Saimnieks LV / 2020.gads (Maijs.)

Tā ir nelaimīga sakritība, ka Covid–19 uzliesmojums pārsteidzis tieši šogad – Starptautiskajā augu veselības gadā, parādot pasaulei, cik svarīgi ir ieviest preventīvus pasākumus, lai pasargātu valstis no postošu slimību izplatīšanās. Covid–19 pandēmija pierāda, ka profilakse gan cilvēku, gan dzīvnieku un augu veselībai vienmēr ir labāka un izdevīgāka nekā ārstēšana.

Starptautiskais augu veselības gads

Vēsturiski ideju par Starptautisko augu veselības gadu 2015. gadā ierosināja Somijā. Augu veselības speciālistu aprindās jau sen tika spriests, ka jāvelta lielāka uzmanība sabiedrības izglītošanai, jo pēdējos 10–20 gados straujā globalizācija, pieaugošā starptautiskā tirdzniecība un klimata maiņa rada arvien lielākas izmaiņas ne tikai cilvēku ikdienā, bet arī dabā. Arvien straujāk izplatās augu slimības, kaitēkļi un invazīvie augi, pielāgojoties un iekarojot arvien jaunas teritorijas.

Piecu gadu laikā tika panākts, ka Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) pasludina 2020. gadu par Starptautisko augu veselības gadu. Šā gada mērķis ir radīt attieksmes maiņu. Arī Latvijā šogad paredzēts daudz dažādu informatīvu izglītojošu pasākumu plašai sabiedrībai, Valsts augu aizsardzības dienests un AS Latvijas Valsts meži ir izgatavojuši lielus mizgraužus, koksngraužus, smecerniekus un dažus citus kaitniekus, kas plānoja uzrunāt sabiedrību tādos pasākumos kā Laba daba, Brīvdabas muzeja gadatirgus un citviet. Savukārt abu botānisko dārzu apmeklētājiem sagatavota īpaša augu veselības orientēšanas spēles. Gada sākumā ceļojošā izstāde Skaistie un bīstamie tika atklāta Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur šobrīd iestrēgušas izstādes sastāvā esošās brīnišķīgās entomologa Agņa Šmita kukaiņu fotogrāfijas un stendi ar informāciju par augu karantīnas organismiem. Augu veselības diena paspēja noritēt dažās Kurzemes un Vidzemes skolās, bērni piedalījās konkursos, spēlēja spēles un saņēma interesantas balvas. Diemžēl cilvēku vīrusa izplatība ieviesa korekcijas pasākumu organizatoriem, uzskatāmi pierādot, ka slimības nepazīst robežas un var būt postošas gan veselībai, gan valstu ekonomikai.

Āzijas ūsainis ceļo bez pases

Vīrusi, šķērsojot robežas, neuzrāda pasi, tāpēc augiem un to produktiem nepieciešami fitosanitārie sertifikāti. Arī augu vīrusi un slimības nenēsā līdzi pases, bet visbiežāk pārkāpj robežas, izplatoties kopā ar ceļotājiem un starptautiskajiem kravu pārvadājumiem. Būtiski, lai sabiedrība apzinātos piesardzīgas rīcības nozīmi, nodrošinot veselību visos līmeņos. Līdz ar globalizāciju un tās rezultātā pieaugošo starptautisko ceļojumu un tirdzniecības apjomu, palielinās iespēja, ka dažādi augu kaitēkļi šķērsos robežas kopā ar kravām, sūtījumiem un ceļotājiem, ļaujot jaunām slimībām izplatīties satraucošā ātrumā. Rezultātā pie mums tādā veidā ieceļo kaitēkļi, kuriem šī nebūt nav dabiska vide, toties piemīt spēja pielāgoties un itin drīz justies citā kontinentā kā savās mājās.

Viens no šādiem kaitēkļiem ir koksngrauzis Āzijas ūsainis (Anoplophora glabripennis). Tieši šis skaistais, bet bīstamais kukainis tika izvēlēts kā vēstnesis Starptautiskā augu veselības gada pasākumiem Latvijā, dīvainas sakritības pēc stāsts par Āzijas ūsaini un mūsu netālo kaimiņvalsti ir aizsācies tieši Ķīnā. Anoplophora glabripennis ir bīstams karantīnas organisms, kas ir plaši izplatīts Ķīnā, Korejā, Japānā un citviet Āzijā, bet globālās tirdzniecības rezultātā nokļuvis Eiropā un šeit iedzīvojies. Šis kaitēklis ir agresīvāks par vietējām koksngraužu sugām, tam Eiropā nav dabisko ienaidnieku, līdz ar to tas var strauji izplatīties un apdraudēt vairāk nekā 50 dažādu lapu koku sugu gan apstādījumos, gan dārzos, gan arī mežos. Āzijas ūsainis ir ēdelīgs, bojā veselus lapu kokus. Kokus bojā gan kāpuri, gan pieaugušas vaboles. Īpaši kaitīgi ir kāpuri, kas izgrauž ejas stumbros un zaros, samazinot koksnes kvalitāti un pakļaujot novājinātos kokus sekundārai kaitēkļu (mizgraužu, krāšņvaboļu, citu ūsaiņu) invāzijai. Masveida savairošanās gadījumā invadētie koki iet bojā. Pieaugušas vaboles barojas ar lapām, jaunajiem dzinumiem, pumpuriem un tievo zariņu plāno mizu.

Āzijas ūsainis pirmo reizi Eiropā konstatēts 2006. gadā Anglijā, iespējamais infekcijas avots – koksnes iepakojamais materiāls no Āzijas, bet 2015. gadā kaitēklis konstatēts arī Somijā, kas pierāda, ka bargais ziemeļu klimats nav šķērslis. Somijā Āzijas ūsainis konstatēts bērzos un pūpolvītolos tuvu pie uzņēmuma, kas importē granītu no Ķīnas, pārvadājumos izmantojot koksnes iepakojamo materiālu. Tātad kukaiņa kāpuri nelegāli ieceļojuši ar koka paletēm, izkūņojušies un apguvuši jaunu teritoriju, radot lielus postījumus tuvējā apkārtnē. Somijai cīņa ar šo kaitēkli izmaksāja dārgi, tika speciāli apmācīti suņi kaitēkļu atklāšanai, iznīcināti koki plašā teritorijā. Arī Latvijā Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori ik gadu rūpīgi veic riska zonu monitoringu, pārbaudot gan Āzijas ūsaiņa, gan arī citu karantīnas organismu postījumu pazīmes uz augiem.

Bakteriālais lapu apdegums

Bīstami ir ne tikai starptautiskie kravu pārvadājumi, bet arī neapdomīga hobija dārznieka rīcība. Kārojot eksotiku, arī pa pastu pasūtot, piemēram, bonsai kociņu, var tikt pie nevēlamā Āzijas ūsaiņa kāpura. Neapdomīgi ceļojuma laikā nolauzts spraudenis vai daži eksotiskie augļi rokas bagāžā var radīt nevēlamas sekas.

Eiropas Dienvidu reģionos lielus postījumus nodarījis bakteriālais lapu apdegums, kuru izraisošā baktērija Xylella fastidiosa savulaik ieceļojusi Itālijā no Āfikas. Xylella fastidiosa ir viena no visbīstamākajām baktērijām pasaulē, kas apdraud vairāk nekā 300 dažādas augu sugas, to skaitā tādas Latvijā saimnieciski un ekonomiski nozīmīgas koku sugas kā ozolus, kļavas, vītolus, gobas, vīksnas, zirgkastaņas, arī augļu kokus un ogulājus – plūmes, ķiršus, avenes, kazenes, dzērvenes, krūmmellenes. Tāpat baktērija var bojāt daudzus plaši izplatītus dekoratīvos augus (hortenzijas, efejas, lavandas, rozmarīnu, pelargonijas u.c.).

Xylella fastidiosa (bakteriālais lapu apdegums) Eiropā pirmo reizi konstatēta 2013. gadā, Itālijā. Iepriekš slimība bijusi vienīgi Āzijā un Amerikā. Lai gan baktērijas izplatībai piemērotāks ir siltais Dienvideiropas klimats, Eiropas pārtikas drošības aģentūra veikusi izpēti un konstatējusi, ka baktērija var ieviesties un izplatīties arī Eiropas Ziemeļu valstīs.

Baktēriju nav iespējams ierobežot ar augu aizsardzības līdzekļiem. Šo slimību pārnēsā kukaiņi, kuri barojas ar augu sulu, piemēram, cikādes. Slimības straujo izplatību veicina saimniekaugu sugu kuplais skaits. Galvenais veids, kā apturēt baktērijas izplatību, ir ļoti stingru fitosanitāro pasākumu piemērošana – inficēto koku un apkārtējo saimniekaugu pēc iespējas ātrāka iznīcināšana. Tas ir dārgs un laikietilpīgs process. Neveicot pasākumus, baktērija var strauji līdzīgi kā ugunsgrēks izplatīties uz daudzām nozīmīgām kultūrām, rezultātā būtiski ietekmēt ne tikai lauksaimniecību, bet arī bioloģisko daudzveidību un vidi.

Baktērija vislielākos zaudējumus nodarījusi Itālijas olīvu audzētājiem, izpostot tās vairāk nekā 300 000 ha platībā. Šobrīd ir izdevies apturēt tālāku baktērijas izplatību un tā skārusi tikai pašu Itālijas dienviddaļu. Zīmīgi, ka sākotnēji itāļi ļoti pretojās fitosanitārajiem pasākumiem, žēlojot savus paaudzēs lolotos stādījumus, bet vēlāk piedzīvojuši daudz smagākus zaudējumus.

Sargājot augus, sargājam dzīvību

Pašreizējais Covid–19 uzliesmojums parāda, ka pasaules sabiedrībai jābūt īpaši uzmanīgai ceļojot un vienlaikus gatavai risināt jebkuru ārkārtas situāciju. Augu veselības jomā ir jāveicina droša tirdzniecība ar augiem, augu produktiem un kravu iepakojumu. Pārbaudes un karantīna ir neaizstājami drošības pasākumi epidēmijas ierobežošanai – vai tā būtu cilvēku, dzīvnieku, vai augu slimība.

2019. gada 14. decembrī Eiropas Savienībā stājās spēkā jauna augu veselības regula, kas atļauj no trešajām valstīm ievest tikai tādus augus, augļus, dārzeņus un sēklas, kam ir fitosanitārais sertifikāts, kas apliecina, ka augs ir pārbaudīts un brīvs no postošām augu slimībām un kaitēkļiem. Izņēmumi ir vienīgi banāni, kokosrieksti, dateles, ananāsi un duriāni.

Šobrīd atrodoties mājas režīmā un domājot par pavasara dārza darbiem, arvien aktīvāk daudzi izmanto pasta sūtījumus, atcerēsimies, ka augu veselības aizsardzība ir būtiska pārtikas un augkopības produkcijas ražošanai, jo īpaši ārkārtas situācijās.

Augi veido 80 % no pārtikas, ko mēs ēdam un ir galvenais ienākumu avots gandrīz pusei pasaules iedzīvotāju. IPPC norāda, ka pašreizējais Covid–19 uzliesmojums paspilgtina to, cik svarīgi ir nosargāt augus no augu kaitēkļu postījumiem. Augu un augu produktu tirdzniecība rada ienākumus un veicina ekonomisko attīstību daudzās pasaules valstīs. Viena no šīs globālās ārkārtas situācijas iespējamām sekām ir traucēta tirdzniecība, kas savukārt var apdraudēt drošu un stabilu apgādi ar pārtiku. Tāpēc vairāk nekā jebkad agrāk ir svarīgi veikt pasākumus, kas garantē drošu lauksaimniecības darbu uzsākšanu un netraucētu fitosanitārajai kontrolei pakļauto kravu pārvietošanu, līdz ar to sabiedrības apgādi ar svaigu pārtiku un citām precēm. Kamēr Covid–19 visā pasaulē ietekmē cilvēku veselību, augu kaitēkļi un slimības turpina apdraudēt pārtikas ražošanu. Šobrīd mēs visi esam neaizsargāti un augu veselības aizsardzība ir vitāli svarīga mūsu pašu labklājībai. Īpaši svarīgi ir nezaudēt piesardzību un vienmēr atcerēties, ka augu veselības apdraudējums ir drauds cilvēku veselībai un labklājībai. Kā skan Starptautiskā augu veselības gada devīze: „Sargājot augus, sargājam dzīvību!”

Ietaupot nedaudz tagad, maksāsiet daudz vairāk vēlāk

Negaidiet – rīkojieties tūlīt, lai novērstu kaitēkļu uzliesmojumus! Pasaules ekonomikas palēnināšanās ir viens no šīs pandēmijas rezultātiem. Kopumā profilakse izmaksā mazāk nekā slimības uzliesmojuma likvidēšana. Tas attiecas gan uz cilvēku, gan augu veselību. „Rīkoties tagad, lai novērstu krīzi, ir humānāka, iedarbīgāka un rentablāka pieeja nekā reaģēt uz katastrofas sekām,” norāda ANO. Ja infekcijas un kaitēkļu invāzijas, kas ietekmē gan cilvēku, gan augu veselību, netiek laikus konstatētas un kontrolētas, to izskaušana var ilgt vairākus gadus un izmaksāt miljonus, turklāt ne vienmēr izdodas tās apturēt. Pasaules sabiedrisko veselības institūciju cīņa ar Covid–19 atgādina Āfrikas valstu cīņu ar siseņiem. Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem siseņu postījumu ietekmes uz pārtikas nodrošinājumu novēršana vien izmaksā vismaz 15 reizes vairāk nekā būtu izmaksājusi šī kaitēkļa izplatības novēršana.