Otrā līmeņa kooperatīvs “Baltu piens” šobrīd apvieno 548 biedrus – piena ražotājus, kuriem kopumā, savukārt, pieder 9504 govis. Vidēji katrā saimniecībā govju skaits ir robežās no 17-20. Kooperatīvā darbojas 10 kooperatīvās sabiedrības, kur viena no tām ir reģistrēta Lietuvā.

Kooperatīvs “Baltu piens” ir investējis bijušās Kazdangas pienotavas modernizēšanā, lai attīstot piena pārstrādi, veicinātu kā Latvijas, tā arī Eiropas Savienības uzstādījumu “no lauka līdz galdam”, tādējādi nodrošinot patērētājus ar vietējo produkciju, līdzīgi kā to daudzus gadus sekmīgi dara piena kooperatīvs “Straupe”. “Pārstrādes uzņēmumi, kas bieži vien nemaz nepieder Latvijas pilsoņiem, vēlas iepirkt svaigpienu pēc iespējas par zemāku cenu un tālab Latvijā ir viena no viszemākajām piena cenām Eiropā”, skaidro Mirdza Feldmane, kooperatīva “Baltu Piens” vadītāja.

Kooperatīva “Straupe” valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Šulcs atzīst: “Kooperatīvs “Straupe” vienmēr ir centies nodrošināt saviem biedriem visaugstāko iespējamo piena cenu un tas ir izdevies, kas ir pamats kooperatīva ilgtspējai. Taču jebkurā gadījumā ir nepieciešama tālāka nozares un līdz ar to kooperatīva attīstība”.

Tāpat arī piena kooperatīvs “Viļāni” ir izvēlējies līdzīgu ceļu, attīstot savu piena produkcijas ražošanu. Tieši tāpēc, lai atbalstītu nelielos piena ražotājus, savulaik tika sperts solis savas pārstrādes izveidē, kā rezultātā piena ražotājs var saņemt pēc iespējas lielāku cenu. “Izaicinājumi savai pārstrādei ir lieli, taču pašreizējos apstākļos tas ir labākais risinājums”, saka Aija Kiserovska, piena kooperatīva “Viļāni” vadītāja, kura nepaļaujas tikai uz piena iepircējiem – pārstrādes uzņēmumiem Latvijā. Šobrīd piena kooperatīvs “Viļāni” apvieno 250 biedrus, kuriem vidēji pieder desmit govis.

Lielāko piena apjomu ap sevi konsolidē kooperatīvs “Piena Loģistika”. Lai arī šobrīd tas apvieno tikai 74 biedrus, tie ik dienu ražo vairāk par 300 tonnām piena dienā. “Mēs redzam to, ka jāvirzās uz lielāku piena apjoma kāpināšanu, lai kļūtu vērā ņemami piegādātāji pārstrādātājiem un varētu ar ražotājiem noslēgt izdevīgākus nosacījumus par augstāku piena cenu”, skaidro Andris Ozoliņš, kooperatīva “Piena Loģistika” valdes priekšsēdētājs. Viņš arī paskaidro, ka ne visi biedri atbalsta ieceri attīstīt kooperatīvam piederošu pārstrādi, bet vēlas turpināt kooperatīva attīstību kā piena piegādātāji pārstrādes uzņēmumiem, kas, ievērojot augstas piena kvalitātes prasības, ir spējīgs regulāri un vajadzīgos apjomos nodrošināt pienu pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) jau vairākus gadus pieliek pūles, lai piena ražotājiem izkristalizētos vismaz vairāki nozares attīstības scenāriji. Citādi nav atbildēts viens no svarīgākiem jautājumiem: vai pienu jāražo vairāk? Ja vairāk, tad kam pārdot, un kā saņemt Eiropas vidējo cenu, kā nokļūt eksporta tirgū. Vai tiešām tikai ar svaigpiena ražošanu? Un ja ar piena produktiem, vai esošais pārstrādes uzņēmumu darbības modelis to nodrošina?