Pēdējo gadu klimatiskie apstākļi ir radījuši labvēlīgus apstākļus egļu mizgrauža savairošanās riskam. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajā Pokaiņu mežā, ko atpūtnieki iecienījuši pastaigām, ar katru gadu pieaug astoņzobu mizgraužu bojāto koku skaits, kas apdraud atpūtnieku drošību un īsā laikā var bojāt veselas mežaudzes. Lai ierobežotu kaitēkļa izplatību un saglabātu vēl neskartos un veselos kokus mežaudzē, Pokaiņu meža teritorijā nepieciešams savlaicīgi veikt meža apsaimniekošanas pasākumus – mežizstrādi.

Egļu astoņzobu mizgraužu bojājumi ir sastopami visā Pokaiņu meža teritorijā – gan ceļu un taku malās, gan dziļāk mežaudzēs. Tāpēc meža apsaimniekošanas ietvaros jau šoziem tiek plānoti mežizstrādes darbi Pokaiņu mežā un tam piegulošajās teritorijās. Lai informētu par plānotajām darbībām, LVM Zemgales reģiona darbinieki 31. janvārī Pokaiņu mežā tikās ar Dobeles novada pašvaldības pārstāvjiem. Tikšanās laikā tika apmeklētas lielākās kaitēkļu nopostītās mežaudzes Pokaiņu mežā un pārrunāti jautājumi par teritorijas apsaimniekošanas nepieciešamību un specifiku.

“Meža apsaimniekošanas ietvaros tiks veikti mežizstrādes darbi gan izlases veidā, nozāģējot atsevišķus kokus, gan vienlaidus teritorijās, veidojot atvērumus, atkarībā no situācijas dabā. Tādējādi mazināsim bīstamības risku meža apmeklētājiem un uzlabosim mežaudžu veselības stāvokli,” skaidro LVM Zemgales reģiona Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Jānis Zitāns.

Lai arī koku bojājumi satopami visā Pokaiņu meža teritorijā, vispirms darbus veiks ārpus akmens krāvumu koncentrācijas vietām, ņemot vērā, ka tie ir apsniguši un nav vizuāli pamanāmi.

Mežizstrādes darbus plānots sākt jau ziemā, kad ir mazāks tūristu skaits, lai meža tehnikas darbība netraucētu atpūtu dabā, tomēr, ņemot vērā teritorijas specifiku, visas bīstamā kaitēkļa bojātās vietas ziemas periodā nebūs iespējams sakopt.

“Tieši akmens krāvumu koncentrācijas vietās ir izteikti mainīgs reljefs, ko caurvij labiekārtotu taku tīkls, tāpēc mežizstrāde šobrīd, pat ar vissaudzīgāko pieejamo tehniku, radītu būtiskus zemsedzes bojājumu riskus. Lai mazinātu akmens krāvumu sabojāšanas un risu veidošanās riskus, mežizstrādi šajās vietās plānojam veikt bezsniega periodā, sausos laikapstākļos vasaras otrajā pusē, pielietojot mazu un saudzīgu tehniku,” par darbu gaitu stāsta Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Jānis Zitāns.

Kad kaitēkļa bojātās egles tiks nozāģētas un izvestas no teritorijas, izvērtējot augšņu piemērotību, lielākajos atvērumos tiks veikta meža atjaunošana ar priedes stādiem, lai šajā teritorijā nākotnē veidotu lielāku priežu mežaudžu īpatsvaru.

Kā norāda LVM Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks: “Ar mizgrauzi, kurš fiziski atrodas koku stumbros, vislabāk ir cīnīties, veicot sanitārās kailcirtes jeb cirti pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, un vasaras mēnešos izcirtumā izvietot feromonu slazdus, ar kuru palīdzību papildus tiek veikta tuvumā lidojošo vaboļu ķeršana, tādā veidā samazinot lidojošo vaboļu populāciju, kuras var apdraudēt blakus esošas egļu mežaudzes.”

LVM aicina Pokaiņu meža apmeklētājus būt saprotošiem un piesardzīgiem, netuvoties meža tehnikai darbu laikā.

Kas ir egļu astoņzobu mizgrauzis?

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir postošākais kaitēklis parastajai eglei visā tās dabiskās izplatības areālā Eiropā un Āzijas ziemeļu daļā. Šā kaitēkļa izplatībai labvēlīgi apstākļi ir karstas, sausas vasaras, kā arī vētras, kad mizgrauzis savairojas vēja sagāztajās un nolauztajās eglēs. Nereti kaitēkļa nodarītie postījumi ievērojami pārsniedz vētras radītos.

Egļu mizgraužu pirmie izlidojumi var sākties jau aprīļa beigās, taču to masveida izlidošana parasti notiek ap maija pirmo dekādi vai maija vidū.

Ja šajā periodā laiks ir sauss, silts un bez vēja, tad viennozīmīgi tie ir labvēlīgi nosacījumi mizgrauža izlidošanai, kas teju bez pārtraukuma notiek līdz pat septembrim.