Saimnieks LV / 2017.gads (Jūnijs.)

Aukstais pavasaris šogad gan kavējis ar pilnu jaudu izpausties kūlas dedzinātājiem, tomēr pāris šķūņi un arī mežu platības jau paguvušas nosvilt. Katru gadu atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem Latvijā izdeg pārsimts hektāri meža, kas noticis cilvēka nejaušas un arī ļaunprātīgas rīcības dēļ. Meža ugunsgrēku rezultātā tiek iznīcināta meža ekosistēma un koksnes resursi, kā arī radīts apdraudējums iedzīvotāju drošībai un veselībai.

Valsts meža dienests ar 2017. gada 1. maiju ir noteicis meža ugunsnedrošā laikposma sākumu visā valsts teritorijā, tāpēc meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā.

Latvijā meža ugunsdrošības uzraudzību, meža ugunsgrēku atklāšanu un ierobežošanu visos mežos neatkarīgi no īpašuma veida un piederības nodrošina Valsts meža dienests (VMD). Šim nolūkam visā valstī izveidots meža ugunsnovērošanas torņu un meža ugunsdzēsības staciju tīkls, kas ļauj pēc iespējas ātrāk atklāt ugunsgrēkus un tos nodzēst. Meža ugunsgrēku dzēšanā piedalās arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Meža ugunsnedrošajā laikposmā, uzturoties mežā, visiem iedzīvotājiem ir jāievēro ugunsdrošības prasības. Lai mazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas, ir noteikti daži aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un arī kriminālatbildību.

Saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumiem ugunsnedrošajā periodā mežā aizliegts:
• kurināt ugunskurus mežā un purvos, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;
• atstāt ugunskurus bez uzraudzības; ugunskura vietu drīkst atstāt, kad uguns nodzēsta un gruzdēšana pilnīgi beigusies;
• nomest mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus;
• braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumos un meža apsaimniekošanai;
• ekspluatēt mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus ar bojātu iekšdedzes dzinēja gāzu izplūdes sistēmu;
• bez saskaņošanas ar VMD mežniecību veikt jebkuru dedzināšanu, kas, radot dūmus, var maldināt uguns novērošanas darba veicējus. Līdz ar meža ugunsnedrošā laikposma iestāšanos VMD organizē dežūras ugunsnovērošanas torņos. No šiem torņiem tiek novērots mežs, un, ja virs koku galotnēm var redzēt dūmus, tad ir iespējams noteikt, kurā vietā deg mežs. Tāpēc ir svarīgi, lai bez saskaņošanas netiktu veikti nekādi dedzināšanas darbi, kas rada lielus dūmus, lai tie nemaldinātu ugunsnovērošanas torņa dežurantus un netiktu izsludināta viltus trauksme.

Meža izstrādātājiem ir jāievēro prasība, ka meža ugunsnedrošajā laikposmā cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar VMD mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju. Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža stigas un ceļi būtu atbrīvoti no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai nepieciešamības gadījumā meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Tāpat meža īpašniekiem ir jāzina, ka pēc meža ugunsgrēka likvidācijas viņa mežā meža īpašnieka pienākums ir veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību.

Meža objektā aizliegts laikposmā no 1. maija līdz 1. septembrim krautnēt (uzglabāt) kaudzēs mežaudžu ciršanas atliekas, ja kaudze atrodas tuvāk par 50 m no 10–40 gadus vecām skuju koku mežaudzēm, kuru platība ir lielāka par 1 ha, izņemot gadījumu, ja starp minēto kaudzi un mežaudzi atrodas vismaz 10 m plata ceļa trase (no kokiem brīva zeme no vienas meža sienas līdz otrai (pretējai) meža sienai, ieskaitot ceļa klātni, novadgrāvjus un citus infrastruktūras objektus, kas nepieciešami ceļa ekspluatācijai), kā arī tad, ja atbilstoši Ugunsdrošības noteikumu prasībām izstrādātajā meža ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānā ir noteikts citādi.

Kopš pagājušā gada tām par meža objektu atbildīgajām personām, kuras apsaimnieko vienlaidu meža zemes platību, kas lielāka par 5000 ha, jāizstrādā meža objekta ugunsdrošības preventīvais pasākumu plāns, kas ir īpaši lietderīgi mežu uguns nedrošajā laikposmā. Tādējādi mazināts administratīvais slogs tiem lielajiem privātajiem meža īpašniekiem, kuri apsaimnieko dažāda lieluma zemes vienības un kuri atrodas fragmentēti visā valsts teritorijā. Pasākumu plānu apstiprina VMD.

Meža objekta ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānā iekļauj:
• meža objekta atbildīgo personu sarakstu, tālruņu numurus, elektroniskā pasta adreses;
• ugunsdzēsības vajadzībām izmantojamās tehnikas un līdzekļu sarakstu;
• grafiski attēlotu meža objekta shēmu (elektroniskā formātā). Shēmā norāda meža kvartālu tīklu; ceļus, kas šķērso mežus un purvus; ūdensteces un meliorācijas grāvju tīklu ar tiltiem; ūdensņemšanas vietas un ūdenskrātuves; mineralizētās joslas; atpūtas vietas; sadalījumu pa ugunsbīstamības klasēm; mežaudžu ciršanas atlieku kaudzes.

Sevišķas ugunsbīstamības apstākļos pašvaldībām ir tiesības veikt pasākumus, kas samazina ugunsgrēku izcelšanās iespējamību mežā. Piemēram, liela sausuma gadījumā tās var slēgt meža ceļus, liegt apmeklētājiem pieeju noteiktām teritorijām, lai ierobežotu cilvēku koncentrāciju ugunsnedrošajās vietās.

Meža ugunsgrēku skaits
• Šogad pavisam ir reģistrēti jau 54 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto platību 33.2 ha, tajā skaitā jaunaudzes nodegušas 5.9 ha platībā.
• 2016. gadā meža ugunsgrēki dzēsti 641 reizes 467 ha platībā. 75.7 % gadījumu meža ugunsgrēka izcelšanās iemesls neuzmanīga rīcība ar uguni, bet 15.7 % gadījumu tā ir bijusi ļaunprātīga dedzināšana.

Ja uz lauksaimniecības un citām zemēm ugunsnedrošā perioda noteikumi tieši neattiecas, taču šo zemju īpašniekiem, apsaimniekotājiem, kā arī ikkatram jārēķinās, ka tad, ja no ugunskura vai kūlas ugunsgrēka citā teritorijā aizdegas mežs, atbildība par to gulstas uz ugunsnelaimes vaininieka pleciem.

Profilaktiskie pasākumi
Lai pasargātu savu īpašumu − samazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespēju un to izcelšanās gadījumos varētu ugunsgrēkus sekmīgi nodzēst un samazināt to sekas, mežu īpašniekiem būtu ieteicams veikt profilaktiskos pasākumus:
• Ierīkot un uzturēt mineralizētās joslas. Vietās, kur zemes nodalījuma josla robežojas ar mežu un augsnes kūdras slānis nav biezāks par 0.15 m, ieteicams ierīkot ne mazāk kā 1.5 m platu mineralizēto joslu, kas kavētu uguns izplatīšanos.
• Meža ceļus un stigas uzturēt lietošanas kārtībā. Dabiskajās brauktuvēs mežā, kvartālstigās un grāvju atbērtnēs, kas var tikt izmantotas ugunsdzēsības vajadzībām, izlīdzina risas, novāc apaugumu un pielūžņojumu.
• Ierīkot un uzturēt ūdens ņemšanas vietas tā, lai nodrošinātu ugunsdzēsības automobiļu piekļūšanu.
• Uzstādīt brīdinājuma zīmes biežāk apmeklētās, piemēram, sēņošanas vai ogošanas vietās mežā.
• Ierīkot un uzturēt atpūtas vietu meža ceļu krustcelēs biežāk apmeklētās vietās.
• Pārtraukt meža darbus paaugstinātas bīstamības apstākļos.

Ja izcēlies meža ugunsgrēks
Meža ugunsgrēku rašanās risku palielina sauss un karsts laiks. Gadījumā, ja ir izcēlies ugunsgrēks, neuzmanīgi rīkojoties ar uguni vai no ugunskura, pēc iespējas ātrāk to jāmēģina nodzēst, sitot liesmas ar zariem vai kādu citu pieejamu nedegošu priekšmetu.

Uguns jādzēš slīpiem sitieniem izdegušā laukuma virzienā. Ja saprotams, ka uguni nodzēst nav iespējams, nekavējoties jābrīdina apkārtējie un jāiet uz vietu, kur var paglābties – uz ceļa, meža stigas, lauka vai pie ūdenskrātuves. Dodoties prom no ugunsgrēka vietas, jāvirzās perpendikulāri uguns izplatīšanās virzienam, sekojot iespējamām vēja virziena izmaiņām. Jo ātrāk notikuma vietā ieradīsies ugunsdzēsēji un uzsāks dzēšanu, jo ātrāk tas tiks likvidēts un degšanas nodarītais postījums būs mazāks.

Izmantotie avoti:
• Ministru kabineta noteikumi Nr. 238 Ugunsdrošības noteikumi.
• Sācies ugunsnedrošais periods – īpašs režīms mežos. Guntars Laganovskis www.lvportals.lv.
• Vasarā − īpašs ugunsdrošības režīms mežos. Sarmīte Grundšteine, LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centrs. www.llkc.lv.
• VUGD informācija.