Šogad lauksaimnieku vidū nereti dzirdam viedokli, ka rudens periodā tie neplāno lietot NPK mēslojumu vai plāno to lietot ļoti minimālā apmērā. Šā gada pavasarī valsts institūcijas publiski paziņoja secinājumus par Latvijas lauksaimniecības zemju stāvokli, pamatojoties uz augsnes analīzēm un saņemot datus no lauksaimniekiem un pakalpojumu sniedzējiem tiešo maksājumu prasību ietvaros. Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) jau tolaik bija apkopojis informāciju par aptuveni 860 tūkstošiem hektāru, kas ir apmēram trešā daļa no visām Latvijas lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm, un secinājums bija viennozīmīgs: augsnes stāvoklis lielākajā daļā pētīto lauksaimniecības zemju nav apmierinošs. Gandrīz puse (40 %) no pētītajām augsnēm nav pienācīgi kaļķotas, lai uzturētu tās auglību, trešdaļai (35 %) pētīto augšņu trūkst fosfora, bet aptuveni ceturtajai daļai (24 %) – kālija. Tas nozīmē, ka vismaz šai apzinātajai trešdaļai Latvijas lauksaimniecības augšņu kvalitāte pasliktinās, un augi nesaņem visu nepieciešamo barību, lai labi augtu. (Avots: Valsts augu aizsardzības dienests, Augsnes agroķīmiskās izpētes un augsnes analīžu pārklājums, 2025)

Liela barības vielu iznese no augsnes pēc iepriekšējās sezonas

2025. gada ražas novākšanas laikā Latvijā kopumā daudzviet tomēr novērojām salīdzinoši augstas graudu un salmu ražas. Lai gan tas ir pozitīvs rādītājs, tomēr augsta ražība vienlaikus nozīmē arī lielu barības vielu iznesi no augsnes. Scandagra Kompetenču centrā secinājām, ka, piemēram, populārajai ziemas kviešu šķirnei Bright pie šī gada ražas 9.36 t/ha, iznese, novācot tikai graudu ražu, bija 73.15 kg/ha fosfora (P₂O₅) un 52.87 kg/ha kālija (K₂O). Papildus secinājām, ka šķirnēm var atšķirties barības elementu iznese no salmiem, kas saistīts ar ģenētiski iekodētu barības vielu nepieciešamību ražas potenciāla veidošanai un pat stiebra garumu. Iepriekš minētajai šķirnei Bright aprēķinājām papildus iznesi salmu aizvešanas gadījumā, t.i. papildus iznests būtu vēl 14,45 kg fosfora P₂O₅/ha un vēl 99,16 kg/ha kālija K₂O, ja salmi netiktu iearti. Redzam, ka fosfora proporcija ar graudiem iznestā un ar salmiem iznestā ir aptuveni 5 : 1. Savukārt kālijam šī proporcija sanāk 1:1,87. Atbilstoši varam secināt, ka fosfors ir tas barības elements, kuru no lauka “novācam” ar graudu ražu un kāliju mēs “aizvedam” ar salmiem. Lai arī Scandagra Kompetenču centra lauks ir ar augstu kālija nodrošinājumu un vidēju līdz zemu fosfora nodrošinājumu, barības vielu iznese pēc ražas novākšanas nav nepamanāma. Vēl vairāk pamanāma tā būs Latvijas laukos, kuros jau sākotnēji ir bijušas problēmas ar kālija un fosfora nodrošinājumu, iepriekšējos gados lietotas mazākas NPK devas. Ko tas nozīmē jaunās ražas kontekstā? Ja rudenī netiks nodrošināta augu papildus barošana ar NPK (slāpekļa, fosfora un kālija) mēslojumu, pastāv būtisks risks, ka ziemāji netiks nodrošināti ar pietiekamām barības vielām, kas savukārt apdraudēs augu izdzīvošanu ziemas periodā – tie var nepārziemot, kas savukārt nozīmē, ka lauksaimnieka ieguldītie finanšu resursi rudens sējas darbos var tikt pilnībā zaudēti. Piedzīvojot šīs ražas novākšanas sezonas smagumu, un saprotot situāciju, vērtīgi tomēr minēt, ka nepareizi izvēlēta rudens mēslošanas stratēģija var novest pie teiciena ‘ko taupa taupītājs, to laupa laupītājs (skarba ziema)’. Nepareizi vai nepietiekami barotiem laukiem var būt nepieciešama pārsēšana ar vasarāju kultūraugiem nākamajā sezonā. Tas nozīmē ne tikai papildus laiku un darbu pavasarī, bet arī papildu izmaksas, kas var būtiski ietekmēt arī nākamās sezonas ekonomisko iznākumu.

Fosfora (P) un kālija (K) būtiska loma nākamās ražas potenciāla veidošanā

Fosfors ir būtisks sakņu sistēmas attīstībai rudenī, jo robusta sakņu sistēma palīdz augiem labāk uzņemt barības vielas un pārziemot. Tā kā fosfors augsnē pārvietojas ļoti lēni (aptuveni 2 mm gadā), izvēloties minerālmēslu stratēģiju, kura paredz tikai pavasarī uzkaisīt minerālmēslus, tas lielā mērā paliks augam nepieejams nākamā gada ražas sezonā. Kālijs savukārt veicina cukura veidošanos, kas nodrošina augam enerģiju, regulē ūdens līmeni augos un stiprina izturību pret stresu un slimībām. Tas būtiski uzlabo kultūraugu ziemcietības spējas, mazinot izsalšanas riskus. Protams, izņēmumu gadījumos, piemēram, smagākas mālainas augsnes bieži fiksē kāliju, tāpēc tā papildināšana rudens periodā var šķist mazāk efektīva, taču fosfors šajās augsnēs ir mazkustīgs un tā lietošana rudenī ir īpaši svarīga, lai nodrošinātu sakņu attīstību un nākamā gada ražu. Šādās augsnēs kālija klātesamība palīdzēs augam pārziemot un tas varēs ātrāk uzsākt tieši augšanu pavasarī.

Šī gada laikapstākļu papildus ietekme

Ir skaidrs, ka šī gada ilgstošais lietus izskaloja barības elementus no augsnes. Pēc šāda gada paļauties tikai uz dabu — "kā būs tā būs" — būtu riskanti. Ja augsnes kvalitāte pamatā ir slikta, nav pamata cerēt uz bagātīgu ražu nākamgad, turklāt augsne kļūst ievainojamāka pret arvien biežāk sastopamajām ekstrēmām klimata parādībām, piemēram, sausumu, stiprām lietusgāzēm un plūdiem, vēja eroziju, pēkšņām temperatūras svārstībām vai salu bez sniega segas. Pēc šādas sezonas, nelietojot NPK rudenī, tas var būt izšķiroši kviešu un rapšu sējumos nākamā gada ražas potenciāla nodrošināšanai. Īpaši svarīgi tas ir viegli smilšainās augsnēs, no kurām fosfors un kālijs izskalojas salīdzinoši ātrāk. Nupat ir piedzīvots viens visai traģisks gads lauksaimniecībā, vai esam gatavi pakļaut riskam arī nākamo ražas sezonu?

Riski, kas var radīt ekonomisku turbulenci saimniecībās

Pēc šī gada, kad lai arī ražas daudzviet augstas, tomēr graudu kvalitātes rādītāji nav daudzsološi un lielākoties lauksaimnieki novāc lopbarības kvalitātes graudus, kurus nav iespējas realizēt ar lielu peļņu globāli zemās graudu cenas dēļ. Papildus tam prognozes minerālmēslu tirgū arī nav daudzsološas, augstās cenas bija un joprojām būs būtisks finanšu slogs saimniecībām. Jau tā grūtajā situācijā, tomēr aicinām kārtīgi pārdomāt savu mēslošanas stratēģiju, lai izvēles šajā rudenī neatstāj neatgriezeniskas sekas uz nākamā gada potenciālo ražu. Neuzliekot pietiekami NPK mēslojuma rudenī, lauksaimnieki riskē ar zemāku kultūraugu noturību, sliktāku ražu un finansiāli neizdevīgu arī nākamo sezonu.

Sagatavojis:

Aleksandrs Katiševs, Scandagra Latvia Minerālmēslu produktu un Kaļķa produktu grupas vadītājs