Latvijas uzņēmumiem ir starptautiskas konkurētspējas potenciāls un visi priekšnoteikumi, lai atļautos būt ambiciozāki izaugsmē un ilgtermiņa investīcijās gan vietējā mērogā, gan pāri robežām, tikai dažkārt ir vajadzīgs lielāks iedrošinājums. Lai mudinātu gan lielos, gan mazos un vidējos uzņēmumus mērķtiecīgi tiekties uz nākamo izaugsmes fāzi, stiprinot konkurētspēju eksportā, SEB banka piesaka jaunu programmu 20 miljonu eiro apmērā – izaugsmes finansējumu SEB Baltic Venture Debt. Tas būs palīgs strauji augošiem eksportētājiem, kuru dibinātāji piesaista kapitālu un grib saglabāt pēc iespējas lielāku daļu īpašumtiesību savā uzņēmumā.
Strauja mērogošana tehnoloģiju uzņēmumiem pasaulē nav jaunums, bet Latvijā kā nozare tā attīstās salīdzinoši nesen. Kad pašu savāktais finansējums ir iztērēts, attīstot savu biznesa ideju, talkā nāk vispirms inkubatori, biznesa eņģeļi un akseleratori, nākamajā attīstības fāzē – jau iespēju kapitāla fondi ar miljoniem eiro lielu finansējumu, tomēr tie grib saņemt pretī uzņēmuma daļas, cerot uz ievērojamu peļņu nākotnē. Vēsturiski Baltijas reģionā bankas nav iesaistījušās investīcijās šādos uzņēmumos. SEB banka piedāvā jaunu produktu: aizdevumu biznesa attīstībai līdz 30% apmērā no kopējā piesaistāmā investoru kapitāla, nepārsniedzot 2 miljonus eiro, kas ļauj uzņēmējam saglabāt lielākas īpašumtiesības savā uzņēmumā.
“SEB Baltic Venture Debt iesaistās brīdī, kad uzņēmumam jau ir stabils produkts, ideja ir izgājusi prototipa un izmēģinājumu fāzes, ir izveidojies klientu loks, kas par šo produktu maksā; tā vairs nav tirgus nišas meklēšana, bet jau strādājošs biznesa modelis, taču uzņēmumam vajadzīga nauda, lai apgūtu eksporta tirgu un vairāk ieguldītu darbiniekos, iekārtās, krājumos un mārketingā. Investēšana biznesa attīstībā ļoti agrīnā fāzē ir saistīta ar lielākiem riskiem, bet strauji augošam uzņēmumam ir potenciāls atmaksāt aizdevumu vai piesaistīt citus investorus, kas labprāt ieguldītu, uzņēmumam paaugoties, jo tam ir laba nākotnes perspektīva. Priecājamies ieviest arī Baltijā šādu risinājumu, kas būtiski veicinās mūsu reģiona uzņēmumu starptautisko konkurētspēju,” saka Pāvils Misiņš, SEB Baltic Venture Debt vadītājs.
Viņš norāda: līdz šim Baltijas tirgū šāds pakalpojums bijis pieejams vai nu ļoti mazā apmērā no vietējiem investoriem, vai ļoti lielā no ārvalstu fondiem, tāpēc uzņēmējiem, piesaistot finansējumu, nācās atdot vairāk sava uzņēmuma daļu nekā, piemēram, līdzīga jaunuzņēmuma dibinātājiem Zviedrijā, kas nostādīja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmējus nevienlīdzīgā situācijā. SEB Baltic Venture Debt piedāvās izaugsmes finansējumu uzņēmumiem bez pretenzijām uz uzņēmuma daļām.
“Strauji augot, uzņēmumiem nepieciešami lielāki naudas līdzekļi, un naudu vajag tagad, pirms vēl uzņēmums sācis pa īstam pelnīt. Īpašniekiem līdzekļi jāpiesaista no investoriem, pārdodot sev piederošās uzņēmuma daļas, taču naudu var arī aizņemties caur izaugsmes finansējumu, ko piedāvājam mēs, ja peļņas vēl nav, toties ir investori, kas gatavi šo izaugsmi atbalstīt. Investori parasti negaida stabilu peļņu īstermiņā, tie gaida, lai uzņēmums pārskatāmā nākotnē kļūst par nākamo vienradzi. Un tas var prasīt gada laikā dubultot apgrozījumu vai nodrošināt pat vēl straujāku izaugsmi. Kad šāds uzņēmums atnāk ar savu finanšu pārskatu pēc parasta kredīta, bankai nav skaidrības, kā nauda tiks atdota, jo nākotnē daudz nezināmo, bet finanšu pārskatos redzami mīnusi. Izaugsmes finansējums nozīmē – mēs redzam un saprotam, ka jūs augat, peļņas jums vēl nav, bet jūsu finanšu prognozes rāda, ka nākotne ir spoža, investori jums tic, tāpēc varam jums aizdot daļu nepieciešamo līdzekļu,” skaidro Pāvils Misiņš.
Uz SEB Baltic Venture Debt izaugsmes finansējumu var pretendēt uzņēmumi, kuri atbilst sekojošiem kritērijiem.
Uzņēmums spēj strauji augt, vismaz par 30% gadā palielina apgrozījumu un tādējādi ir pievilcīgs investoriem; visticamāk, uzņēmuma darbības joma ir saistīta ar tehnoloģijām, jo citās jomās šāda un vēl straujāka izaugsme ir sarežģīti panākama.
Uzņēmējs nebaidās piesaistīt investorus un saprot, ka strauju izaugsmi eksportā vienam pašam ir grūti īstenot.
Biznesa ambīcijas tālu pārsniedz Latvijas robežas, visdrīzāk, tā ir vēlme apgūt ASV vai vismaz lielāko Eiropas valstu tirgus, jo Latvijā patiešām strauju izaugsmi nevar ilgstoši noturēt – bieži pēc viena vai diviem gadiem uzņēmējs ir sasniedzis vietējā tirgus griestus.
Uzņēmumam ir gatavs produkts, par kuru klienti jau maksā, turklāt, vēlams, ne pirmo gadu.
Apgrozījumam vajadzētu sasniegt vismaz 500 000 eiro gadā.
Vēlama pieredze darbā ar investoriem, jo arī SEB banka būs viens no investoriem un uzdos līdzīgus jautājumus.
“Pēc mūsu aplēsēm Latvijā ir vairāki desmiti uzņēmumu, kam ir atbilstošs potenciāls, un šo uzņēmumu kopējais apgrozījums pārsniedz 100 miljonus eiro gadā, tā ka šo uzņēmumu izaugsme eksporta tirgos var nest jūtamu labumu valsts ekonomikai. Latvijai tas nozīmē vairāk un lielākus eksportējošus uzņēmumus, vairāk augsti kvalificētu darba vietu, it sevišķi tehnoloģiju jomā, un lielākus nodokļu ieņēmumus, bet talantīgiem profesionāļiem nebūtu jāmeklē izaugsmes iespējas ārzemēs, jo jaunuzņēmumos notiek interesantas lietas starptautiskā mērogā. Gribi redzēt pasauli – to var dabūt tepat Latvijā. Šis ceļš nav viegls, bet ir ļoti interesants un vērtīgs,” stāsta Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis.
Interesenti aicināti pieteikties uz pārrunām, šo vēlmi paužot savam SEB bankas konsultantam vai tieši Pāvilam Misiņam (venturedebt@seb.lv). SEB Baltic Venture Debt vadītājs uzsver – pat ja uzņēmumam vēl ir par agru pretendēt uz izaugsmes finansējumu, tas nenozīmē, ka par to nevar runāt. Jaunuzņēmumu vidē viss notiek ļoti strauji: pēc gada jau var būt produkts, vēl pēc gada – maksājoši klienti, un pēc pusotra gada uzņēmums vēlas sākt eksportēt, bet finansējuma piesaistei var būt vajadzīgi vairāki mēneši, tāpēc par to jādomā ļoti savlaicīgi.
Eiropas Komisija 2024. gadā ir izstrādājusi grozījumus lauksaimniecības de ...
8.jūlijā, Zemkopības ministrija (ZM) pēc š.g. 18.jūlija Lauksaimnieku konsu...
Ja nepatraucēs nekas negaidīts, 6. jūnijā ECB varētu “nogriezt” nelielu daļ...
Salīdzinājumā ar 2023. gada rudeni šobrīd ir vairāk iedzīvotāju, kuriem vis...