Latvijas un Lietuvas lielākie uzņēmumi ir atguvuši zināmu optimismu par biznesa izaugsmi, – ja 2022. gadā bija vērojams visai pesimistisks skats uz attīstību, šogad situācija ir uzlabojusies, liecina SEB bankas veiktā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja*. Uzņēmēji Igaunijā par attīstības perspektīvām ir krietni piesardzīgāki, bet kā lielākais izaicinājums visās Baltijas valstīs tiek minētas norises pasaules ekonomikā.

“Novērtējot uzņēmēju viedokļus par biznesa vidi un attīstības iespējām, jāakcentē divi aspekti – salīdzinoši optimistiskāks skats uz savām izaugsmes iespējām un bažas par norisēm pasaules ekonomikā. Norises pasaulē ietekmēs mūsu attīstības iespējas, un daļa uzņēmēju, acīmredzot, ir pārliecinājušies, ka spēj tikt galā ar lieliem izaicinājumiem un grūtībām. Tas ļauj saglabāt pārliecību par sevi nākotnē. Izteiktās atšķirības starp Baltijas valstu uzņēmēju viedokļiem ir skaidrojamas ar ekonomikas struktūru un atšķirīgiem tirdzniecības partneriem. Uzņēmumus Baltijā vieno spēja adaptēties pārmaiņām arī neordināros apstākļos, kas ļauj saglabāt labu konkurētspēju Eiropā un pasaulē,” aptaujas rezultātus komentē SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Atšķirīgs skats uz biznesa attīstību, vienoti par pieprasījuma kāpumu

Ja Latvijā un Lietuvā šogad ir vērojams optimisma pieaugums, salīdzinot ar izteikti piesardzīgo biznesa vides novērtējumu pērn, Igaunijā ir pretēja tendence – aptuveni trešdaļa (34%) uzņēmumu finanšu direktoru attīstības iespējas turpmākā gada laikā vērtē pesimistiskāk. Pozitīvu pārliecību par izaugsmes iespējām turpmākā gada laikā pauduši 39% aptaujas dalībnieku Latvijā (+ 7pp salīdzinot ar 2022.g.) un 51% Lietuvā (+ 25pp). Igaunijā pozitīvu vērtējumu snieguši vien 25% respondentu (mīnus 14pp).

Līdzīga aina vērojama arī attiecībā uz savu uzņēmumu finanšu stāvokļa novērtējumu (salīdzinājumā ar 2022.g.). Par stabilu vai ļoti stabilu to dēvē gandrīz 80% respondentu Latvijā un Lietuvā, bet Igaunijā šādu pārliecību pauž 60% respondentu.

Savukārt attiecībā uz sagaidāmo pieprasījumu pēc uzņēmuma precēm un pakalpojumiem, lielākie optimisti ir Lietuvas uzņēmēji – 33% uzskata, ka pieprasījums turpmāk augs (+ 9pp salīdzinot ar 2022.g.). Latvijā un Igaunijā pieprasījumu kā potenciāli pieaugošu vērtē 18% uzņēmumu finanšu direktoru, bet izteiktu skeptiķu skaits ir sarucis visās Baltijas valstīs.

Bažas par norisēm pasaulē

Starp galvenajām bažām, kas nodarbina uzņēmumu finanšu direktoru prātus, domājot par attīstību tuvākajā laikā, dominē globālās ekonomikas perspektīvas (to izceļ vairāk nekā puse uzņēmumu pārstāvju visās Baltijas valstīs). Citu nozīmīgāko faktoru vidū jāmin ģeopolitiskie riski un pieprasījuma kritums (respondentiem Latvijā), kā arī gaidāmais spiediens uz peļņu un cenām (respondentiem Lietuvā un Igaunijā).

Uzņēmumu noskaņojumu un ieceres lielā mērā atspoguļo šā brīža aktualitātes un norises – piemēram, uzdodot jautājumu par uzņēmumu rīcībā esošo naudas līdzekļu pārpalikumu, redzams, ka pieaugušās procentu likmes liek ātrāk samazināt saistības. Tiesa, ja Lietuvā un Igaunijā vēlme samazināt saistības ir pieaugsi par 10 procentpunktiem (salīdzinot ar 2022.g.), Latvijā šis pieaugums bijis tikai 1 procentpunkts. Latvijā ir pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuri naudas līdzekļu pārpalikumu plāno ieguldīt attīstībā.

Savukārt, runājot par procentu likmju pieauguma ietekmi uz uzņēmumu investīciju plāniem, redzams, ka vairumam uzņēmēju (69% Latvijā; 65% Igaunijā; 54% Lietuvā) tas nav licis mainīt savas ieceres. Vienlaikus, aptuveni trešdaļa uzņēmēju Baltijas valstīs saka, ka procentu likmju pieaugums ir licis investīciju plānus samazināt.

Prioritātes izteikti atšķirīgas

Runājot par uzņēmēju prioritātēm un iecerēm attiecībā uz nākamo gadu, katrā no Baltijas valstīm jau vēsturiski aina ir izteikti atšķirīga. Ja Lietuvas uzņēmēji vienmēr ir bijuši vairāk orientēti uz biznesa jaudas palielināšanu (arī šobrīd to kā prioritāti izvirza 29% respondentu), Latvijā vēsturiski ir bijusi aktuāla jaunu produktu un pakalpojumu ieviešana, kam šogad piepulcējusies arī vēlme biznesu digitalizēt, automatizēt un ieguldīt inovācijās (prioritāte 26% uzņēmēju). Savukārt Igaunijā, kur galvenā prioritāte vienmēr ir bijusi digitalizācija un automatizācija, tagad uzņēmēji kā galveno uzdevumu saredz naudas plūsmas palielināšanu (27%).