Līdz šim Latvijā fundamentāli klīniskie pētījumi par piena produktu ietekmi uz veselību praktiski nav veikti. Tas rada arī dažādas interpretācijas un ieteikumus piena produktu lietošanas ierobežošanai vai pilnīgai izslēgšanai no uztura. Sabiedrības domu ietekmē dažādi informācijas avoti un pasniegšanas veidi, nespeciālistu izteikumi, arī ājurvēdas, vegānisma u. c. piekritēju paustas atziņas par piena produktu “nevēlamo” ietekmi.

Jāatzīmē, ka klīniskie pētījumi, kuros ir mēģināts izzināt atsevišķu piena produktu nozīmi veselības profilaksē, Latvijā ir skopi. 1995. gadā Dr. biol. Vija Ramniece, izstrādājot skābpiena dzērienu “Lakto”, veica klīnisko pētījumu, apzinot produkta ietekmi uz gremošanas trakta mikrofloru. Pētījumu rezultāti šobrīd nav publiski pieejami. Nākamo var minēt autores vadībā izstrādāto skābpiena produktu “Labdaris” (Ramniece, Nikolajeva, 2007), kas  Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas “Gaiļezers” Vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīnikā ir īslaicīgi testēts. Pētījumu gaitā tika konstatēts, ka pacienti, kuri uzturā lietojuši produktu, ātrāk atveseļojas, kā arī tiem sekmīgāk atjaunojas kuņģa un zarnu trakta tranzīta funkcija pēc ilgstošas plaša spektra antibakteriālās terapijas (Ramniece, 2010).

Šie aspekti bija pamats, lai uzņēmēji un zinātnieki sadarbojoties kliedētu mītus un radītu jaunus skābpiena produktus, kuru lietošana uzturā ir zinātniski pamatota. AS “Tukuma Piens” sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātniekiem veic padziļinātu skābpiena produktu uzturvērtības izvērtējumu un īsteno klīniskos pētījumus jaunu zinātniski pamatotu produktu ražošanai. Pētījumos tiek analizēta skābpiena produktu ietekme uz veselību, tostarp vērtēta ietekme uz zarnu mikrobiomu un apzinātas iespējas osteoporozes riska mazināšanai dažādām auditorijām.

Jaunu skābpiena produktu ražošanā kā izejvielu izmanto bioloģiskajā lauksaimniecībā iegūtu pienu. Jāuzsver, ka bioloģisko produktu niša pamazām, bet konsekventi pieaug. Bioloģiskās saimniekošanas attīstība ir arī viens no izvēlētajiem lauksaimniecības nozares attīstības virzieniem Eiropas Savienībā, lai sasniegtu Zaļā kursa un stratēģijas “No lauka līdz galdam” izvirzītos klimata un vides mērķus. Tādējādi attīstot jaunus produktus, kuru ražošanā izmanto bioloģisko pienu, ir iespējams veicināt arī primāro lopkopības sektora attīstību. Apjomīgais pētījums ļaus ne vien pilnveidot piena produktu ražošanu, bet arī nodrošinās sasaisti starp pārtikas ražošanas ķēdē iesaistītajiem piena ražotājiem un pārstrādātājiem.

Lai izvērtētu bioloģiskajā lauksaimniecībā iegūtā piena sastāvu un tā potenciālu jaunu produktu ražošanā ar veselību veicinošu ietekmi, projekta īstenošanas gaitā (2019./2020. gadā) pētījumos iesaistījās divas bioloģiskās saimniecības. LLU un AS “Tukuma Piens” laboratorijās tika vispusīgi analizēts nozīmīgo uzturvielu saturs bioloģiskajā pienā, kā arī izvērtētas piena sastāva atšķirības gada griezumā. LLU zinātnieki, vērtējot iegūtos rezultātus, bioloģisko saimniecību vadītājiem sniedza rekomendācijas, kā palielināt stratēģisko uzturvielu saturu pienā ar dzīvnieku ēdināšanu.

Patlaban, iesaistoties RSU zinātniekiem un uztura speciālistiem, ir uzsākti klīniskie pētījumi, lai vērtētu skābpiena produktu ietekmi uz veselību kopumā. Projekta īstenošana turpināsies līdz 2022. gada martam. Šajā laikā tiks strādāts pie jauno bioloģisko skābpiena produktu pilnveides un klīniskajiem pētījumiem, kā arī notika sabiedrības informēšana par projekta rezultātiem.

Projekta rezultātā tirgū var ienākt jauni skābpiena produkti, kurus, iegūstot apstiprinājumu, varētu marķēt ar veselīguma norādi, lai patērētājam sniegtu ticamu informāciju par ietekmi uz veselību. Zinātniski pamatotu produktu ražošana ir būtiska priekšrocība, kas var mainīt patērētāju ieradumus, veicinot veselībai nozīmīgu produktu lietošanu un vienlaikus kāpināt Latvijā ražoto produktu patēriņu un atpazīstamību.

Pētījumi tiek īstenoti projektā “Zinātniski pamatotu skābpiena produktu izstrāde no bioloģiskā lauksaimniecībā iegūtām izejvielām un to klīniskie pētījumi” (Projekta Nr. 19-00-A01612-000009). Projektu līdzfinansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Sadarbība” 16.1. apakšpasākumā „Atbalsts Eiropas Inovācija partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai”.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.