Saimnieks LV / 2021.gads (Marts.)

Tuvojoties laikam, kad varēsim uzsākt darbus uz lauka, kopā ar SIA Bayer CropScience nodaļas agronomu Arti Vanadziņu atskatāmies uz pagājušo gadu, no tā gūtajām atziņām un runājam par lauksaimniecībā aktuālām problēmām un to iespējamiem risinājumiem.

– Kāda ir bijusi 2020. gada sezona uzņēmumā un nozarē kopumā?
– Gads ir bijis interesants – lieli izaicinājumi, pielāgoša-nās jaunajai situācijai saistībā ar ierobežojumiem. Kopumā vērtējot, esam to pavadījuši ļoti veiksmīgi – sasniegts jauns uzņēmuma rekords pārdošanas apjoma ziņā, esam saņēmuši labas atsauksmes par mūsu piedāvātajiem produktiem, kā arī lauksaimnieki ir mūs novērtējuši, kā labu sadarbības partneri, un turpina pieaugt un nostabilizējas mūsu lojālo klientu skaits. Līdz ar to mēs stingri turamies savā vietā.

Topa produkti pagājušā gadā bijuši fungicīdi – visvairāk pārdoti graudaugu fungicīdi Input un Input Triple. Input Triple pērn bija pieejams pirmo reizi, un par to tika saņemtas labas atsauksmes, tā kā varam secināt, ka tas ir sevi parādījis. Nākamais populārais ir fungicīds slimību apkarošanai un ilglaicīgai aizsardzībai Ascra Xpro, kas ieņem stabilu līderpozīciju mūsu produktu klāstā un ir kļuvis par etalonu, ko bieži piemin kā mērauklu, runājot par citiem augu aizsardzības līdzekļiem.

Ļoti labi sevi parādījuši ir arī mūsu rudens herbicīdi. Lauksaimnieki saprot, ka rudens herbicīdu lietošana ir daudz efektīvāka un saimniecībām izdevīgāka, jo laika apstākļi pavasarī apgrūtina savlaicīgu apstrādi, kā arī efektivitāte pavasarī var būt zemāka, līdz ar to saimnieki, kas ir izmēģinājuši rudens apstrādi, pie tās arī paliek un cenšas pēc iespējas lielākas platības apstrādāt rudenī. Šajā kategorijā mūsu lepnums ir Komplet, kas jau ir sevi pierādījis vairāku gadu garumā, un pagājušā gada rudenī parādījās arī Mateno DUO, kas pamatā paredzēts divdīgļlapu nezāļu ierobežošanai un ir ekonomiski izdevīgāks risinājums. Komplet ir plašā spektra herbicīds gan viendīgļlapju (rudzu smilgu, maura skareņu), gan divdīgļlapju nezāļu ierobežošanai. Atkarībā no laukā novērotā nezāļu veida saimnieks var izdarīt izvēli par labu vienam vai otram produktam.

Diemžēl pagājušais gads bija pēdējais, kad drīkstējām lietot sistēmas iedarbības insekticīdus. Insekticīdi Biscaya un Proteus vairs nav un nebūs pieejami tirgū, līdz ar to lauksaimniekiem liels izaicinājums būs, kā šajā sezonā tikt galā ar kaitēkļiem gan rapša sējumos, gan lauka pupās. Simtprocentīga risinājuma, ko varētu ieteikt lauksaimniekiem to vietā, nav. Ziemas rapšos jāizvērtē, vai spīduļu jautājums ir tik aktuāls vai tomēr varam tam ziedēšana laikā nepievērst uzmanību. Ar stublāju smecernieku un pāksteņu pangodiņu ļoti labi var tikt galā, lietojot kontaktiedarbības insekticīdus. Lauka pupās tas būs sarežģītāk un prasīs precizitāti no paša lauksaimnieka – izdarīt apstrādi ar kontaktiedarbības insekticīdu īstajā laikā.

Latvijas augu aizsardzības un pētniecības centrs jau ceturto gadu veic sēklgrauža ierobežošanas izmēģinājumus lauka pupās, līdz ar to šo gadu gaitā jau ir iegūtas atziņas un var secināt, ka ir savlaicīgi jāveic pirmais smidzinājums ar insekticīdu, kad 2 cm garumā parādījušies pirmie pākstenīši, un pēc nedēļas jāveic otrais smidzinājums. Rezultāts ir labs, protams, ne tik labs, kā ar Proteus, kuram bija ļoti augsta efektivitāte, bet arī ar šādu pareizu pieeju varam veiksmīgi tikt galā ar sēklgraužiem un iegūt pārtikas kvalitāti.

– Kādi jaunumi no Bayer sagaidāmi šogad?
– Jaunumi top, bet tie būs 2022. gadā, ne šogad. Tie sezonas laikā vai nu būs redzami uz lauka izmēģinājumos, vai Lauku dienās. Ņemot vērā, cik daudz produktu tiek izņemtu no augu aizsardzības līdzekļu tirgus, šī gada pozitīvā ziņa ir tā, ka visi mūsu produkti, izņemot Proteus un Biscaya, paliek mūsu piedāvājumā un ir pieejami.

Jāpiemin arī tas, ka jau no pagājušā gada esam pielāgojušies situācijai un plaši izmantojam virtuālo vidi – organizējam digitālās Lauku dienas, ko turpināsim arī šogad. Notikušās un nākamās Lauku dienas iespējams apskatīt uzņēmuma Facebook un Youtube kanālos.

– Kam lauksaimniekiem būtu jāpievērš vairāk uzmanības?
– Pirmais ieteikums – noteikti izlasīt augu aizsardzības līdzekļu etiķeti, kur ir uzrakstītas gan aizsargjoslas, gan arī pareiza lietošana. Ja ir šaubas vai kas neskaidrs, labāk pazvanīt un par produktu un tā lietošanu paprasīt Bayer pārstāvim vai kādam kvalificētam agronomam, lai pēc tam nebūtu jāviļas ražas vai izmaksu ziņā.

Nākamais – pagājušajā gadā ļoti izteikti parādījās veldres problēma un ne vienmēr vaina bija vētrās un negaisos, bet gan pareizas izsējas normas aprēķināšanā. Tas saimniekiem būtu jāņem vērā, jo, ja mēs pareizi aprēķinam izsējas normu, tad sējumi daudz labāk attīstās, veldres risks un slimību fons var būt būtiski zemāks.

Sezonas gaitā, protams, daudz kas var notikt, bet diezgan bieži zemas kvalitātes graudu cēlonis ir tas, ka apstrāde nav izdarīta pareizajā laikā un līdz ar to nav nostrādājuši herbicīdi vai fungicīdi. Auga vai tās pašas nezāles apstrāde jāveic momentā, kad tas ir aktuāli, nevis kad ir brīvāks laiks. Tas ir ilgtermiņa process un veicams savlaicīgi.

– Ar ko lauksaimniekiem jārēķinās šajā sezonā – slimības, kaitēkļi?
– Tie ir katru gadu – vienu gadu vairāk, vienu mazāk. Piemēram, baltā puve rapsī ir neprognozējama slimība. Pret to vairāk vai mazāk fungicīdu izmantojam profilaktiskai apstrādei, kā apdrošināšanu savai ražai, jo tad, kad baltā puve parādās un to redzam, jau ir par vēlu – ražu esam pazaudējuši. Līdzīgi ir ar kviešu sējumiem, kur pēdējos gados slimība numur viens ir dzeltenplankumainība. To mēs varam redzēt tikai pēc situācijas – laikapstākļiem augu attīstības laikā.

Noteikti jāpievērš uzmanība nezālēm. Lauksaimniekiem tās kļūst arvien aktuālāka problēma, jo herbicīdu klāsts sarūk, turklāt Latvijā lielos tempos konkrētām nezālēm sāk izveidoties rezistence pret herbicīdiem. Pamatā šīs nezāles ir rudzusmilga un virza, kuru rezistence visizteiktāk novērojama Zemgalē, bet iet plašumā pa visu Latviju. Līdz ar to lauksaimniekiem jāsāk pievērst uzmanību, kurai aktīvo vielu grupai pieder herbicīdi, ko viņi lieto, un vai nepastāv rezistences veidošanās risks. Iesaku pamainīt herbicīdu un izmantot kādu no citām grupām vai vairāk strādāt ar rudens herbicīdiem, jo, piemēram, tas pats Komplet vai Mateno DUO nav grupās, kur pašlaik novērojama rezistence. Apstrāde ar rudens herbicīdiem ir arī efektīvāka šīm nezālēm.

– Kas būtu jāuzlabo zemkopības nozarē Latvijā?
– Var teikt, ka pašlaik, tas, kurp dodamies, ir lielais nezināmais saistībā ar Eiropas zaļo politiku. To, kāds būs mūsu kopējais virziens, redzēsim tikai tuvākajos gados – mums jebkurā gadījumā jāiekļaujas Eiropas plūsmā, nevaram doties savu ceļu.

Vērtējot tieši Latviju, varu droši teikt, ka mūsu lauksaimniecība joprojām attīstās un Eiropas līmenī mēs esam priekšgalā jauno tehnoloģiju ieviešanā un precīzajā lauksaimniecībā – modernizējamies daudz straujāk nekā vecā Eiropa.

Lauksaimnieks strādā arvien precīzāk, pievērš vairāk uzmanības apstrādes kvalitātei un izvēlas efektīvākas tehnoloģijas – aiziet uz minimālo apstrādi vai tiešo sēju.

– Kāds ir jūsu viedoklis par minimālo apstrādi un tiešo sēju?
– Pirmkārt, jāsaprot, ko kurš saprot ar tiešo sēju. Iespējams, pareizākais nosaukums būtu viena gājiena tehnoloģija, kad ar vienu agregātu vienā reizē tiek izdarīts viss. Pēc teorijas, tiešā sēja ir, kad zeme vispār netiek kustināta (no-till) – tā tiek tikai nedaudz pacelta vai arī tiek izveidota šaura vadziņa, kurā iesēj sēklu un vairāk neko uz lauka nedara. Vai mēs tam esam gatavi, uz šo jautājumu katram saimniekam jāatbild pašam.

Pirmais atskaites punkts ir tradicionālā apstrāde – aršana, kultivēšana, sēšana, pievelšana, kas ir darbietilpīgs un laikietilpīgs darba process. Tas izskatās ļoti skaisti – ir skaisti lauki, viss ir gluds un skaisti attīstās, bet prasa augstas izmaksas, to skaitā nepieciešamās tehnikas, laika patēriņa un cilvēka resursu ziņā. Pie tam darbinieku jautājums lauksaimniecībā ir problemātisks un kļūs arvien aktuālāks. Šeit minimālā apstrāde un arī tiešā sēja ir risinājums, kā strādāt efektīvāk, jo, ņemot vērā arī nestabilo tirgus situāciju, mēs ne vienmēr varam cerēt uz labām graudu un rapšu cenām, līdz ar to maksimāli jācenšas samazināt pašizmaksu.

Pirmais solis ir minimālā apstrāde, nākamā – tiešā sēja. Pašlaik, kā es redzu, zelta vidusceļš būtu minimālā apstrāde, jo mums Latvijā klimats ir ļoti nestabils un nevaram paļauties, ka rudens katru gadu būs tieši tāds, kāds mums vajadzīgs. Ja ir lietaināks laiks, tiešā sēja uzreiz atkrīt. Tiešā sēja ir augstākā pilotāža – salīdzinot ar medicīnu, tā jau ir mikroķirurģija, kad vienā gājienā viss jāizdara pareizi un nedrīkst kļūdīties. Tradicionālā sistēmā katra darbība var novērst kādu iepriekšējās darbības kļūdu – ja slikti uzar, ar kultivēšanu vai šļūkšanu var lauku izlīdzināt un arī pēc tam vēl iesēt, kur tas nav izdevies, bet tiešā sējā viens nepareizs brauciens un pēc būtības visa raža ir pazaudēta, jo neko izlabot nevar. Tā kā pašlaik mums, kamēr vēl mācāmies, minimālās apstrādes risinājums ir visoptimālākais gan izmaksu pret efektivitāti, gan laika resursa ietaupījuma ziņā.

– Ko cerat sagaidīt šajā sezonā?
– Pašlaik ir februāra vidus un viss izskatās ļoti skaisti. Lauki ir zem sniega un pa ilgiem laikiem laika apstākļi ir stabili – nav atkušņu. Ir nelielas bažas par to, ka zeme nav sasalusi, bet, kamēr nebūs strauju temperatūras svārstību, uztraukumam nevajadzētu būt pamata. Ja marta mēnesī, kad sniegs nokusīs, redzēsim, to, ko redzējām rudenī, varētu rēķināties, ka šis būs kārtējais rekorda gads, jo potenciāls sējumos ir ļoti augsts. Tā kā pašlaik viss izskatās ļoti cerīgi. Prognozēšana lauksaimniecībā gan ir ļoti riskanta, jo par 90 % tā atkarīga no laikapstākļiem, varam ietekmēt tikai mazu daļiņu no iznākuma.

– Kā Bayers gatavojas nākotnes tendencēm?
– Mēs meklējam dažādus risinājumus. Laboratorijā tiek veidoti jauni, nākotnes prasībām atbilstošāki risinājumi. Pašlaik mums top jauns fungicīds, ir arī iestrādes insekticīdiem, kas būs ar daudz augstāku efektivitāti un dabai draudzīgāki.

Mēs arī pielāgojamies mūsdienu prasībām – digitālajai lauksaimniecībai. Pašlaik sākam pielietot dažādas tehnoloģijas lauku skenēšanai un lapu analīzei, lai datorizēti varētu analizēt konkrētus izmēģinājumus, kā arī veikt vispārēju lauka analīzi. Zinātu, kādas problēmas novērojamas, un noskaidrotu nepietiekamas efektivitātes iemeslus.

Globālā līmenī notiek darbs pie platformas FieldView, kas pašlaik tiek pakāpeniski ieviesta Eiropā. Tā būs programma, kurā vienuviet tiks apkopota lauksaimniecības tehnikas un noliktavu informācija, lauka vēsture un agronomiskie risinājumu, ražas kartēšanas un augsnes analīžu rezultāti. Īsāk sakot – visa saimniecība pieejama vienā programmā.

Latvijā esam otrajā šīs programmas testēšanas posmā, un to varēs iegādāties pēc testu pabeigšanas, bet Vācijā, Polijā, Ukrainā FieldView tā jau tiek pielietota pilnā sparā. Mērķis ir panākt, ka šī programma, vadoties pēc noskenētajiem augiem, pateiktu priekšā konkrētu produkta devu, kas ir jāuzliek uz augiem laukā. Skenēšana izpaužas vairākos veidos. Pašlaik process norit šādi: uz lauka noplūcam lapu, to noskenējam, tad datorprogramma digitālā veidā lapu apstrādā un iegūstam informāciju, cik tā ir veselīga un ar kādiem bojājumiem. Arī augsnes analīzes ir vajadzīgas, lai izvērtētu augsnes lauka potenciālu – ko varam uzlabot, kur nav jēga ieguldīt vairāk resursu un kā panākt ekonomiski izdevīgāko reizinājumu. Nākamais solis ir skenēšana ar dronu lielākās platībās un dziļāka analīze, kas pašlaik tiek attīstīts, kā arī satelīta fotogrāfijas. Tā ir vairāku soļu sistēma, kas tiks izmantoti visi kopā.