Šogad SIA "Rīgas meži" piederošajos mežos astoņzobu mizgraužu postījumi mazinājušies un mizgraužu slazdos noķerts mazāk šo kaitīgo vaboļu nekā pirms gada, aģentūru LETA informēja uzņēmuma "Rīgas meži" daļas "Mežaparks" vadītāja Elga Zēģele.

Pēdējos gados klimatisko apstākļu dēļ Eiropā strauji savairojies egļu astoņzobu mizgrauzis - viens no bīstamākajiem un agresīvākajiem egļu kaitēkļiem. Tā kā egle ir viena no saimnieciski nozīmīgākajām koku sugām, tas draud ar lieliem ekonomiskajiem zaudējumiem mežsaimniecībai.

Rīgai piederošajos mežos mizgrauži galvenokārt ieviesušies Slokas papīrfabrikas egļu plantācijās, kas pirms 60-80 gadiem tika stādītas papīrfabrikas izejvielu vajadzībām. Pēc SIA "Rīgas meži" mežsaimniecības daļas vadītāja Jāņa Ģērmaņa sacītā, šogad mizgraužu bojājumu situācija vizuāli liekas ievērojami labāka nekā pirms gada. Uzņēmums vienmēr cenšas laicīgi aizvākt bojātos un novājinātos kokus no meža platībām, un pagājušajā gadā šiem darbiem tika pievērsta īpaša uzmanība.

Pērn SIA "Rīgas meži" izlika 148 mizgraužu ķeramslazdus, bet šogad - 245. Pagājušajā gadā noķerto vaboļu apjoms bija 23 litri. Mizgrauži ir sīkas vabolītes, tikai 3-4 mm garas, tādēļ visus noķertos mizgraužus varēja sabērt mazliet vairāk nekā divos spaiņos. Šogad "Rīgas mežu" mizgraužu slazdos iekritis par kādu ceturtdaļu mazāk vaboļu nekā pērn.

Pēdējos trīs gados Eiropā noticis mizgraužu savairošanās uzliesmojums, ko veicina tiem labvēlīgi klimatiskie apstākļi, vētras, sausums un plūdi. Tas novājina mežus, tādēļ šīm vabolēm ir vieglāk ieviesties un tikt galā ar eglēm. Tomēr šogad kā Latvijā, tā pārējā Eiropā mizgraužu postījumu bijis ievērojami mazāk. Pēc zinātnieku domām, par to galvenokārt jāpateicas vēlajam un samērā vēsajam pavasarim. 

Maijā un jūnijā temperatūra bija zemāka par to, kāda nepieciešama mizgraužiem, un tie nespēja uzbrukt eglēm pietiekami aktīvi.

Atkarībā no laika apstākļiem mizgrauži var veidot pat trīs paaudzes gadā. Visaktīvākā ir pirmā mizgraužu paaudze, kas parasti izlido maijā. Otrā paaudze izlido augustā un septembrī, bet, ja ir agrs un silts pavasaris un vēls rudens, tad ļoti iespējams, ka attīstās arī trešā vaboļu paaudze. Jo vairāk mizgraužu paaudžu, jo lielāki postījumi.

Mizgraužu iznīcinātās, nokaltušās egles zaudē aptuveni pusi no savas vērtības un galvenokārt realizējamas kā enerģētiskā koksne, bet labākajā gadījumā - kā mazvērtīgi taras zāģmateriāli. Meža īpašniekiem tie ir lieli zaudējumi.

Pati efektīvākā aizsardzība pret mizgraužiem ir profilakse - no kaitēkļu skartajām teritorijām savlaicīgi jāizvāc visi vēja gāztie, lauztie, bojātie un novājinātie koki. Lai nogalinātu veselīgu egli, vajag vismaz 2000 mizgraužu, bet, ja koks ir novājināts, pietiek ar mazāku kukaiņu skaitu. 

Mizgraužu aktivitāte sākas aprīlī un maijā, kad vidējā diennakts temperatūra nav zemāka par 15 grādiem. Tādēļ visi rudenī, ziemā vai agrā pavasarī bojātie koki jāaizvāc līdz 1.aprīlim.

Otrs aizsardzības veids ir feromonu ķeramslazdu izlikšana svaigos izcirtumos. Ķeramslazdi gan pievilina un noķer tikai 5%-10% kaitēkļu, taču arī tas ir daudz - vietās, kur mizgraužu blīvums samazinās kaut par desmito daļu, eglēm ir lielākas izredzes izdzīvot, norāda uzņēmums.

Ja mizgrauži mežā bojā atsevišķus kokus, tos kopā ar tuvākajiem acīmredzami bojātajiem kokiem vēlams izcirst un savlaicīgi izvest no meža. Ja nokaltušo un kalstošo egļu ir pārāk daudz, nepieciešams nocirst visu audzi un izcirtumā izlikt ķeramslazdus, lai mizgrauži nesāktu bojāt blakus esošās egles, skaidro speciālisti.