Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 2020. gadā sāka īstenot demonstrējumu par kvalitatīvas rupjās lopbarības īpatsvara palielināšanas iespējām barības devā slaucamajām govīm ekonomiski pamatotas ražības sasniegšanai.

Demonstrējuma mērķis bija nodemonstrēt rupjās lopbarības īpatsvara palielināšanas priekšrocības barības devā. Lai veiktu salīdzinājumu, tika veidotas divas slaucamo govju grupas ar atšķirīgu rupjās lopbarības īpatsvaru barības devā. Pirmajā (I) grupā rupjās lopbarības īpatsvars devā sastādīja 60% un otrajā (II) grupā – 52% no kopējās barības sausnas.

Lauku dienā z/s “Kalna Dambrāni” interesenti tika iepazīstināti ar četru atkārtojumu kopsavilkumu rezultātiem, diskutēja par skābbarības gatavošanas niansēm, biežāk pieļautajām kļūdām. Pieredzē dalījās Ogres konsultāciju biroja augkopības konsultante Ieva Kamerāde-Sniedze.

Rupjās lopbarības avoti slaucamām govīm saimniecībā ir zāles un kukurūzas skābbarība, kā arī siens un salmi. 2022. gada sezonā sagatavotās skābbarības galvenie ķīmiskā sastāva rādītāji atspoguļoti 1. un 2. tabulā. Analīžu rezultāti parāda, ka skābbarību sausnas sagremojamība nav tik laba, kā vēlētos. Jo optimālāks būs šis rādītājs, jo labāk dzīvnieks spēs izmantot tajā esošās barības vielas.

1. tabula. Zāles skābbarības kvalitatīvie rādītāji 2022. gadā

2. tabula. Kukurūzas skābbarības kvalitatīvie rādītāji 2022. gadā

Demonstrējuma gaitā tika veikti vairāki atkārtojumi. Četru atkārtojumu izēdināmās devas efektivitāti raksturo 3. tabulas dati.

3. tabula. Izēdināmās devas efektivitāte četros atkārtojumos vidēji

Veicot četru atkārtojumu vidējo aprēķinu, efektīvāka barības deva ir grupā, kur izēdina lielāku rupjās lopbarības īpatsvaru. Rezultātā lielākus ieņēmumus (+0,44 EUR) no piena dienā dod I grupa, salīdzinot ar II grupu. Barības devas efektivitāti raksturo saražotais piena daudzums no 1 kg sausnas. Demonstrējuma grupās tas bija līdzīgs – I grupā: 1,52, II grupā: 1,54, kas ir pieņemams rādītājs vidēji 70.–305. slaukšanas dienai. Koncentrātu patēriņš uz 1 kg piena II grupā bija par 56 gramiem lielāks salīdzinoši ar I grupu. Tas sastāda 0,31 (0,056 g x 5,51 EUR) EUR izmaksas uz 1 govi dienā. Uz 100 govīm izmaksas dienā pieaugtu līdz 31 EUR, mēnesī – 945 EUR, gadā – 11 340 EUR.

Ir daudz riska faktoru, kas ietekmē rupjās lopbarības kvalitāti, piemēram, mēslošana, šķirņu izvēle, klimata maiņa (sauss, mitrs, silts, auksts), augu attīstības stadija un sausnas saturs vākšanas laikā, cukura saturs augos, smalcināšanas garums, vākšanas higiēna un ātrums, fermentēšanās ātrums, gaisa klātbūtne barībā, barošanas tehnika u. c. Skābbarības sagatavošanas rezultāts atspoguļojas ķīmisko analīžu rādītājos.

Zāles skābbarībā augstu sagremojamību var panākt, izmantojot daudzkomponentu zālāju maisījumu, jo augu sugām atšķirīga šķiedrvielu koncentrācija. Augam nobriestot, stublāju sagremojamība samazinās ātrāk salīdzinoši ar lapu daļām. Samazinoties lapu un stublāju attiecībai, šķiedrvielu koncentrācija palielinās kopējā lopbarībā. Auga un augsnes vērtību audzēšanas laikā būtiski ietekmē gaisa temperatūra. Patreiz sausā vasara ļoti samazina zālāju ražu. Pirms pļaujas jāizvērtē dažādu risku iespējamība skābbarības gatavošanas procesā. Katrā ķēdes posmā pieļautā kļūda rada ekonomiskos zaudējumus. Arī ieraugu un konservantu nepieciešamība atkarīga no tā, cik precīzi un pareizi tiks veikti ar rupjās lopbarības nodrošināšanu saistītie organizatoriskie pasākumi. Ja mazāk kļūdu tiek pieļauts skābbarības gatavošanas procesā, var lietot ieraugus, bet, ja to ir vairāk, tad jādomā par ķīmisko konservantu izmantošanu. Nepievēršot pietiekamu uzmanību iepriekš minētajam, zaudējumi iespējami līdz 47% (lektors Ivans Eisners, CHR, Hansen).  

Vēlos vēlreiz aktualizēt zināmas lietas, par kurām vajadzētu domāt ar lielāku izpratni, lai sasniegtu optimālu rezultātu:

• Zāli pļaut sausu, pēc rīta rasas nožūšanas. Pļaušanas augstums jāizvēlas tāds, lai skābbarība būtu tīra, nepiesārņota un augsnes mikrovide saglabātos labvēlīga;
• Optimāla vīšana novērš pārmērīgu cukura un olbaltumvielu zudumu. Vītināšana atkarīga no sausnas satura augā. Ja augs “uz kājas” sauss, tad vītināšanu neveic;
• Smalcinājuma pakāpe zāles skābbarībai 1–3 cm, kukurūzas – 0,5–1 cm;
• Pievestā masa pie tīras tranšejas vienmērīgi jāizkliedē, blietēšanas slāņa biezumam nevajadzētu pārsniegt 30 cm biezumu;
• Optimālai pienskābes fermentācijai nepieciešama bezskābekļa vide, to nodrošina augsts blīvēšanas līmenis un rūpīgs tvertnes pārklājums;
• Pat 1mm caurums plēvē rada zaudējumu. Regulāri pārbaudīt skābbarības iesaiņojumu un novērst gaisa piekļuvi skābbarībai.

Zāles skābbarības sagatavošanas sezona sākusies, tā šogad nav vienkārša. Ņemot vērā to, ka zālāju ražas zemākas, uz lauka darbi jāveic, izvērtējot katru niansi.

Pasākums tika īstenots Zemkopības ministrijas demonstrējumu programmas lopkopībā LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” par tēmu: “Kvalitatīvas rupjās lopbarības īpatsvara palielināšanas iespējas barības devā slaucamajām govīm ekonomiski pamatotas ražības sasniegšanai”, LAD 2.1-20/20/P21, 4. lote.