, .
partlycloudy_night 0.3℃
Vārda dienu svin: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Prognozējami risinājumi neprognozējamām situācijām lauksaimniecībā

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM valdes loceklis Jēkabs Krieviņš , 01-11-2023
Prognozējami risinājumi neprognozējamām situācijām lauksaimniecībā

Šis gads lauksaimniekiem bijis sarežģīts – vispirms ilgstošs sausums pavasarī, tad salnas, bet augustā arī vairākas vētras un nepiemēroti laikapstākļi ražas novākšanai. Kamēr zaudējumi vēl tikai tiek apzināti, būtiski zināt par dažādiem finanšu instrumentiem, kas pieejami zemniekiem, un var būt kā atbalsts nākamās ražas nodrošināšanai. 

Biedrība “Zemnieku saeima” medijus informējusi, ka apkopotā informācija no saviem biedriem liecina – 90% no saimniecībām ziņojušas, ka ražas samazinājums, salīdzinot ar pērno gadu, ir robežās no 20% līdz 50%. Sausums visvairāk ietekmējis Ziemeļkurzemes un Ziemeļvidzemes saimniecības, kur raža samazinājusies pat par 70%. Vairāki saimnieki tādēļ nolēma nekult laukus vispār, jo ekonomiskais ieguvums bija pārāk neliels pret izmaksām. Vēl daļai lauksaimnieku graudu kaltēšanas izmaksas ievērojami augušas, jo ražas novākšanas laikā bija ilgstošas lietavas. No šī varam secināt, ka laikapstākļi turpina mainīties un turpmāk nav tik prognozējami kā kādreiz, taču ir finanšu instrumenti, kas var lieti noderēt.

Lauksaimniekiem pašreiz pieejamas vairākas programmas specifiski apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, piemēram, ja saimniecībai ir līdz 150 tūkstošiem eiro apgrozījums gadā, pieejami apgrozāmo līdzekļu aizdevumi līdz 35 tūkstošiem eiro, turklāt 25 tūkstoši eiro iespējams saņemt bez papildu nodrošinājuma. Savukārt lielākām saimniecībām aizdevums pieejams līdz pat vienam miljonam eiro ar atvieglotām nodrošinājuma prasībām. Būtiski uzsvērt, ka apgrozāmo līdzekļu programmās ALTUM finansē jaunus apgrozāmos līdzekļus uz termiņu, kāds nepieciešams saimniecībai atbilstoši tās ražošanas ciklam. Vēl ALTUM piedāvā arī lauksaimnieku garantijas banku aizdevumiem arī apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai.

 

Aicinām sekot līdzi savas saimniecības finanšu plūsmai un savlaicīgi meklēt risinājumus problēmsituāciju novēršanai. Tiem zemniekiem, kuru raža cietusi no nelabvēlīgiem laikapstākļiem un kuri pēc produkcijas realizācijas nespēj norēķināties ar kreditoriem, ieteicams nekavēties ar risinājumu meklēšanu, kā arī vienoties ar piegādātājiem par jauniem un reāliem atmaksas grafikiem. Mēdz būt situācijas, kad par, piemēram, izejvielām jānorēķinās uzreiz vienā maksājumā, vēlams izvērtēt dažādu finansējuma piesaistīšanas variantus, tostarp banku un nebanku finansējumu, tehnikas atgriezenisko līzingu, zemes reverso nomu vai arī kādu aktīvu pārdošanu. Šādu kreditoru parādu finansēšanai ALTUM rīcībā ir zemes reversā noma.

 

Reversā noma ir ALTUM pārvaldītā Latvijas Zemes fonda finanšu instruments, kas pieejams jau kopš 2017.gada – reversā noma. Sešu gadu laikā reversajā nomu izmantojuši jau gandrīz 600 īpašumu saimnieki vairāk nekā 11,5 tūkstošu hektāru platībā. Instruments darbojas ļoti efektīvi. Jau šobrīd zemnieki ir atpirkuši 165 īpašumus, no kuriem aptuveni divas trešdaļas jeb 65% īpašumi atpirkti pirms noteiktā piecu gadu termiņa.

Reversās nomas mehānisms ir vienkāršs un caurskatāms, un darbojas un skaidriem nosacījumiem: zemnieks pārdod Latvijas Zemes fondam savu lauksaimniecības zemi ar nomas tiesībām un atpakaļpirkuma tiesībām, saņemot finansējumu likviditātes nodrošināšanai. Vispirms tiek nofiksēta zemes tirgus vērtība, pārskaitīti 90% no darījuma tirgus vērtības lauksaimniekam, nomas maksa gadā ir 7,5% no saņemtās darījuma summas, savukārt piecu gadu laikā konkrēto īpašumu iespējams atpirkt atpakaļ.

Šobrīd kopumā redzam ļoti labu tendenci, jo reversajā nomā Zemes fondam pārdotie īpašumi laikus tiek atpirkti un atgriežas lauksaimnieku īpašumā, turklāt pat pirms termiņa – vidējais atpakaļpirkuma laiks ir trīs gadi maksimālo piecu gadu vietā. Tikai viens no 165 īpašumiem, kuriem beidzies nomas termiņš, nav atpirkts atpakaļ un saimniecība izlēmusi turpināt to nomāt, piesakoties kā pēdējais nomnieks un iegūstot nomas tiesības uz nākamajiem pieciem gadiem izsoles veidā. Tas liecina, ka reversā noma ir sekmīgs risinājums, kā zemnieki var iegūt papildu līdzekļus finanšu plūsmas stabilizēšanai un tālākai attīstībai, vienlaikus turpinot zemi nomāt un paturot garantētas tiesības to no fonda pēc laika atpirkt. Reversās nomas darījumā iegūtos resursus lauksaimnieki visbiežāk izmanto, lai iegūtu naudu citas zemes vai tehnikas iegādei, kā arī apgrozāmajiem līdzekļiem, un lai norēķinātos ar piegādātājiem. Redzam, ka šogad pieredzēto laikapstākļu dēļ daudziem lauksaimniekiem ir būtiski ietekmēta raža, tāpēc prognozējam, ka pieprasījums pēc reversās nomas pakalpojuma pieaugs.

Aicinām lauksaimniekus savlaicīgi izvērtēt savu finanšu situāciju, vienoties ar piegādātājiem par rēķinu apmaksas grafikiem, kā arī izmantot pieejamās valsts atbalsta programmas, lai nodrošinātu nepieciešamos līdzekļus nākamās sezonas darbu veikšanai.

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Gaidāms de minimis atbalsta palielinājums lauksaimniekiem
Gaidāms de minimis atbalsta palielinājums lauksaimniekiem

Eiropas Komisija 2024. gadā ir izstrādājusi grozījumus lauksaimniecības de ...

Aktualizē Riska fonda izveidi Latvijā
Aktualizē Riska fonda izveidi Latvijā

8.jūlijā, Zemkopības ministrija (ZM) pēc š.g. 18.jūlija Lauksaimnieku konsu...

Andris Lāriņš: Trinot nazi...
Andris Lāriņš: Trinot nazi...

Ja nepatraucēs nekas negaidīts, 6. jūnijā ECB varētu “nogriezt” nelielu daļ...

SEB atklāj 20 miljonu eiro finansējumu uzņēmumiem – nākamajiem vienradžiem
SEB atklāj 20 miljonu eiro finansējumu uzņēmumiem – nākamajiem vienradžiem

Latvijas uzņēmumiem ir starptautiskas konkurētspējas potenciāls un visi pri...