, .
cloudy -1.8℃
Vārda dienu svin: Rita, Vita, Olita

PVD: Antibiotikas gaļā ir mīts, taču ārstēt ar tām dzīvniekus nav liegts

Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija , 13-01-2022
PVD: Antibiotikas gaļā ir mīts, taču ārstēt ar tām dzīvniekus nav liegts

Lai arī daļa gaļas ražotāju uz iepakojuma mēdz uzsvērt, ka produktā nav antiobiotiku, to klātbūtne gaļā ir mīts, raidījumam “Vides fakti” norādīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) uzraudzības daļas vecākā eksperte Andra Sargūna. Tiesa, ārstēt ar antibiotikām dzīvniekus nav liegts.

Antibiotiku lietošana ir atļauta tikai tad, ja dzīvnieks ir saslimis, bet, lai pēc tam gaļu varētu ēst, ir jāpaiet noteiktam periodam, kura laikā antibiotikas no organisma pazūd. Visa cāļa gaļa veikalos ir bez antibiotikām, bet tas nenozīmē, ka savas dzīves laikā daži no cāļiem tās nebūtu saņēmuši.

Dzīvnieki antibiotikas nesaņem profilakses nolūkos, norādīja PVD pārstāve Sargūna.

Pēdējos gados jo īpaši antibiotikas tiekot lietotas tikai dzīvnieku ārstēšanai, ja ir uzstādīta attiecīga diagnoze un veikti laboratoriskie izmeklējumi.

Tas liek teikt, ka runas par antibiotikām pilno gaļu ir mīts. Tiesa gan, tam ir savs izcelsmes pamatojums.

Agrāk lietoja vairāk

Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns, profesors Kaspars Kovaļenko skaidroja, ka agrāk antibiotikas lauksaimniecībā patiešām tika lietotas daudz vairāk.

“Antibiotikas tika izgudrotas 20. gadsimta sākumā. Lauksaimniecībā tās sāka plaši izmantot piecdesmitajos, sešdesmitajos gados, saprotot, ka ar tām var ārstēt lielu daļu bakteriālo infekcijas slimību. Zinot, kāda tolaik bija lauksaimniecība, dzīvnieku labturība un barošana, antibiotikas bija neatņemama tā laikmeta sastāvdaļa. Tās bija nejauša inovācija lauksaimniecībā, kas panāca, ka dzīvnieks mazāk slimo un tam straujāk pieauga dzīvsvars,” stāstīja Kovaļenko.

Viens no iemesliem, kāpēc Eiropa sākusi ierobežot šo medikamentu lietošanu, ir antibakteriālā rezistence. Tā kā baktērijas ir iemācījušās nepadoties antibiotikām, arvien vairāk ir slimību, kuras vairs nevar izārstēt ar antibiotikām. Turklāt antibiotikas ir dārgas. Tiesa, ne visur pasaulē putnkopji un lopkopji no tām atsakās.

“Ir valstis, kurās ļoti plaši joprojām gan putniem, gan cūkām tiek dotas antibiotikas kā produktivitāti veicinoši līdzekļi. It īpaši Āzijas un Āfrikas valstīs, arī dažviet Amerikā.

Ja mēs Eiropā ļoti rūpējamies par antibiotiku lietošanas samazināšanu, tad citur varbūt ne tik ļoti par to uztraucas.

Jo tur ir citas problēmas, piemēram, bads. Turklāt vietās, kur ražo antibiotikas, tās nemaksā tik dārgi,” norādīja Kovaļenko.

Lai noskaidrotu, kā putnus audzē Latvijā, raidījums “Vides fakti” devās uz AS “Putnu fabrika Ķekava” – tur saražo teju 97% Latvijas putnu gaļas, uz iepakojumiem norādot, ka putns audzēts bez antibiotikām. Zīme “Audzēts bez antibiotikām” nozīmē, ka konkrētais cālis nekad mūžā nav saņēmis antibiotikas. Tas gan nenozīmē, ka Ķekavas vistu kūtīs nekad ar tām netiek ārstēti putni. Šogad, piemēram, vienā kūtī bijis jāārstē,  2020. gads pārlaists vispār bez antibiotikām, 2019. gadā 85% putnu tika audzēti bez antibiotikām, bet  2018. gadā to bija aptuveni 70%. Uz putniem, kas tomēr ir saņēmuši kaut reizi dzīvē antibiotikas ārstēšanas nolūkos, uzraksts “audzēts bez antibiotikām” neattiecas. 

PVD ir tiesības jebkurā brīdī pārbaudīt gaļu

Lai pārliecinātos, ka putnu gaļa patiešām ir bez antibiotikām, PVD ir tiesības jebkurā brīdī jebkuru no produktiem, kam ir šāds marķējums, pārbaudīt savās laboratorijās, veicot padziļinātu analīzi uz antibiotiku atliekvielām.

Lai pārliecinātos, ka konkrētais putns nekad mūžā nav saņēmis antibiotikas, PVD rīcībā ir vēl citi pārbaudes mehānismi,

piemēram, pieprasīt informāciju par to, kādas zāles ir iegādājusies konkrētā fabrika vai arī veikt analīzes mēsliem un pakaišiem.

“Ir kontroles mehānismi, kā var noteikt, vai ir antibiotiku klātbūtne putnu mītnēs. Piemēram, ja no putnu kūtīm paņemtu šos pakaišu paraugus, būtu skaidri redzams, ka šajā kūtī antibiotikas nav bijušas, jo nav nevienas atliekvielas. PVD regulāri veic pārbaudes gan uz antibiotiku atliekvielām, gan salmonelozi un kampilobaktērijām, kas ir arī ļoti svarīgi putnu mītņu veselības rādītāji,” norādīja AS “Putnu fabrikas Ķekava” mārketinga un sabiedrisko attiecību  vadītāja Maija Avota.

Jautāta, vai saslimušās vistas nevarētu tikt nokautas pirms ārstēšanas uzsākšanas, tā izvairoties no zāļu lietošanas, Avota atbildēja, ka tas fabrikai nebūtu pieņemami: “Ja vienā kūtī ir 25 000 putni, tas nozīmē, ka tur aug aptuveni 50 tonnas gaļas. Ja mēs konvertējam 50 tonnas, tie ir 50 000 kilogrami. Kaut vai ja tie būtu tikai eiro par kilogramu, mēs vienā mirklī iznīcinātu 50 000 eiro”.

Marķējums nav vienīgais apliecinājums

Jāņem vērā, ka marķējums “Audzēts bez antibiotikām” nav vienīgā pazīme, kas liecina, ka putni nav saņēmuši medikamentus. Tirgū var būt bez antibiotikām audzēta gaļa, kurai nav nekāda marķējuma. Tāpat arī  bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas marķējums norāda, ka cālim antibiotikas klāt nav stāvējušas. Tiesa, tas nenozīmē, ka bioloģiskajās saimniecībās šīs zāles būtu aizliegtas. Gadījumos, ja bioloģiskajās saimniecībās dzīvnieki slimo, tie tiek ārstēti ar antibiotikām, taču ar zālēm ārstētus bioloģiski audzētus dzīvnieku izcelsmes produktus  nedrīkst pārdot ar nosaukumu “Bioloģisks produkts”.

Avots: https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vide-un-dzivnieki/pvd-antibiotikas-gala-ir-mits-tacu-arstet-ar-tam-dzivniekus-nav-liegts.a434294/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk