, .
fair_day 6.2℃
Vārda dienu svin: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis

Ražotne ir, vajag kartupeļus

Monika Sproģe , 12-07-2021
Ražotne ir, vajag kartupeļus

Saimnieks LV / 2018.gads (Augusts.)

SIA Aloja Starkelsen ir lielākais kartupeļu cietes ražotājs Baltijas valstīs un viens no lielākajiem bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājiem pasaulē. Izejvielas – kartupeļus – piegādā arī ne viens vien Latvijas zemnieks.

Trumpis – bioloģiskā produkcija
Uzņēmuma direktors Jānis Garančs atzīst, ka viens no Aloja Starkelsen trumpjiem ir no bioloģiski audzētiem kartupeļiem ražotā ciete. „Savu uzņēmumu attīstām, balstoties uz pārtikas ražošanas tendencēm pasaulē. 2008. gadā sākām pārstrādāt bioloģiski audzētus kartupeļus, ražot bioloģisko kartupeļu cieti. Tieši tas ir mūsu galvenais darbības virziens. Slēdzot līgumus ar zemniekiem, katru gadu platības, no kurām piegādā bioloģiski audzētus kartupeļus, palielinām par 30 līdz 40 %. Divos mēnešos pārstrādājam 15 000 t kartupeļu, no kuriem puse ir bioloģiski audzēti. Ar šo apjomu pasaulē esam bioloģisko cieti ražojošo uzņēmumu pirmajā trijniekā. Taču mēs varētu pārdot vismaz divas reizes vairāk produkcijas nekā saražojam, bet to nedarām ne jau tāpēc, ka uzņēmumam trūktu jaudas, bet gan tāpēc, ka trūkst kartupeļu. Mēs sadarbojamies ar ikvienu zemnieku, kurš vēlas piegādāt kartupeļus, nav nozīmes, cik daudz viņš spēj saražot, taču, protams, te katram audzētājam pašam jāskatās, kādā apjomā tas ir izdevīgi,” stāsta uzņēmuma vadītājs un piebilst, ka pašlaik līgumi esot noslēgti ar vairāk nekā 120 zemniekiem, „līgums tiek slēgts uz trīs gadiem par noteiktu iepirkuma cenu, līdz ar to audzētāji var būt droši par nākotni. Turklāt, ja vienu gadu ir ražas samazinājums, mēs pret audzētājiem nevēršamies ar sankcijām.”

Par kādu cenu uzņēmums iepērk kartupeļus? Jānis Garančs atbild, ka cena, viņaprāt, ir adekvāta – 12–14 eiro centi par kilogramu: „Protams, ja paskatās veikalā uz pārtikas kartupeļiem, to cena ir ap eiro kilogramā, taču tie ir šķiroti, mazgāti un fasēti, turpretī mēs ņemam kartupeļus tādus, kādi tie nāk no lauka – dažāda lieluma, arī ar akmeņu un zemes piejaukumu. Zemniekam atkrīt ļoti daudz klapatu.”

SIA Aloja Starkelsen direktors Jānis Garančs izrāda ražotni, kurā no kartupeļiem iegūst pasaulē atzītu bioloģisko kartupeļu cieti.

Jāsaimnieko pareizi
Nereti izskan, ka, bioloģiski audzējot kartupeļus, lielas ražas nevar iegūt, taču J. Garančs oponē, sakot, ka tas ir dziļi iesakņojies mīts, kas neatbilst patiesībai un neiztur nekādu kritiku. „Cilvēki domā, ka bioloģiskā kartupeļu audzēšana pielīdzināma mazdārziņam – iestādīju, kas izauga, tas izauga, bet tā nav. Pagājušajā gadā labākais iznākums no bioloģiskajiem kartupeļiem, pārrēķinot uz ieguvumu no hektāra, bija 8 t cietes no hektāra, kas nozīmē, ka ražība bijusi aptuveni 40 t/ha. Turpretī no konvencionālo audzētāju piegādātajiem kartupeļiem, pārrēķinot uz platībām, par kurām noslēgti līgumi, iznāca, ka uz vienu hektāru esam saražojuši 5–6 t cietes. Tātad vidējais konvencionālais rādītājs ir zemāks nekā labākais bioloģiskais. Pareizi apsaimniekojot zemi, var iegūt ļoti labas bioloģiskās ražas,” pārliecināts direktors.

Palīdzēja sadarbība
J. Garančs atzīst, ka pērn lietavu dēļ piegādātājiem uz lauka palika daudz kartupeļu, tāpēc Aloja Starkelsen nevarēja saražot apmēram 30 % no iecerētā kartupeļu cietes apjoma: „Katru gadu rēķināmies ar atbirumu, taču tik lieli zaudējumi, kādi bija pērn, līdz šim nebija pieredzēti. Mums palīdzēja tas, ka esam lielākas grupas uzņēmums un mums ir māsas uzņēmums Zviedrijā, kas ātri atrada lauksaimniekus, kuri piegādāja bioloģiski audzētas izejvielas, Zviedrijā saražoja cieti, kas sedza mūsu iztrūkumu. Sadarbojamies arī ar Somijas cietes ražotājiem. Viņiem pagājušais gads bija daudz maz labs, tā mēs izbalansējām un nodrošinājām līgumus par cietes piegādi. Bez sadarbības partneriem būtu ļoti grūti.”

Produkts no pelēkajiem zirņiem
Līdztekus kartupeļu cietei uzņēmums no pagājušā gada sācis ražot olbaltumvielu produktu no Priekuļu pētniecības centrā selekcionētiem pelēkajiem zirņiem ‘Bruno’. Arī šeit paveras jaunas iespējas. J. Garančs norāda: „Pelēkajiem zirņiem ir ļoti liela priekšrocība. Tiem ir bieza miza, bez problēmām var izaudzēt ar bioloģiskām metodēm, turklāt to garšas īpašības salīdzinājumā ar dzeltenajiem zirņiem ir daudz izcilākas, līdz ar to nav nepieciešama tik dziļa pārstrāde. Pieprasījums pēc augu izcelsmes olbaltumvielām ir ļoti liels, tāpēc šo virzienu attīstīsim tikpat mērķtiecīgi kā bioloģisko kartupeļu cietes ražošanu. No augu izcelsmes olbaltumvielām ražo visus vegānos produktus, pēc kuriem pieprasījums pasaulē arvien pieaug.”

Tirgus – visa pasaule
Lielākā Aloja Starkelsen produkcijas daļa tiek eksportēta. „Vietējais bioloģisko produktu tirgus ir mazs, tāpēc no sākta gala zinājām, ka mūsu tirgus būs visa pasaule. Saražotā ciete tiek eksportēta uz ASV un Kanādu, Vāciju, Franciju un Itāliju. Strauji attīstās arī Āzijas tirgus – Ķīna, Japāna,” stāsta direktors.

Veiksmīgi darbojoties starptautiskos tirgos, pēdējos sešos gados uzņēmuma apgrozījums ir trīskāršojies, pašlaik Aloja Starkelsen strādā 84 darbinieki. Taču cietes ražošanai ir sezonāls raksturs, kartupeļu pārstrāde notiek no septembra sākuma līdz novembra vidum, fasēšanas cehi gan strādā katru dienu, bet vēl ir brīva jauda un liela vēlme attīstīt ražošanu un pārdošanu. Līdztekus kartupeļu cietes ražošanai uzņēmums ražo arī citus pārtikas produktus, no kuriem visiecienītākie Baltijas valstīs ir sausie maisījumi – Alojas želejas un Alojas ķīseļi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Kombinētā piena – gaļas liellopu šķirne Simentāle
Kombinētā piena – gaļas liellopu šķirne Simentāle

Piena lopkopībā diezgan bieži sastopamies ar apzīmējumu kombinētās šķirnes....

Domāt, mainīties un pastāvēt
Domāt, mainīties un pastāvēt

Lauksaimniecības nozaru un zemnieku saimniecību attīstībā bieži varam pārli...

SIA "Griezes Lejnieki" laiku lokos
SIA "Griezes Lejnieki" laiku lokos

Latvijas piensaimniecību pēdējo divdesmit, trīsdesmit gadu laikā skārušas ...

Enerģijas uzglabāšanas sistēmas lauksaimniecībai
Enerģijas uzglabāšanas sistēmas lauksaimniecībai

Ar katru gadu elektroenerģija kļūst aizvien būtiskāks resurss jebkurā saimn...