Saimnieks LV / 2023.gads (Jūnijs)

Viena no lielākajām Latgales piensaimniecībām SIA Sprūževa M pēdējo gadu laikā veikusi ievērojamas ieguldījumus fermas attīstībā, uzbūvējot jaunu, robotizētu slaucamo govju kūti ar skābbarības novietni un mēslu krātuvi. Pašlaik būvniecības noslēguma posmā ir arī teļu ferma. Par uzņēmuma modernizāciju, projekta realizācijas procesā gūtajām atziņām, kā arī situāciju piena lopkopības nozarē stāsta SIA Sprūževa M valdes priekšsēdētāja vietnieks, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Kaspars Melnis.

– Saimniecībā esat realizējuši lielu investīciju projektu. Pastāstiet par to.
– Lielākais dzinējspēks saimniecībā ir mans tēvs Pāvels Melnis. Ieguldījums un vienlaikus arī izaicinājums SIA Sprūževa M pēdējo gadu laikā bijis jaunas fermas būvniecība. Tas bija finansiāli liels ieguldījums, kuram piesaistījām visu iepriekšējā plānošanas perioda kārtā pieejamo ES fondu finansējumu. Savukārt otru fermas daļu uzbūvējām klāt pilnībā par pašu finansējumu.

Realizējot šo būvniecības projektu, mūsu galvenais mērķis bija maksimāla modernizācija, automatizācija un efektivitātes uzlabošana. Viens no galvenajiem automatizācijas dzinuļiem bija darbaspēka trūkums, kā arī vēlējāmies uzlabot dzīvnieku labturību un cilvēku darba vidi.

Izvēloties dažādus risinājumus jaunās fermas būvniecībai, sākotnēji viens no svarīgākajiem faktoriem bija izmaksas. Teiktu, ka šobrīd prioritātes ir nedaudz mainījušās, un, jebko būvējot vai pērkot, svarīgākais ir laiks. Cik ātri piegādās rezerves daļu? Cik ātri  servisa darbinieks? Procesus automatizējot, nevaram atļauties tehnikas dīkstāvi, nevaram gaidīt nedēļu, lai atrisinātu problēmu.

Tiklīdz robots apstājas, kas ir normāli – tehniskas ķibeles mēdz gadīties, ja robots atrodas dīkstāvē kaut vai vienu stundu, tiek izjaukts slaukšanas cikls un nav iespējams panākt iekavēto, jo grafiks ir veidots sadalījumā pat pa minūtēm. Tas nozīmē, ka būs govis, kas tiks izslauktas vien nākamajā dienā, līdz ar to piena ražība samazinās. Tā ir vērā ņemama robotu atšķirība no slaukšanas karuseļiem, kur grafiku iespējams pabīdīt stundu uz priekšu vai atpakaļ, lai visas govis tiktu izslauktas, kā pienākas.

Jaunajā kūtī ir augstie griesti, labāks mikroklimats un gaisa cirkulācija. Ļoti svarīgi, ka vasarā tā mazāk uzkarst. Lielu pienesumu dod barības piestūmējs un mēslu savācējs.

– Kāda ir saimniecības pieredze darbā ar slaukšanas robotiem?
– Slaukšanas robotus uzstādījām divās kārtās ar trīs gadu starpību un redzam, ka tehnoloģijas ir strauji attīstījušās. Jaunākais slaukšanas robota modelis strādā par 10–15 % ātrāk un efektīvāk nekā pirmais. Šobrīd mums ir 9 roboti, viens no tiem ir paredzēts slimajām gotiņām, kas atrodas atsevišķā zonā. Šāda sistēma ieviesta ar nolūku, jo veselās, hierarhijas augšgalā esošās govis izspiež slimās no rindas uz slaukšanos robotā. Bez tam slimās govis mēdz prasīt vairāk uzmanības, jo nevēlas iet slaukties un ir jāpiedzen.

Katrā grupā ir veidota virzītā kustība ar vārtiem – no barības galda govis tiek novirzītas uz slaukšanos vai uz guļvietām. Teorētiski vienam robotam būtu jāapkalpo aptuveni līdz 75 govis, bet realitātē sanāk ap 60. Skaitu ietekmē izslaukums, tas, cik ātri govs atdod pienu. Slaukšanas laiku var paildzināt arī govs tesmeņi ar dažādām nepilnībām, kas robotam apgrūtina darbu. Ja mainās pupu izvietojums, vecie roboti jākalibrē. Jāatzīst gan, ka jaunākajiem robotiem tā vairs nav problēma. Optimālais vienas govs slaukšanas laiks būtu līdz 7 minūtēm, bet ne vienmēr tas tā notiek...

Pilnu rakstu lasiet jūnija SAIMNIEKS LV numurā!