Ekonomikas ministrija sagatavojusi normatīvo regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Plānots, ka šo normatīvo regulējumu skatīs Ministru kabinetā š.g. 9. augustā, savukārt Saeimā š.g. 11. augustā.
Kā zināms, š.g. 21. jūnijā Ministru kabinets lēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, Ekonomikas ministrija normatīvajā regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku. Atbalsta periodu rosinām noteikt no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim.
Malkai plānots noteikt cenu līmeni, no kura sākt sniegts atbalstu - 40 EUR/ber.m3 (aptuveni 35 EUR/MWh). Līdzīgi, kā koksnes granulām, piedāvāsim valdībai lemt par valsts kompensāciju izmaksu pieaugumam 50% apmērā (t.i., ja izmaksas pārsniegs 40 EUR/ber.m3), bet ne vairāk par 15 EUR/ber.m3. Maksimālais atbalsta apjoms, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 35 ber.m3. Atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 37,5 miljoni EUR.
Savukārt koksnes briketēm, tāpat kā koksnes granulām, atbalsta sniegšanas cenu līmenis varētu būt noteikts 300 EUR par tonnu (aptuveni 65 EUR/MWh). Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī šeit izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā (t.i., ja izmaksas pārsniedz 300 eiro/tonnā), bet ne vairāk kā 100 eiro/tonnā apmērā. Maksimālais atbalsta apjoms, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecība būtu 10 tonnas. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 3,6 miljoni EUR.
Plānots, ka mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes granulas, koksnes briketes vai malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.
Vienlaikus būtiski norādīt, ka Ekonomikas ministrija arī rosinās pagarināt iepriekš noteikto atbalsta periodu tām mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto dabasgāzi, nosakot to no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. aprīlim. Atbalsts plānots gāzes cenas kompensācijai 30 EUR/MWh (t.i., 0,030 EUR/kWh) tiem lietotājiem, kuru mēneša patēriņš pārsniedz 221 kWh/mēnesī (21 m3/mēnesī). Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 36 miljoni EUR. Atbalstu plānots piemērot automātiski mājsaimniecību rēķinos.
Tāpat atgādinām, ka atbalsts plānots arī mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju - atbalsts tiks piešķirts tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru patēriņš ir lielāks par 500 kWh mēnesī, ja elektroenerģija tiek izmantota apkurei, balstoties uz siltumsūkņa pašdeklarācijas principu. Valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,160 EUR/kWh, bet ne vairāk kā 100 EUR/MWh. Jebkurai mājsaimniecībai pirmās patērētās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja noteiktajai elektroenerģijas cenai, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni. Atbalsts plānots no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim. Atbalsta saņemšanai mājsaimniecībai būs jāpiesakās pašvaldībā.
Būtiski uzsvērt, ka attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājiem, kas maksā par pakalpojumu pēc izlīdzinātā maksājuma principa, regulējumā plānots noteikt pienākumu dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotājiem veikt izlīdzinātā maksājuma pārrēķinu, ņemot vērā faktisko mājsaimniecību patēriņu un dabasgāzes lietotājiem veicot maksājuma korekcijas par iepriekšējiem mēnešiem.
Tāpat laika periodā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim plānots arī atbalsts centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācijai. Arī šajā gadījumā kompensācijas apmēru siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai paredzēts noteikt 50% apmērā no no cenas, kas pārsniedz 68 EUR/MWh. Atbalstu piemēros automātiski mājsaimniecību rēķinos.
