Šāgada 21. martā Platones pagasta lauksaimniecības zemes apsaimniekotājiem notika seminārs par lauksaimniecības augsnes izpēti un kartēšanu pagastā. Arī šogad Platones pagastā turpināsies pērn sāktie augsnes izpētes darbi, ko veiks Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (LU ĢZZF) zinātnieki.

Augsnes izpētes lauka darbi Platonē šogad sāksies 1. aprīlī un ilgst četras līdz sešas nedēļas. To laikā LU ĢZZF zinātnieki visā pagasta lauksaimniecības zemē veiks augsnes kartēšanu un –atsevišķos punktos – arī dziļrakumus.

Augsnes kartēšanu veiks ar piecu centimetru diametra augsnes zondi, to ieurbjot augsnē viena metra dziļumā. Zondēšana ļaus saskatīt augsnes profilu, kā arī iegūt nedaudz zemes laboratorisko analīžu veikšanai, bet ar atlikušo augsni tiks aizbērta urbuma vieta. Zondējumu zinātnieki izdarīs ar 100 m intervālu lauksaimniecībā izmantojamā zemē, izņemot pagalmus, grāvjus, nožogoto teritoriju un citas nepiemērotas vai nepiekļūstamas vietas.

Savukārt dziļrakuma izdarīšanai būs nepieciešams rakums apmēram viena kvadrātmetra platībā līdz vismaz viena metra dziļumam. Augsnes atsegumu fotofiksēs, aprakstīs, analizēs uz lauka un arī paņems paraugus no dažādiem augsnes slāņiem analizēšanai laboratorijā. Pēc darbu veikšanas rakumu aizbērs. Dziļrakšana plānota aprīlī. Jau 2022. gadā Platones pagastā tika izdarīti 73 dziļrakumi, bet šogad plānoti desmit. Ja kartēšanas laikā zinātnieki konstatēs līdz šim nesastaptu un neaprakstītu augsni, dziļrakumu skaits varētu palielināties.

Veicot darbus, LU ĢZZF zinātnieki būs ģērbušies oranžās atstarojošās vestēs ar LU logo. Viņi brauks pa koplietošanas ceļiem, bet uz lauka zinātnieki ies kājām, lai neietekmētu sējumus.

Platones pagastā 2022. gadā veiktā augsnes vēsturisko rakumu apsekošana rāda, ka pagasta augsne atbilst vēsturiskajiem datiem no pagājušajā gadsimta 60. - 90. gadiem, bet – ar mazāku dažādību. Apsekoto dziļrakumu augsne klasificēta gan pēc vēsturiskās klasifikācijas, gan izpētes projektā topošās jaunās nacionālās klasifikācijas. Atbilstoši vēsturiskajai klasifikācijai pagastā dominē divi augšņu apakštipi:

• pagasta dienvidaustrumu daļā - karbonātiskā, velēnu virspusēji glejotā augsne un velēnu karbonātiskā augsne,
• pagasta ziemeļu daļā - smilšaināka augsne ar lielāka dažādību.

Abu karbonātisko apakštipu augsne pēc savām īpašībām ir līdzīga, tā ir mālaina, to skābums (pH) ūdenī ir ap 7,5, bet kālija hlorīdā ap 7, šai augsnei ir zems oglekļa un slāpekļa saturs. To galvenā atšķirība ir glejošanās (procesa, kurā veidojas gleja horizonts, augsnei periodiski applūstot) pakāpe. Platones pagastā nav konstatēta augsne ar lielu organiskā oglekļa saturu, kā arī kūdraina vai trūdaina augsne.

Platones pagasta augsnes kartēšana un izpēte norisinās Norvēģijas finanšu instrumenta projektā “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā”, ko Zemkopības ministrija sāka īstenot 2021. gada februārī. Viss projekts ilgs līdz 2024. gada 31. janvārim.