Upes nēģu patēriņš pārtikā Latvijā ir ievērojami lielāks nekā Lietuvā, liecina Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta "BIOR" (BIOR) veiktais pētījums par upes nēģu populāciju Kurzemes, Telšu un Klaipēdas novados.

Kā aģentūrai LETA norādīja BIOR sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Dimante, pētījuma aktualitāti noteica nēģu skaits, kas pēdējā desmitgadē būtiski ir samazinājies upju aizsprostu dēļ, ko radījuši cilvēki, piemēram, Papes fabrikas aizsprosti pietekām Rīvā, Lubes dzirnavas Rojas upē un citi šķēršļi. Vadošie zinātnieki pētījumā sekoja līdzi zvejnieku noķerto nēģu skaitam, veica nēģu populācijas veicināšanu, pārceļot vaisliniekus pār aizsprostiem upēs, kā arī papildināja upju biotopus ar nēģu kāpuriem.

Dimante pauda, ka pētījumā secināts, ka upes nēģis ir nozīmīgākā suga Latvijas iekšējos ūdeņos. Tieši nēģi sastāda ceturto daļu no kopējā nozvejoto zivju daudzuma, tikai pēc tam seko plauži un līdakas. Gada lielākās nozvejas parasti tiek reģistrētas novembrī un decembrī.

Tāpat pētījumā veikts arī sociālekonomisks novērtējums par nēģu nozīmi abās kaimiņvalstīs, kultūrvēsturisko mantojumu un to patēriņu pārtikā. Secināts, ka nēģu resursu pieejamība Latvijas ūdeņos ir ierobežota, tomēr Kurzemē nēģu zveja ir svarīga gan saimnieciskā, gan tradicionālo vērtību saglabāšanā. Zvejas sezonā tie sniedz papildu ienākumus zvejniekiem. Turklāt, lai arī nēģu zvejā un apstrādē tiek izmantoti mūsdienīgi materiāli, pati nodarbe ir saglabājusi vēsturisko pieeju, atklāja BIOR pārstāve.

Viņa atzīmēja, ka, salīdzinot Latvijas un Lietuvas nēģu krājumus un to nozveju, pētnieki secināja, ka kaimiņzemes zvejnieki noķer tikai sešas līdz septiņas tonnas nēģu gadā, kamēr Kurzemes zvejnieku lomi svārstās no 14 līdz 30 tonnām gadā. Turklāt, kā liecina pētījuma rezultāti, lietuviešiem nēģu ēšanas tradīcijas ir gandrīz zudušas un tikai nedaudzi tos lieto uzturā. Kaimiņvalsts pārstāvji labprātāk izvēlas ikdienas uzturā salakas, kas ir daudz populārākas un augstāk novērtētākas zivis nekā nēģi. Arī nozvejoto nēģu cenas abās valstīs būtiski atšķiras, tāpēc Lietuvas zvejnieki tos labprātāk pārdod Latvijas uzņēmējiem.

Vienlaikus Dimante pauda, ka Lietuvā uzsver - lai atjaunotu kultūrvēsturiskās tradīcijas un ieviestu nēģus ikdienas ēdienkartē, nepieciešams mērķtiecīgs darbs. Patlaban tikai viens restorāns Lietuvā, kas turpina tradīcijas un savā ēdienkartē iekļāvis svaigus nēģus, kurus piedāvā un pasniedz viesiem.

BIOR pārstāve informēja, ka pētījumā piedalījās pētnieki no BIOR, Klaipēdas universitātes Lietuvā un Lietuvas dabas fonda pārstāvji. Ar pētījumu iespējams iepazīties institūta BIOR mājas lapā www.bior.lv.

Pētījums veikts ar Zinātniskās un vides aizsardzības organizācijas no Latvijas un Lietuvas projektā "Pārrobežu nēģu krājumu novērtēšana un apsaimniekošana Lietuvā un Latvijā" Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.

BIOR ir starptautiski konkurētspējīgs valsts nozīmes pētniecības centrs, kas izstrādā inovatīvas pētniecības metodes, rada jaunas praktiski pielietojamas zināšanas sabiedrības un vides veselības, pārtikas, zivsaimniecības un veterinārmedicīnas zinātņu jomā.