotne.

– Kā rodas jauni siera veidi?
– Parasti radošais process notiek ziemā, kad kopā ar ražošanas vadību, tehnologiem vērtējam receptes, skatāmies, kā cilvēki pērk dažādu garšu sierus, un vērtējam, kā to attīstīt. Tad lemjam: šim sieram ir nākotne. Protams, vēlamies, lai klients būtu apmierināts, lai viņu pārņemtu laimes sajūta, ēdot garšīgo SierŠtelles sieru. Šo sieru var izmantot ne tikai siera platēs, bet arī dažādos ēdienos – cept, grilēt, likt salātos, pielietojums ir ļoti plašs.

– Pēc kādiem principiem spodrināt zīmolu SierŠtelle?
SierŠtelles sieri top ar lielu mīlestību, katru rituli apmīļojot, noglaudot – ir ļoti daudz roku darba. Kolektīvs ir pastāvīgs un saliedēts. Tikai kopīgiem spēkiem ir iespējams veidot jaunas siera šķirnes, jaunas garšas un noturēt siera reputāciju.

Nav aiz kalniem Jāņu laiks, tāpēc jau sākam plānot un domāt, kā nodrošināt visus sadarbības partnerus ar gardo ķimeņu sieru. To īpašu padara Latvijas gotiņu pieniņš, arī pārējās sastāvdaļas ir Latvijas produkti. Protams, mums ir arī augstvērtīgi importētie produkti, piemēram, mandeles, kaltētie tomāti, garšvielu maisījumi, ko pievieno sieram. Cenšamies gādāt, lai arī jaunajiem cilvēkiem, bērniem būtu interesanti, lai viņi vēlētos baudīt šo sieru, tā garšu. Galu galā dzīve sākas ar pienu, un mūsu svaigie sieri ir labs dienas sākums – brokastīs kāds no SierŠtelles sieriem ar šokolādes vai ogu mērci – brīnišķīgi! Recepšu ir ļoti daudz. Tās visas var apskatīt mūsu mājaslapā.

Mēs plānojam savu attīstību. Ceram nākotnē savu sortimentu paplašināt. Jau tagad piedāvājam siera konfektes. Tas ir mūsu nākamais solis – attīstīt konfekšu ražošanas līniju.

– Jūs arī sadarbojaties ar Ogres tehnikumu. Kāpēc?
– Pēdējos gados Ogres tehnikums ir ļoti attīstījies, kļuvis modernāks, progresīvāks. Savulaik piedāvāju tehnikuma vadībai jauniešiem mācīt darba tirgū pieprasītas profesijas, piemēram, ēdināšanas uzņēmumu speciālistus. Toreiz mani nesadzirdēja. Viss mainījās, kad par tehnikuma direktori kļuva Ilze Brante. Sākās sadarbība ar tehnikumu, izveidojās ēdināšanas speciālistu grupas, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgas ne tikai man, bet arī citiem ēdināšanas uzņēmumiem. Šajās grupās, kur mācās jaunie pavāri, konditori, viesmīļi, rodas praktiķi, jo viņi mācās ne tikai teoriju, bet, pateicoties Darba devēju konfederācijai, kas atbalsta darba vidē balstītas mācības, arī praktisku darbu. Ēdināšanas uzņēmuma personāla darbs ir smags, bet ļoti interesants. Darba vidē jaunietis ātri saprot, vai tā ir viņa īstā profesija. Latvijai kā valstij, kas vēlas pasaulei parādīt, ka mums ir lieliskas virtuves, lielisks viesnīcu, restorānu tūrisms, ir svarīgi, ka aug šāda jaunā paaudze – spēcīgi profesionāļi. Mēs pēc tehnikuma ņemam darbā arī pie sevis. Galvenais, ka pēc Ogres tehnikuma darba tirgū parādās spēcīgi, labi speciālisti.

Ražošanas process.

– Un kā ar eksportu?
– Mums ir sadarbības partneri Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā, Anglijā un Īrijā. Meklējam dažādus sadarbības veidus, parādās interese arī citur. Lai startētu starptautiskā tirgū, mums ir pašiem jāpaveic daži mājas darbi, jāizstrādā savi piedāvājumi. Mums jau ir pārdošanas speciālisti, kuri gatavojas aktīvām pārdošanas, iepazīstināšanas kampaņām Skandināvijas valstīs. SierŠtelle attīsta eksporta daļu un gatavojas dažādām aktivitātēm vasarā.

– Jau gads aizvadīts pandēmijas apstākļos. Kāda ietekme tai bijusi uz biznesu?
– Nevaru noliegt, ka pagājušais gads ir ļoti ietekmējis uzņēmuma attīstību. Bijām spiesti samazināt darbinieku skaitu, ēdināšanas uzņēmumiem tas bija būtisks ienākumu kritums.

Šis Covid-19 laiks ir ļoti sarežģīts un izaicinājumiem pilns, iedragā ražošanu un bremzē attīstību. Te gan jāsaka paldies mūsu valstij par subsīdijām, grantiem un dažādiem atbalsta veidiem, kas ļauj uzņēmumiem izdzīvot. Sevišķi tas sakāms par apkalpojošo sfēru, īpaši par ēdināšanas uzņēmumiem. Tos šis laiks ir īpaši iedragājis – ne visi darbinieki to spēj izturēt. Uzņēmumam ir ļoti jādomā par to, kā pēkšņi samazināt apgrozījumu, tad no jauna pielāgoties un atsākt ražošanu, paplašināties. Tas ir ļoti liels psiholoģiskais spiediens uz vadītājiem, visām vadības pozīcijām un darbiniekiem.

Mums siera noiets ēdināšanas un viesmīlības uzņēmumos allaž bijis ļoti būtisks. Ir bijušas idejas un vīzijas vēl vairāk izmantot sierus restorāna ēdienkartēs, bet katrs darbs prasa zināmu laiku, enerģiju un resursus, lai sakārtotu pienācīgā līmenī un laistu tautās. Bez pandēmijas dēļ noteiktajiem ierobežojumiem no 2020. gada jūlija mūsu restorāna un kafejnīcas Policijas akadēmija 98 darbu ietekmējuši arī stacijas laukuma un ielu remonti Ogrē, kas samazina cilvēku plūsmu. Uz biznesu tas ir atstājis lielu negatīvu ietekmi. Cerams, ka tuvākā nākotnē remonti beigsies un pilsētas centrs būs sakārtots, līdz ar to būsim pamanāmāki un pieejamāki.

– Ar kādām cerībām, varbūt jaunumiem saistās nākotne?
– Uz nākotni skatāmies pozitīvi, ar domu, ka jāpilnveido un jāattīsta ražošana jau jaunās telpās. Visus plānus, kas saistīti ar attīstību, ir ietekmējis šis laiks. Esmu pārliecināts, ka, cītīgi strādājot, mēs sasniegsim savus mērķus – parādīt un paplašināt SierŠtelles zīmolu ne tikai dzimtenē, bet arī ārpus Latvijas robežām. Es uzskatu, ka ražošana ir svarīgs stūrakmens un katrs ražošanas uzņēmums Latvijā ir liela vērtība. Tās ir darbavietas, tā ir vietējā produkcija, un mums jābūt priecīgiem un lepniem, ka mums tas viss ir. Saku paldies visiem, kas atbalsta ražošanas attīstību. Arī visiem tiem, kuri spēj to saprast un novērtēt. Uzskatu – jo vairāk mēs – ražotāji – spēsim kooperēties biedrībās un asociācijās, jo vairāk gūsim informācijas par dažādām sadarbības un izaugsmes iespējām.

Liels paldies arī Piensaimnieku savienībai, kas vienmēr mūs informē par aktualitātēm un aicina uz pasākumiem. Liels paldies arī Siera klubam, ka mūs neaizmirst. Cerēsim, ka arī šogad būs daudz dažādu pasākumu, kuros varēsim piedalīties. Tāds ir mūsu mērķis – turpināt attīstīties, būt konkurētspējīgiem arī ārpus mūsu valsts.

– Kuru garšu SierŠtelles sieri jums pašam vislabāk tīk? Varbūt no pieredzes ir ieteikumi patērētājiem, kā sierus pasniegt galdā?
– Ģimenē, protams, ir iecienīti SierŠtelles sieri. Man pašam vislabāk garšo apceptais siers, ģimene ļoti labprāt bauda sieru ar ķimenēm. Pasniegt to var ļoti dažādi – mūsu sieram ir šī unikālā iespēja – var likt salātos, cept ar gaļu, maizītēm. Siers ir labs ne tikai sāļajos ēdienos, bet arī saldajos. Esam taisījuši siera krēmus. Aicinu iegādāties SierŠtelles sierus un eksperimentēt. Lai labi garšo!

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Meža ieaudzēšana lauksaimniecībā neizmantotā zemē
Meža ieaudzēšana lauksaimniecībā neizmantotā zemē

Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, desmitā daļa – vairāk nekā 200 000 ha n...

Privātmāju energoefektivitātes uzlabošana
Privātmāju energoefektivitātes uzlabošana

Kā zināms, š.g. 8. martā Ministru kabinetā apstiprināta Ekonomikas ministri...

Mazie palīgi lielajos darbos
Mazie palīgi lielajos darbos

Viens no lielākajiem lauksaimniecības tehnikas tirgotājiem Latvijā – SIA Vo...

Notekūdens – sabiedrības veselības spogulis?
Notekūdens – sabiedrības veselības spogulis?

Izrādās, katru dienu tualetes podā līdz ar atkritumiem noskalojam liela apj...