Saimnieks LV / 2018.gads (Oktobris.)

Pārņemot saimniekošanu no vecākiem, izvirzot ambiciozus mērķus un izmantojot Eiropas Savienības (ES) fondu naudu, Kocēnu pagasta zemnieku saimniecības Mazdzērvītes saimnieki – brāļi Jānis un Roberts Ločmeļi – piecu gadu laikā uzcēluši jaunu fermu kompleksu un četrkāršojuši slaucamo govju ganāmpulku.

Lai arī aktīvā lauksaimniecības sezona tuvojas noslēgumam, jau no 22. oktobra būs pieejami vairāki jauni Lauku atbalsta dienesta (LAD) administrēto ES fondu atbalsta pasākumi. Mazdzērvīšu saimniekiem ir pieredze, kā veiksmīgi saņemt ES un līzinga kompānijas finansējumu saimniecības paplašināšanai un attīstībai.

Ar ģimenes atbalstu un vienotu vīziju
Zemnieku saimniecība Mazdzērvītes dibināta 1993. gadā un sākotnēji darbojās kā naturālā saimniecība, kurā bija ietverta arī piena lopkopība un augkopība. Savukārt kopš 2000. gada pamatdarbības joma ir piena lopkopība. Savulaik Mazdzērvītēs tika ierīkota viena no pirmajām aukstā tipa fermām Latvijā, par paraugu ņemot Amerikas Savienoto Valstu piemēru.

Līdz 2010. gadam zemnieku saimniecībā bija līdz 80 slaucamu govju. Taču ar ģimenes atbalstu un vienotu redzējumu 2012. gadā pieņemts lēmums fermu paplašināt. „Abi ar brāli Robertu vienojāmies attīstīt saimniecību, taču kopīgai saimniekošanai fermas tā brīža apmēri šķita pārāk mazi. Nolēmām uzbūvēt pilnīgi jaunu fermu klaja lauka vidū. Uzrakstījām projekta pieteikumu par fermas ēku kompleksa būvniecību, ieskaitot tehnoloģisko iekārtu piegādi un uzstādīšanu, un iesniedzām to LAD,” stāsta Mazdzērvīšu saimnieks Jānis.

Izpēta nozari un uzticas profesionāļiem
Lai gūtu priekšstatu, pirms ambiciozā mērķa realizēšanas saimnieki rūpīgi izpētīja nozari. „Apbraukājot vairākas līdzīgas zemnieku saimniecības, daudz dzirdējām par nesakārtoto nozari un dažādām problēmām tajā. Bijām uzklausījuši pietiekoši daudz viedokļu un pieredzes, tāpēc mums bija skaidrs, no kādu kļūdu pieļaušanas vajadzētu izvairīties. Līdz ar to nonācām pie lēmuma projekta izstrādi un vadību uzticēt profesionāļiem. Piesaistījām profesionālu projektu rakstītāju, kā arī finanšu konsultantu, kurš palīdzēja sagatavot nepieciešamo dokumentāciju,” atklāj J. Ločmelis.

Lai izpildītu visus ES fondu projekta nosacījumus, papildu atbalsta summai no LAD bija nepieciešams piesaistīt arī līzinga kompānijas finansējumu. „Aptuveni pusgada laikā tika sagatavota dokumentācija, un tad tikai varējām sākt runāt ar līzinga kompānijām.” Izpētot visas iespējas, Citadele Līzings un faktorings piedāvājums tika atzīts kā saistošākais.

Panākumu atslēga – ilgs un rūpīgs darbs
„Izskatot mūsu pieteikumu, līzinga kompānija bija gatava sadarboties, kā arī izteikt savu, no finanšu aspekta raugoties, nākotnes redzējumu. Līdz ar to, pateicoties gan pašu spēkiem, gan zinošai komandai, bijām rūpīgi sagatavojušies, un projekts tika atbalstīts. Esmu drošs, ka ar mūsu zināšanām vien kādā brīdī varēja nepietikt, tāpēc piesaistījām speciālistus, kas deva savu pienesumu un, iespējams, pasargāja mūs no kļūdām,” spriež saimnieks.

„Ja klients pie mums ierodas ar sakārtotu dokumentāciju un no LAD puses atbalstītu projektu, tas jau ir pozitīvs signāls par labu klientam. Mums ir vieglāk pieņemt lēmumu, jo saprotam, ka klients un viņa projekta dzīvotspēja ir rūpīgi analizēta. Izvērtējot iesniegto projektu, LAD vērtē klienta tehnisko nodrošinājumu – vai viņam ir pietiekami daudz zemes, nepieciešamā tehnika, vai spēs realizēt plānoto ražošanas apjomu. Mēs savukārt vērtējam naudas plūsmu un apmaksas kārtību,” saka Citadele līzings un faktorings vecākais līzinga menedžeris Normunds Dubickis.

Eiropas Savienības līdzfinansējums kalpo kā pirmā iemaksa
Realizējot ES struktūrfondu projektu, klienta investīcija ir no ES saņemtais līdzfinansējums un par projektu saņemtais atbalsts no līzinga kompānijas skatu punkta tiek uzskatīts kā pirmā iemaksa. Tas nozīmē, ka, tiklīdz, piemēram, tehnikas vienība tiek iegādāta un LAD veicis tās kontroli, klients pārskaita no ES saņemto finansējumu kā pirmo iemaksu.

„Ja projekts tiek realizēts ar LAD atbalstu, lauksaimnieks saņem 30–40 %, dažos gadījumos pat 50 % lielu ES finansējumu. Klients šo atbalsta maksājumu izmanto, lai nosegtu pirmo iemaksu par iegādāto tehniku. Tā kā no ES saņemtais atbalsts ir lielāks nekā pirmā iemaksas standarta gadījumos, mēs varam piemērot elastīgāku atmaksas grafiku,” uzsver N. Dubickis.

Salīdzinājumam − standarta gadījumos līzingā iegādāta traktortehnika jāapmaksā piecu gadu laikā. Savukārt par ES projekta finansējumu iegādātai traktortehnikai atmaksas termiņš var būt līdz pat 6–7 gadiem.

„Klasiska līzinga gadījumā iegādātais objekts pieder līzinga kompānijai, līdz klients to ir pilnībā apmaksājis. Savukārt ES projektu realizācija paredz, ka mēs izsniedzam klientam aizdevumu, taču iegādātais objekts uzreiz nonāk klienta īpašumā, kā to paredz ES direktīva,” stāsta Normunds Dubickis.

Svarīgi meklēt risinājumus
Jānis atzīst − kā jau ikkatrā biznesā, arī piena nozarē ik pa laikam pienāk ne tik labi brīži. 2014.–2015. gadā, piemēram, piena iepirkuma cena nokritās līdz katastrofāli zemam līmenim.

J. Ločmelis: „Problēmas spējām atrisināt, pateicoties laicīgai komunikācijai ar līzinga kompāniju. Saprotams, arī no tās saņēmām daudz dažādu jautājumu, jo nevienam nebija gatavas receptes, kā rīkoties. Daudz laika pavadījām, kopīgi apspriežot iespējamos risinājumus. Līzinga kompānija piedāvāja sadalīt pamatsummas maksājumus attiecībā pret piena iepirkuma cenu. Tobrīd šāda instrumenta vēl nebija, tāpēc zinām, ka mēs bijām vieni no pirmajiem, kas to izmantoja. Man ir liels prieks, ka sanāca to paveikt. Zinu, ka arī citām zemnieku saimniecībām šāds atbalsta instruments ir bijis ļoti noderīgs.”

Faktorings – būtisks atbalsts
Runājot par biežākajām ikdienas problēmsituācijām un to risinājumiem, Mazdzērvīšu saimnieks stāsta, ka, strādājot piena lopkopībā, zemnieki ir pilnībā atkarīgi no tā, vai piena uzpircējs apmaksās rēķinus. Gadās, ka notiek apmaksas aizkavēšanās vai, piemēram, krīzes situācijā katastrofāli krīt piena iepirkuma cena. „Šādās krīzes situācijās, kad naudas aprite nav tik ātra, gan mēs, gan citas saimniecības izmanto CFL piedāvātās faktoringa pakalpojuma iespējas, proti, līzinga kompānija mums apmaiņā pret piena pārstrādes uzņēmuma vēl neapmaksātajiem rēķiniem izsniedz apgrozāmos līdzekļus. Savukārt, tiklīdz piena uzpircējs apmaksā rēķinus, mēs atdodam šo naudu līzinga kompānijai, tādējādi neesam tik ļoti atkarīgi no piena pārstrādātājiem,” pieredzē dalās Mazdzērvīšu saimnieks Jānis Ločmelis.