Šī gada pirmie trīs ceturkšņi finanšu tirgos aizvadīti visnotaļ rāmi, ja salīdzinām ar to pašu periodu pērn. Tas gan nenozīmē, ka investoriem, tostarp pensiju pārvaldniekiem, šis bijis vienmuļš laiks. Gluži pretēji, šogad esam piedzīvojuši un novērojuši dažādus neierastus vai sen aizmirstus procesus, gan pozitīvus, gan negatīvus, kas atstājuši ietekmi arī uz pensiju plāniem Latvijā. Kopumā gan jāuzsver, ka situācija pensiju 2. līmeņa plānu rezultātos Latvijā šobrīd ir krietni labāka nekā pērn – jau kopš gada sākuma vērojam rāmu atgūšanos, un dažs plāns jau paguvis atgūt visu pērnā gada kritumā zaudēto.

Pašā trešā ceturkšņa izskaņā – septembra otrajā pusē – kritumu piedzīvoja gan ASV, gan Eiropas akciju tirgus, tādējādi padarot septembri par neveiksmīgāko mēnesi šogad. Šo lejupslīdi redzam īstermiņā atspoguļojamies arī mūsu pensiju plānos, taču oktobris finanšu tirgos ir sācies mierīgāk, neskatoties uz situācijas saasināšanos Tuvajos Austrumos pēc teroristiskā grupējuma “Hamās” uzbrukuma Izraēlai. Viena mēneša ietvaros esam redzējuši gan augstāko punktu šogad vairākiem pensiju plāniem, gan piedzīvojuši tiktāl neveiksmīgāko mēnesi šogad. Kas radījis šādas kustības finanšu tirgos un ko varam gaidīt ceturtajā ceturksnī?

Eiropas lielākā ekonomika – jauna vilcējspēka meklējumos

Eiropas akciju tirgus gadu iesāka jaudīgi – ar augšupeju, kas bija straujāka nekā ASV. Taču, gadam turpinoties, šī izaugsme sabremzējās un vasarā redzējām, lai arī nelielu, tomēr Eiropas akciju indeksu lejupslīdi. Kopumā gan gads Eiropā tiktāl bijis labs, jo, vērtējot kopš gada sākuma, akciju indeksi uzrāda pozitīvus rezultātus. To lielā mērā noteica Eiropas spēja negaidīti ātri atrisināt pērnā gada energoresursu tirgus izaicinājumus. Vienlaikus gan jāpatur prātā, ka Eiropa joprojām ir liels energoresursu importētājs, un globālajā konkurences cīņā tai nepalīdz dārgās enerģijas cenas, īpaši jaunās apkures sezonas sākumā.

Tātad, lai gan 2023. gada pirmie trīs ceturkšņi Eiropā kopumā bijuši labi, nevarētu teikt, ka kuģojam pavisam mierīgos ūdeņos. Te arī jāmin viens no visnotaļ sen neredzētiem notikumiem – Vācija, Eiropas lielākā ekonomika, šobrīd ir nopietnos meklējumos “kā dzīvot tālāk”. Līdzšinējais uz eksportu orientētais ekonomikas modelis, bijis veiksmīgs, taču tagad tajā iestājusies nopietnāka pauze. Atteikšanās no kodolenerģijas vienlaikus ir radījusi jūtamu energoresursu deficītu. Līdz ar to Vācijai nākas meklēt jaunas nozares, kurās ir izaugsmes potenciāls un kuras varēs būt nākamais ekonomikas vilcējspēks. Tāpat jāmin, ka nopietnus izaicinājumus redzam Zviedrijas nekustamo īpašumu jomā, kas, iespējams, var atsaukties arī uz Baltiju, piemēram, celtniecības nozari.

ASV sabremzējas, vai briest recesija?

ASV ekonomikas dati šobrīd ir labāki nekā Eiropā, taču arī norāda uz lēnu sabremzēšanos. Pēc augšupejas, kas ASV akciju tirgū bija gada sākumā, tagad novērojams mērens akciju cenu samazinājums. Pagaidām gan lielām bažām pamata neredzu – bāzes scenārijs nopietnu recesiju neprognozē, drīzāk īslaicīgu rezultātu pasliktināšanos, t.s. “mīksto piezemēšanos”, kas kādu brīdi var pabojāt investoru noskaņojumu.

Kā ASV, tā Eiropas Centrālā banka ļoti cītīgi seko līdzi notikumiem savu valstu ekonomikās, un gadījumā, ja tās redzēs, ka situācija būtiski pasliktinās, visticamāk, sekos izmaiņas arī centrālo banku nostājā. Līdz šim centrālās bankas regulāri cēlušas procentu likmes, cenšoties iegrožot inflācijas rādītājus. Arī likmju celšana ir viens no procesiem, ko nebijām pieredzējuši visnotaļ ilgu laiku.

Ko nesīs gada noslēdzošais ceturksnis?

Runājot par procentu likmēm, šķiet, varam saskatīt nelielu saules stariņu – šobrīd tiek prognozēts, ka nākamgad procentu likmju celšana varētu vairs neturpināties, un, iespējams, tās varētu tikt pat samazinātas. Tā būtu pozitīva pārmaiņa, kas varētu sēt optimismu arī finanšu tirgos.

Vienlaikus oktobris nesis arī kārtējos traģiskos notikumus Tuvajos Austrumos, kuru ietekmē jau redzam cenu kāpumu zeltam un naftai. Šobrīd tālākas prognozes par situācijas ietekmi uz akciju tirgiem pasaulē ir sarežģīti izteikt, jo tas lielā mērā atkarīgs no notikumu attīstības – proti, vai tas kļūs par plašāku reģionālu konfliktu.

Atkāpjoties uz kopskatu – kopumā šobrīd ilgtermiņa rādītāji ir pozitīvi gan finanšu tirgos, gan pensiju plānos Latvijā. Tieši ilgtermiņa skatījums ir tas, ko mums jāpatur prātā, domājot par saviem pensiju uzkrājumiem. Tiktāl šis gads bijis salīdzinoši rāms, un prieks, ka daži pensiju 2. līmeņa plāni jau spējuši atgūt pērn zaudēto uzkrājuma vērtību.