Papildināta informācija par jauniem ierobežojumiem, kas ietverti jaunajā Atjaunojamās enerģijas direktīvas redakcijā (REDIII)

Februāra sākumā ir plānotas trialoga sarunas par Atjaunojamās enerģijas direktīvas 3.redakcijas (Renewable Energy Directive, REDIII) 29. punktu, kas paredz vairākus jaunus ierobežojumus meža biomasas izmantošanai. Trialogs ir ES likumdošanas izstrādes procesa daļa, kas noris kā neformāla starpinstitūciju diskusija par piedāvāto likumprojektu. Trialogā piedalās Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Eiropas Padomes pārstāvji. 

Grozījumi, kas satrauc meža nozari, ir jauni ierobežojoši nosacījumi, kas ietverti gan definīcijās par to, kas skaitās atjaunojams un ilgtspējīgs resurss, gan atbalsta nosacījumos siltumapgādes iekārtām, kas izmanto “primāro meža biomasu”, gan biomasas apjomos, ko dalībvalstis drīkstēs uzskaitīt kā atjaunojamu enerģiju, t.i., kas netiks ieskaitītas emisiju bilancē un tam netiks piemērots CO2 nodoklis.

Jaunajā direktīvas redakcijā* punktā 47ab ir šāda definīcija terminam “primārā koksnes biomasa”: 

“Primārā koksnes biomasa” ir visa nocirstā vai citādi novākta un izvesta apaļkoksne. Tā ietver visu koksni, kas iegūta no mežizstrādes, t. i., no meža izvesto koksni, ieskaitot dabiski atmirušo un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni, kā arī ciršanas un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni. Tā ietver visu koksni, kas iegūta ar mizu vai bez tās, tostarp koksni, kas iegūta kā apaļkoksne, skaldīta, rupji apstrādāta vai citādā veidā, ietverot, piemēram, zarus, saknes, celmus un atvases (ja tās tiek cirstas), kā arī koksni, kas ir neapstrādāta vai noapaļotā formā. (Oriģināls teksts ziņas nobeigumā)

Tātad primārā koksnes biomasa ir visa koksne, kas tiek iegūta mežā, izņemot infrastruktūras uzturēšanas darbos iegūtais apjoms, kas ir nenozīmīgs. 

Sekundārā meža biomasa ir tāda, kas iegūta koksnes pirmapstrādē, piemēram, skaidas, kas pārvērstas granulās. 

REDIII projekts paredz ierobežojumus attiecībā uz “primārās koksnes biomasas” apjomu un arī atbalstu investīcijām šīs izejvielas izmantošanā. 

Vai mājsaimniecībās drīkstēs kurināt malku?

Jā, drīkstēs. Direktīvā nav nosacījumu, kas attiektos uz ierobežojumiem individuālām mājsaimniecībām. 

Tomēr mājsaimniecībās patērētais kurināmās koksnes apjoms tiks ieskaitīts kopējā valsts atjaunojamo energoresursu bilancē, kurā pārsniedzot to apjomu, kas fiksēts 2017.-2022.gadā attiecībā uz biomasas izmantošanu, pārsnieguma daļa tiks ieskaitītas emisijās. Valdībai tādā gadījumā būs jālemj, kuriem koksnes kurināmā patērētājiem piemērot CO2 nodokli par to daļu, kas pārsniegs CO2 neitrālo apjomu, un kā to administrēt. Lai nenostādītu nevienlīdzīgā situācijā mājsaimniecības, kas izmanto individuālo apkuri un centralizētās apkures sistēmas gala patērētājus, būs jāievieš solidāra pieeja, lai segtu CO2 nodokļa nomaksu par atļautā apjoma pārtēriņa daļu. 

Vai tiks ierobežota meža biomasas izmantošana siltumapgādē?

Jā. Pamatojot bažas par to, ka pieaugot šķeldas īpatsvaram siltumapgādē, varētu palielināties mežizstrādes intensitāte, Eiropas Parlaments ir noteicis limitu, kāds primārās koksnes kurināmā īpatsvars ir pieļaujams kopējā enerģijas patēriņa bilancē, un tas tiek fiksēts 2017.-2022.gadu patēriņa līmenī. Vidējais koksnes kurināmā patēriņš šajā laika posmā Latvijā ir 61 petadžouls, kas tad arī būtu atļautais biomasas apjoms Latvijai. Ir skaidrs, ka pēdējos gados Latvija ir mērķtiecīgi gājusi uz to, lai pamazām attiektos no fosilām izejvielām un tās aizstātu ar vietējo pieejamo un atjaunojamu resursu, kas ir šķelda, ko iegūst no mežizstrādes pārpalikumiem – zari, galotnes un tik sliktas kvalitātes koksnes sortimenti, kas nav izmantojami citu produktu ražošanai. Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā** teikts, ka “Mērķa scenārijs paredz, ka turpinās dabas gāzes aizvietošana ar cieto biomasu centrālās siltumapgādes katlu mājās un līdz ar to arī atjaunojamo energoresursu daļa siltumenerģijā 2030.gadam pieaug, un tā sasniedz apmēram 58%”.  Tātad, lai palielinātu biomasas īpatsvaru katlumājās, ir nepieciešams izmantot vairāk biomasu kā minētajā 2017.-2021.gada periodā. Pārsniegtais apjoms vairs netiks uzskatīts par atjaunojamu, un tam tiks piemērots CO2 nodoklis. Ja šobrīd Sabiedrisko pakalpojumu regulatora noteiktais tarifs šķeldas katlu mājām ir 80 EUR/mwh*** un CO2 cena ir 80 EUR/t, tad apkures cena gala patērētājam dubultotos. Šādā situācijā jaunie koģenerācijas projekti, kas ieplānoti būvēt 2023.-2025.gados kļūst finansiāli nekonkurētspējīgi, piemēram, pret dabas gāzes izmantošanu. Kā arī pēdējos gados uzbūvētajām koģenerācijas stacijām un katlumājām ir jāstrādā 20-25 gadi, lai atpelnītu investīcijas, kuru aprēķinos nav pielietots CO2 nodoklis, kas dubulto tarifu. 

Līdz ar to, lai gan tieši nenosakot aizliegumu lietot meža biomasu siltumapgādē, uzskaitītie nosacījumi neļauj attīstīt jaunas enerģijas jaudas ar vietējā resursa izmantošanu un ir pretrunā ar Latvijas centieniem mazināt energoatkarību no importētiem fosiliem resursiem. Ieprojektētajām koģenerācijas stacijām šobrīd būtu jāaptur investīciju projekti un jāsagaida gala lēmums par šo direktīvu, lai saprastu, vai investīciju projekti nav pārlieku riskanti. Pastāvot nozīmīgiem riskiem, apkures sistēmu operatori vai pašvaldības būs spiestas attiekties no biomasas izmantošanas un tā vietā palielināt dabas gāzes īpatsvaru. 

Turklāt Eiropas Komisijas Pētniecības centrs (Joint Research Center, JRC), 2021.gadā publicētā pētījumā par biomasas izmantošanu enerģētikā**** secina, ka “mežizstrādes atlikumu savākšana tādos apjomos, kas atbilst vietējiem apstākļiem, var tikt izmantota enerģijas ražošanā neietekmējot meža ekosistēmu un vienlaicīgi dodot ieguldījumu SEG emisiju mazināšanā”. 

Vēl viens ierobežojums, kas paredzēts direktīvas projektā ir atbalsta noņemšana jaunu jaudu attīstīšanai, kas izmantotu primāro koksnes biomasu. Meža īpašnieki vēstulē Eiropas institūciju pārstāvjiem norāda, ka tas nostāda nevienlīdzīgā situācijā atjaunojamo energoresursu attīstībā pret saules un vēja jaudu attīstību, kuriem atbalsta liegums nav paredzēts. 

Par šiem strīdīgajiem jautājumiem jāvienojas februāra sākumā, kad norisināsies Eiropas starpinstitūciju sanāksme par šiem jautājumiem. 

* https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2022-0317_EN.pdf 

'primary woody biomass' means all roundwood felled or otherwise harvested and removed. It comprises all wood obtained from removals, i.e., the quantities removed from forests, including wood recovered due to natural mortality and from felling and logging. It includes all wood removed with or without bark, including wood removed in its round form, or split, roughly squared or in other forms, e.g., branches, roots, stumps and burls (where these are harvested) and wood that is roughly shaped or pointed. This does not include woody biomass obtained from sustainable wildfire prevention measures in high-risk fire prone areas, woody biomass obtained from road safety measures, and woody biomass extracted from forests affected by natural disasters, active pests or diseases to prevent their spread, whilst minimising wood extraction and protecting biodiversity, resulting in more diverse and resilient forests, and shall be based on guidelines from the Commission.

** https://www.em.gov.lv/lv/nacionalais-energetikas-un-klimata-plans

*** https://www.sprk.gov.lv/events/sprk-siltumenergijas-tarifi-saja-apkures-sezona-dazadas-latvijas-apdzivotas-teritorijas

*** https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC122719

Collecting slash within the limits of locally recommended thresholds could be used to generate energy without damaging forest ecosystems while likely contributing to reducing GHG emissions