Savus uzņēmumus Latvijā šogad jau ir izveidojuši, vai tuvāko gadu laikā plāno dibināt aptuveni 17% cilvēku, liecina SEB bankas veiktā aptauja Baltijas valstīs.¹ Šogad savus uzņēmumus ir izveidojuši un tajos strādā aptuveni 1%–2% iedzīvotāju Baltijas valstīs. Vēl tik pat cilvēku ir reģistrējuši savu uzņēmumu un drīzumā plāno sākt strādāt. 4%–6% respondentu pašlaik attīsta savu biznesa ideju, bet līdz uzņēmuma reģistrācijai vēl nav nonākuši. Par lielāko šķērsli sava biznesa uzsākšanai Latvijā cilvēki min administratīvo slogu, bet Lietuvā un Igaunijā – starta kapitāla trūkumu.

“Aptaujas dati rāda, ka lielākā daļa no jaunajiem uzņēmējiem vēl atrodas savas biznesa idejas meklējumos, vai arī tiem ir skaidra ideja, bet vēl nav nodibināts uzņēmums. Šis ir ļoti nozīmīgs brīdis gan katram jaunajam uzņēmējam, gan Latvijas ekonomikai kopumā. No tā, vai šie cilvēki nonāks līdz sava uzņēmuma dibināšanai un tā sekmīgai attīstīšanai, ir atkarīgs, vai tie nākotnē būs darba devēji vai darba ņēmēji. Tāpēc valstij ir jānovērš visi iespējamie šķēršļi, ko piemin jaunie un potenciālie uzņēmēji, piemēram, Latvijas gadījumā tas ir administratīvais slogs un nodokļu sistēmas konkurētspēja,” komentējot aptaujas datus norāda SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas pārvaldes vadītājs Ģirts Priede.

Gatavi startam un meklē biznesa idejas

Janvārī veiktā aptauja liecina, ka savus uzņēmumus šogad jau paspējuši reģistrēt 1% respondentu Latvijā, 1% Igaunijā un 2% – Lietuvā. Līdzīgs skaits (1% Latvijā, 2% Igaunijā un 1% Lietuvā) ir reģistrējuši savu uzņēmumu un drīzumā plāno sākt strādāt. Savukārt 6% cilvēku Latvijā šobrīd vēl attīsta savu biznesa ideju, bet līdz uzņēmuma dibināšanai vēl nav nonākuši. Vēl 9% cilvēku vēl nav atraduši sev piemērotu biznesa ideju, taču plāno veidot paši savu uzņēmumu tuvāko trīs gadu laikā. Īpaši augsts šis rādītājs ir jaunu cilvēku vidū (18–29 gadi). Vairāk nekā puse respondentu Latvijā (56%) par uzņēmējiem kļūt neplāno. Salīdzinoši skeptiskākas pret savu biznesu ir sievietes (62%), kā arī vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki, kuri dzīvo ārpus pilsētām (63%). Igaunijā un Lietuvā attieksme pret savu biznesu ir mazliet optimistiskāka, jo noraidoši pret sava uzņēmuma izveidi tur ir 50%–51% cilvēku.

Šķēršļi – administratīvais slogs un starta kapitāls

Vērtējot iedzīvotāju atbildes par galvenajiem biznesa šķēršļiem, izgaismojas nozīmīgas atšķirības Latvijā un abās mūsu Baltijas kaimiņvalstīs. Latvijā trīs galvenie faktori, kas cilvēkus attur no sava biznesa veidošanas ir administratīvais slogs – birokrātija un nodokļi (24%), finansiālā stabilitāte (23%), līdzekļu, starta kapitāla trūkums (22%) un vispārējā ekonomiskā situācija valstī un pasaulē (21%). Igaunijā nozīmīgākie šķēršļi ir starta kapitāla trūkums (26%) un kopējā ekonomiskā situācija valstī un pasaulē (23%). Arī Lietuvā kā galvenais šķēršlis ir starta kapitāla trūkums (25%).

Kas būtu vajadzīgs visvairāk, lai cilvēki izšķirtos par sava uzņēmuma izveidi? Latvijā 38% aptaujāto uzskata, ka viņiem ir nepieciešams finansiāls atbalsts un izdevīgi finansēšanas nosacījumi. Otrs nozīmīgākais faktors, ko minējuši 20% respondentu ir praktisks atbalsts administratīvajos un birokrātiskajos procesos, piemēram, uzņēmuma reģistrēšanā. Salīdzinoši nozīmīga ir arī iespēja biznesa sākumposmā saņemt profesionālu padomu – 17% respondentu gribētu saņemt padomus no profesionāla mentora, bet 18% gribētu saņemt atbalstu biznesa idejas atrašanā un tās dzīvotspējas novērtēšanā. Arī Lietuvā un Igaunijā jaunie uzņēmēji visvairāk sagaida finansiālu atbalstu un izdevīgākus finansēšanas nosacījumus.