Inflācijas maksimums sasniegts un enerģētikā vissliktākais ir aiz muguras, šodien "SEB bankas" (SEB) jaunākā ekonomikas apskata "Nordic Outlook" prezentācijā norādīja bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viņš sacīja, ka ļoti efektīvi esam pielāgojušies jaunajai situācijai, un Krievijas gāzes šantāža nav izdevusies. Vienlaikus arī biznesi ir pielāgojušies esošajai situācijai, samazinot gāzes patēriņu. Tomēr sagaidāms, ka cenas agri vai vēlu pieaugs.

Savukārt attiecībā uz naftu, Krievijas energoresursu iziešana no naftas tirgus nozīmē daudz saspīlētāku tirgu, kaut arī redzams, ka sankcijas un cenu griesti radījuši pozitīvus apstākļus, kā rezultātā cenas nedaudz samazinās, tomēr prognozējams, ka cenas vēl pieaugs.

Vienlaikus SEB ekonomists norādīja, ka enerģijas cenas ir vājinājušas eirozonas konkurētspēju.

SEB prognozē, ka šajā gadā gaidāma augstās inflācijas un procentu likmju pieauguma ietekme. Vienlaikus Gašpuitis norādīja, ka šajā gadā inflācija samazinās un enerģijas krīzes riski būtiski sarukuši, lai gan tie joprojām ir augsti.

Paredzams, ka Ķīnas ekonomikas atjaunošanās palīdzēs globālajai ekonomikai. Savukārt globāli lejupvērstie riski saistīti ar procentu likmju celšanas ietekmes nenovērtēšanu, prognozē SEB.

Tāpat Gašpuitis sacīja, ka izteiktāka inflācijas samazināšanās radīs pozitīvus pārsteigumus, bet enerģijas cenas būs svārstīgas, un jebkura jauna nelabvēlīga parādība var novest pasaules ekonomiku recesijā.

Komentējot centrālo banku likmes, SEB prognozē, ka likmju vilnis ir tuvu noslēgumam. Eiropas Centrālā banka turpinās celt cenu likmes vēl martā, kā arī iespējams maijā. Savukārt šo procentu likmju samazinājums prognozējams nākamgad, ņemot vērā to, ka Eiropas centrālā banka, nosakot likmes, ņem vērā pamatinflāciju.

SEB norāda, ka uzņēmējdarbībā noskaņojums atšķirīgs, tomēr sagaidāms, ka gadu noslēgsim ar nelielu bet pozitīvu izaugsmi. Pārvadājumu cenas atgriezušās pirms Covid-19 līmenī, kā arī globālās ķēdes sakārtojas, un prognozējams, ka iedzīvotāju pirktspēja atjaunosies gada otrajā pusē.

Savukārt komentējot eksportu, SEB bankas ekonomists norādīja, ka Krievijas negatīvā ietekme līdz šim ir bijusi nebūtiska. Vienlaikus uzņēmēji atrod veidus kā darboties NVS valstīs, bet caur citiem ceļiem, kas palielina eksporta apjomu, tomēr politiski šāda rīcība vērtējama kā negatīva.

SEB prognozē, ka darba tirgus nedaudz atdzisīs, bet pastāvošās problēmas nezudīs. Gašpuitis norādīja, ka vakanču skaits krītas, bet joprojām augsts. Vienlaikus prognozējams, ka bezdarbs nedaudz pieaugs, savukārt algu pieaugums turpināsies, lai arī kopumā nekādas lielas izmaiņas darba tirgū nav prognozējamas.

SEB norāda, ka lielākie riski ekonomikas izaugsmei būs ģeopolitiskie konflikti, inflācija, enerģijas cenas, procenta likmes kā arī kiberriski.

LETA jau ziņoja, ka SEB samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no 1,1% līdz 0,4%, liecina bankas publiskotais jaunākais ekonomikas apskats "Nordic Outlook".

Tāpat SEB samazinājusi Latvijas IKP pieauguma prognozi nākamajam gadam no novembrī prognozētajiem 3,5% līdz 2,7%, kas ir lēnākā izaugsme starp Baltijas valstīm.

Vienlaikus SEB samazinājusi Latvijas gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no 9,9% līdz 9%, bet palielinājusi nākamajam gadam - no 2,1% līdz 2,9%.

Lietuvas IKP pieauguma prognozi šim gadam SEB nav mainījusi, joprojām sagaidot ekonomikas pieaugumu par 0,1%, savukārt prognoze nākamajam gadam ir palielināta no 3% līdz 3,5%.

Tajā pašā laikā gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam un arī nākamajam gadam SEB Lietuvai nav mainījusi, joprojām sagaidot, ka šogad gada vidējā inflācija Lietuvā būs 9%, bet nākamajā gadā - 2%.

Igaunijas IKP pieauguma prognoze šim gadam samazināta no novembrī prognozētajiem 0,3% līdz 0,2%, kamēr 2024.gadā SEB joprojām prognozē Igaunijas IKP pieaugumu par 3,5%.

Savukārt gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam un arī nākamajam gadam Igaunijai nav mainīta - 2023.gadā SEB sagaida gada vidējo inflāciju Igaunijā 8,5% apmērā, bet 2024.gadā - 2% apmērā.