Tuvojoties pavasarim, daudziem meža īpašniekiem pēc lielās ziemas savu daļu rūpju sagādās mežaudzes postījumi, ko veikuši pārnadži. Sākoties siltajām dienām, lēnām aktivizēsies arī citi “meža kaitēkļi” – kukaiņi. To labākā apkarošana – putnu klātesamība. Šoreiz par to, kā to panākt.

Būri un slazdi

Viena no senām kukaiņu apkarošanas metodēm ir būru izvietošana mežaudzēs un dārzos. Neatkarīgi no mežaudzes vecuma noteiktas sugas kukaiņi būs sastopami jebkura vecuma audzēs arī jaunaudzēs. Mūsdienu efektīva metode ir speciāli paredzēti feromonu slazdi. Apvienojot kā feromonu slazdus, ar apkārtnē izvietotiem putnu būriem, ļoti būtiski var ietekmēt kukaiņu daudzumu mežā. Labākais laiks putnu būru izlikšanai ir rudens vai neilgi pirms pavasara – marts. Mežu no kaitēkļiem lieliski sargā daudzas putnu sugas - nometnieces. Tas nozīmē, ka šīs sugas paliek visu gadu uz vietas un ir pirmās, kas uzsāk agrāku ligzdošanu, līdz ar to būri tiek aizņemti ātrāk un sākas aktīva kukaiņu ķeršana, lai pabarotu mazuļus, kas reizēm ir pat 12 vienā būrītī. Katru gadu gadu daudzu sugu putni nespēj izligzdot, jo trūkst piemērotu dobumu. Izvietojot putnu būrus, ir iespēja palielināt ligzdojošo punu skaitu un arī aktīvāku kukaiņu ķeršanu.

Jāņem vērā, ka pavasaris ir laiks, kad notiek aktīva perēšana un mazuļu audzināšana. Tāpēc šajā laikā ieteicams neveikt mežsaimniecisko darbību. Arī jaunaudzēs, kurās nav pieeajami dobumaini koki, notiek citu sugu ligzdošana uz zemes vai jaunajos kociņos vijot ligzdas. Mazajām putnu sugām - zīlītes, mušķērāji utt. mazuļu audzināšanas laiks ir īsāks, bet lielākām sugām – ērgļi, klijas u.c. mazuļu audzināšana notiek līdz augustam.

Saprotams, ka šie putnu ligzdošanas aizliegumi būtiski ietekmē mežsaimniecību. Kompensācijas ir iespējams saņemt par mikroliegumu sugām, bet viņas nav adekvātas pret to platību, kurā ir izveidots mikroliegums.

Aktuāla tēma – “Putnu gripa”

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kas apstiprina augsti patogēno putnu gripu diviem Jūrmalā, Dzintaru pludmalē atrastiem mirušiem paugurknābja gulbjiem. Šis ir pirmais putnu gripas gadījums Latvijā. Ņemot vērā konstatēto, kā arī pieaugošos putnu gripas draudus mājputnu novietnēm, Zemkopības ministrija, balstoties uz PVD sniegto informāciju, plāno noteikt papildu biodrošības pasākumus mājputnu novietnēm visā valsts teritorijā, tostarp ierobežojot mājputnu turēšanu ārpus telpām, lai novērstu to tiešu vai netiešu kontaktu ar savvaļas putniem.

Sākoties atkusnim un parādoties pirmajiem bezsniega laukumiem, būs klāt arī pirmie gājputni. Arī tie var apdraudēt mājputnus. Daudzas putnu sugas, kas atlidos būs tās sugas, kas ligzdo pie vai apdzīvotās vietās, piemēram, mājas strazds, baltā cielava, lauku balodis, meža pīle, kas var ligzdot tuvējā dīķī vai grāvī, uz kuru vēlāk iet peldēt/padzerties mājputni. Tikko atlidojuši putni aktīvi barojas brīvajās bezsniega vietās, kur reizēm salasās vairāku sugu putni, kuri var pārnest gripu uz mājputniem kā “starpnieki”. Atlidojis mājas strazds barosies kopā ar lauku zivrbuļiem, kuri pie mums dzīvo visu gadu. Pēc tam mājas zvirbulis var aizlidot un ēst kopā ar mājputniem no viena barības trauka, tā pelielinot iespēju aplipināt mājputnus.

Ļoti līdzīga ķēde ir arī ar ūdensputniem, kuri var baroties kādā piemājas dīķī, ezerā, bet uz kuru tajā pašā laikā tiek laisti mājputni.

Lai pasargātu mājputnus no putnu gripas, tiem jānodrošina apstākļi, kuros nav iespējams kontakts ar gājputniem un arī nometnieku putniem, kas visu gadu ir dzīvojuši tepat Latvijā.