Informācija sagatavota uz 18.05.2023

Analīžu rezultāti rāda, ka zāle visu veidu ir attīstības stadijā ar augstiem proteīna, enerģijas un labiem NDF rādītājiem. Nedaudz pēc kvalitātes zemāk ir Kurzemes zālāji, bet zinot laikapstākļus un klimata joslu, var secināt, ka ir trūkums ar nokrišņiem. Kā arī lielu ietekmi dod kā veikta zālāju kopšana, piebarošana. Sīkāk datus var aplūkot pievienotajā excell tabulā.

Informācija sagatavota uz 17.05.2023

Šogad Pļaušanas servisa darbu uzsākām 15. maijā, četros Latvijas reģionos nedaudz pamainot izvēlēto saimniecību izvietojumu. Un esam iekļāvuši jaunu rādītāju – aktīvo temperatūru summa, ko pērn aizguvām no Somijas kolēģiem.

Šogad, tāpat kā pagājušogad, pavasaris mūs nav lutinājis ne ar siltumu. ne ar lietu. Stiebrzāle un āboliņš ir diezgan cietuši no nevienmērīgajiem ziemas apstākļiem un sausuma dēļ nav vēl atguvušies. Toties lucerna visos reģionos ir skaista un ar labu masu. Laboratorisko rādījumu informācija sekos. Zāle visur ir vēl cerošanas, cerošanas-stiebrošanas stadijā.

Aktīvās temperatūras summa patlaban ir atšķirīga dažādos reģionos, jo arī klimats ir atšķirīgs.  Piemēram, Kurzemē uz 15.05 tā pērn bija 60,2 °C, bet šogad 108,45 °C; Zemgalē pērn 115,16 °C, šogad 209,15 °C, Vidzemē pērn 100,20 °C, šogad 160,13 °C, Latgalē pērn 103,15 °C, šogad 203,10 °C. Par ko liecina šie temperatūras rādījumi? Aktīvās temperatūras summa veidojas, aprēķinot vidējās diennakts temperatūru no gada sākuma, un tad tiek summētas to dienu temperatūras, kuras ir virs 10 °C. Aizgūstot pieredzi no Somijas konsultantiem, uzzinājām – kad šī summa sasniedz 250 °C, tad ir pareizais zāles skābbarības sagatavošanas laiks. Mums šī pieredze ir jauna, un ar 2023. gadu rēķināšu un salīdzināšu šos iegūtos rādītājus ar zāles kvalitatīvajiem rādītājiem un meklēšu kopsakarības mūsu Latvijas reģionos.

Laila Plīta,
LLKC Lopkopiības nodaļas konsultante

Pēc vairāku iepriekšējo gadu rupjās lopbarības analīzēm nākas secināt, ka pļaujas laiks vairumā saimniecību joprojām tiek nokavēts. Bet, protams, ir vērojamas arī pozitīvās tendences, kad ieteikumus ņem vērā, gūstot arvien labākus rādītājus. Tādēļ arī šogad LLKC augkopības speciālisti, ar “Pļaušanas servisa” starpniecību palīdzēs saprast, kad pļaujama visvērtīgākā zāle.

Savu darbu “Pļaušanas serviss” uzsāks 15.maijā, lai veiktu pēc iespējas precīzākas prognozes zālājiem, to ražībai un izvērtētu kvalitatīvos rādītājus.

Lai iegūtu kvalitatīvu lopbarību, svarīgs ir saimniekošanas veids un darbu plānošana. Līdz ar novēlotu pļaujas laiku analīzēs parādās zems proteīna un augsts kokšķiedras satur, kas rada strauju kritumu sagremojamo barības vielu saturā. Dažādos reģionos „Pļaušanas serviss” ir veidots ar mērķi informēt par attiecīgā botāniskā sastāva zelmeņu gatavību pļaujai.

Zāles sausnas (%), kopproteīna (% sausnā); kokšķiedras (% sausnā) rādītāji liecina par optimālā pļaujas laika uzsākšanu. Zāles paraugus zāles lopbarības kvalitātes noteikšanai ņem visos 4 Latvijas reģionos.

Šogad analizējamie zālāji:

• stiebrzāļu maisījumi;
• lucerna;
• vidēji agrīnais sarkanais āboliņš.
• bioloģiskais zālājs

Parauga noņemšanas un ražības noteikšanas metodika.

Laukā izvēlas vismaz trīs viena kvadrātmetra lielus lauciņus, kuri uzrāda konkrēto botānisko sastāvu šajā vietā. Zāli pļauj ar izkapti, sirpi vai šķērēm  5–6 cm augstumā, sausā laikā, pēc rasas nožūšanas un ne vēlāk kā pirms saules rieta. Pirmparaugus noņem no lauka trīs vietās un visus nober uz līdzenas virsmas, to saturu vienmērīgi, rūpīgi sajaucot un, iegūstot kopējo paraugu. Nosver un aprēķina vidējo ražību no hektāra. Izmēra zāles garumu. Nosaka attīstības fāzi – stiebrošana, cerošana, vārpošana, ziedēšana. No kopējā parauga noņem vidējo paraugu, kura masa ir no 0,7-1,0 kg. Paraugu nogādā laboratorijā.

Vidējo ražību (t/ha) aprēķina, reizinot 1 m² zāles svaru ar 10.

Pielikums	Izmērs
zalaju-raziba-2023.xlsx	52.52 KB