40% uzņēmumu Latvijā ir sastapušies ar finanšu krāpniecību – visvairāk uzņēmēji piedzīvojuši mēģinājumus iegūt internetbankas paroles un citu informāciju, kas ļautu nelikumīgi piekļūt kontiem. Pret privātpersonām vērstā krāpniecība kopumā ir izplatītāka, taču uzņēmumu gadījumā tiek izkrāptas krietni lielākas naudas summas. Kā liecina SEB bankas veiktās aptaujas* dati, lielākā daļa jeb 80% aptaujāto uzņēmumu prot savlaicīgi atpazīt krāpšanas situācijas un pasargāt finanšu resursus. Tomēr ir arī gadījumi, kad, iekrītot krāpnieku lamatās, uzņēmumi savu naudu pazaudē.

No uzņēmumiem, kuri saskārušies ar krāpniecības mēģinājumiem, 19% ir saņēmuši sms vai e-pastus, ar lūgumu steidzami veikt kādu darbību internetbankā un ievadīt lietotājvārdu, paroli vai bankas kartes datus.

16% respondentu saskārušies ar vikšķerēšanu jeb t.s. telefonkrāpšanu – saņemti tālruņu zvani, krāpniekiem izliekoties par bankas vai citu pakalpojumu sniedzēju darbinieku, lūdzot atklāt internetbankas datus, apstiprināt piekļuves un maksājumu pieprasījumus ar Smart-ID vai kodu kalkulatoru. 12% aptaujāto uzņēmumu saņēmuši viltotus rēķinus par precēm vai pakalpojumiem.

“Uzņēmumu vidū krāpniecības gadījumu ir skaitliski mazāk, bet izkrāptās naudas summas ir krietni lielākas, nekā privātpersonu segmentā. Tiekoties ar uzņēmumiem, redzam, ka finanšu vadītāji un grāmatveži pārzina aktuālās krāpniecības metodes un spēj tās atpazīt. Daļā uzņēmumu šajā jomā tiek veiktas apmācības, taču tādu uzņēmumu ir mazākums. Svarīgi atcerēties, – ja kāds zvana bankas vārdā un aicina veikt kādas darbības, vienmēr jāpārliecinās, ka tāds cilvēks tiešām strādā bankā. Jāpārbauda, no kāda adresāta tiek sūtītas vēstules un rēķini. Ja sadarbības partneriem mainās konta numurs vai citi dati, jāpārliecinās, ka maksājums tiešām nonāks līdz īstajām adresātam. Tāpat ļoti rūpīgi jāvērtē jauni sadarbības partneri, no kuriem paredzēts ko iegādāties,” saka SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.

SEB veiktā aptauja liecina, ka 7% krāpšanas upuru savu naudu ir izdevies atgūt, bet divas reizes lielāks uzņēmēju skaits (13%) izkrāpto naudu ir zaudējuši. Zīmīgi, ka, lai arī 80% uzņēmēju ir spējuši savlaicīgi atpazīt krāpniekus, vairāk nekā puse (56%) nekādas apmācības šajā jomā saviem darbiniekiem nepiedāvā.

“Uzņēmēju vidē regulāri aktualizējam finanšu krāpniecības tēmu, kā arī mudinām apmācīt darbiniekus, kuri var kļūt par krāpšanas upuriem kā privātpersonas. Aptauja liecina, ka uzņēmēju ikdienā krāpšana ienāk visdažādākajos veidos – tie ir mēģinājumi izkrāpt naudu, norādot neeksistējošu uzņēmumu datus pārskaitījumu veikšanai, kā arī e-pasta “uzlaušana”, meklējot informāciju, lai piekļūtu uzņēmuma kontiem. Piemēram, šajā pavasarī kāds uzņēmējs iegādājās traktoru, veica pārskaitījumu, taču traktoru tā arī nesaņēma, jo “piegādātāja” uzņēmums nemaz neeksistē,” stāsta M. Pelcis.

Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati par krāpšanu apjomu liecina, ka šī gada pirmajā pusgadā cilvēki ir zaudējuši vairāk nekā piecus miljonus eiro, lielākoties pašiem apstiprinot maksājumus, bet novērsto krāpšanas mēģinājumu kopsumma ir 4,3 miljoni eiro (statistika attiecas uz četrām lielākajām Latvijas komercbankām).