Sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ir pats galvenais sēklu kvalitāti apliecinošais dokuments, no kura var uzzināt visu svarīgāko informāciju par konkrēto sēklu partiju, aģentūrai LETA sacīja Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD).

Turklāt, kā uzsvēra VAAD, etiķešu veids un tajā norādāmā informācija ir vienota visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Saiņojuma etiķetē jābūt norādītai informācijai gan par pašu sēklu partiju, gan par sertificētājinstitūciju un izcelsmes valsti, saiņošanas mēnesi un gadu, gan sēklas materiāla apstrādi ar biopreparātiem vai augu aizsardzības līdzekļiem. Iegādājoties labību sēklas, kas nav sagatavotas Latvijā, sēklu partijas pavaddokumentu kopumā jābūt arī sēklu izcelsmes valsts izdotiem dokumentiem, kas apliecina, ka šajā labību sēklu partijā vai tās audzēšanas laukā nav konstatēti vējauzas (Avena fatua) piemaisījumi.

Vienlaikus dienestā minēja, ka VAAD ik sezonu saņem sūdzības par nesertificētu sēklu tirdzniecību interneta tirdzniecības vietnēs. "Šādas lētas, nesertificētas sēklas var radīt risku videi un ekonomiskus zaudējumus lauka īpašniekam," skaidroja VAAD.

Kā norādīja organizācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre, konstatējot šādus sludinājumus, parasti VAAD sazinās ar sludinājuma autoru un lielākoties, atbilstoši principam "konsultē vispirms", tiek veikts skaidrojošais - izglītojošais darbs, jo daudzos gadījumos tā ir sludinājumu ievietotāju nezināšana par sēklu tirdzniecības prasībām.

Vaicāta par konkrētu pārkāpumu skaitu, Ūdre sacīja, ka VAAD šogad nav nevienu sodījis, tāpat nav pieejami dati par pārkāpumu skaitu, jo informāciju par sēklu tirdzniecību pārbauda gan reģionālās nodaļas, gan Sēklu kontroles departaments.

"Līdzīga situācija atkārtojas katru gadu," piebilda VAAD pārstāve, komentējot vispārējās nesertificēto sēklu tirdzniecības tendences.

Tikmēr VAAD Sēklu kontroles departamenta direktora vietniece Liena Jaunzeme minēja, ka katru sezonu VAAD saņem informāciju par problēmām, kas radušās, iegādājoties lētas nesertificētas sēklas. Piemēram, sajauktas ziemāju un vasarāju šķirnes, un rezultātā gaidītās ražas vietā ir tikai zaļš mauriņš, kas nestiebro un ko labākajā gadījumā var izmantot kā zaļmēslojumu, vai arī ievazātas līdz šim nebijušas nezāles, kuru apkarošana pēc tam ir ilgstošs pasākums, kurā jāiegulda resursi.

"Sertificēta sēkla garantē šķirni un kvalitāti," uzsvēra Jaunzeme. Tāpat viņa atzīmēja, ka, izvēloties sertificētu sēklas materiālu, pircējs var būt drošs, ka laukos izaugs tieši tā šķirne, kas minēta pavaddokumentos, ka tā būs tieši ar tādām raksturīpašībām, kuras atbilst konkrētās šķirnes aprakstam.

VAAD atgādina, ka saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu par sēklu tirdzniecības prasību pārkāpumiem var piemērot naudas sodu līdz 350 eiro.